Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Liecības par vakardienas nevaldāmo nakti guļ izmētātas uz manas grīdas un vēl joprojām gulst nenotīrītas kosmētikas izskatā uz manas sejas. Paveroties spogulī, redzu lielām zīlītēm pildītas acis, kuras apņem izsmērēta, bet vēl joprojām mazliet valdzinoša melno acu ēnu palete. Nedaudz uztūkušajās lūpās sārtojas vien viegla atblāzma no sarkanās pomādes, kura vakara gaitā bija izpelnījusies pāris neviltotus komplimentus tās nēsātājai. Sveši vārdi kutina vien manas ausis, bet tu man arvien spēj sniegt komplimentus, kas liek saļodzīties ceļgaliem. Kā vakarnakt pie bāra letes, kad, gaidot dzērienus, pieglaudies man no mugurpuses un ļāvi maniem dupša vaigiem sajust tevī briestošo uzbudinājumu pēc kopā aizvadītās dejas.
Nomestajās drēbēs pie gultas pamanu jau piemirstu atribūtu, kas vakar tev labi kalpoja manai savaldīšanai.
Ādas siksna, ar kuru sēji man rokas kāda bāra tualetē, tagad smīnoši lūr uz mani, liekot pavēderē briest vieglam uzbudinājumam.
Citi lasa
Bet rīta saule nepielūdzami spiež acīs gaismu, un tik ļoti negribas vēl kliedēt sajūtas, kuru varā biju vakar. Aiztaisījusi aizkarus ielienu atpakaļ migā, kur visai nekustīgi biju pavadījusi pēdējās stundas. Kaila, ar visu galvu ieritinājusies zem segas, ļaujos mani pārņemt miera mirklim. Mans ķermenis tavā smaržā tvīkst vēl arvien, kaut esi nemanīti izslīdējis darba gaitās jau pirms vairākām stundām. Lēnām un uzmanīgi, ar degunu ķerot tevis atstāto smaržu uz manas ādas, ļaujos tev atkal, ieslidinot nolaizītus pirkstus sev starp kājām.
Uzbudinājums, neskatoties uz pēcballītes stāvokli, visai raiti turpina iesākto ceļu no pavēderes teciņiem augšā pa mugurkaulu, saslejot pat vismazākos muguras matiņus zosādā. Nolaizot sev lūpas, rekonstruēju atmiņā to, kā pār tām vakar slīdēja tava locekļa galviņa. Taviem pirkstiem caurvijot manus matus, ļāvu savu muti piepildīt ar lielāko komplimentu sev. Tavs pulsējošais loceklis caur manas mēles nervu sinapsēm sekundēs spēja manas kaunuma lūpiņas mitrināt ar dabiskāko lubrikantu pasaulē. Ja tu zinātu, kā es dievinu tev sniegt orālo seksu, mana mute piepildās siekalu pilna, gluži kā gatavojoties ēst svaigi ceptu karbonādi pie liela izsalkuma. Ar mēli un lūpām nogaršoju katru mazāko locekļa ādas laukumiņu, lai nekas netiktu apdalīts. Siekalām stiepjoties no manām lūpām un acīm nopētot tavu draudziņu, uzbudinājuma varā atkal iesūcu starp lūpām galviņu, drīz vien ļaujot tai atdurties dziļi manās aukslējās.
Atgriežoties realitātē, ar vienu roku, spriedzes vadīta, ielaižu nagus savā ciskā, kamēr otra viegli glāsta jau piebriedušo, viegli mitro klitoru… Aiztaisu acis un tinu filmas lenti atpakaļ, redzu tevi izvelkam siksnu no biksēm, kamēr manas lūpas vēl nav atrāvušās no tava locekļa. Tu saņem manas rokas kopā virs galvas un, ādai iesmeldzoties, savelc siksnu cieši virs plaukstu pamatnes. Tavs skatiens baudā izšķīst, pēdējos grūdienus manā mutē vēl izbaudot ar acu kontaktu.
Aiz siksnas pacēlis kā tādu marioneti, tu ar vienu roku manas vīstītās plaukstas piespied pie sienas, uz kuras visā platumā pielīmēts spogulis. Manai sejai pretī paveras tavs spoguļattēls, redzu tevi degošām acīm paceļot manus svārkus un pabīdot uz sāna jau miklumā izmērcētās stringbiksītes. Tev acīmredzot tas ir pārsteigums, ka pludoju baudā, kaut vēl neesi man «pieskāries». Baudā atgāžot galvu, tu ieslidini manī divus pirkstus, kas pretestību nesajutuši, pazūd manī kā ar sviestu apsmērēti. Notrīcu baudā ne vien atmiņās, bet nu jau arī sevi apmierinot. Gurni instinktīvi pakļaujas jebkurai kustību amplitūdai, ko sniedzi man vakar, un tagad, ko sniedzu sev. Aizveru acis un, paceļoties uz pirkstgaliem, izlīdzinu mūsu auguma starpību, lai ļautu tev vieglāk ieslīdēt manī.
Mēs savienojamies vienā elpas kunkstienā un trīsu lietū, tavam loceklim lēnām ieslīdot manī.
«Lēnām» – lieku uzsvaru uz to. Tā ir biežākā atmiņu aina, ko mēdzu tīt atpakaļ, spēlējoties ar sevi. Galviņa, kas rod ceļu starp manām miklajām lūpiņām, pulsējošs loceklis, kuram burtiski spēju sataustīt piebriedušās vēnas ar savām maksts sieniņām. Es pirmo reizi beidzu nepilnā minūtē, tavam loceklim ritmiski berzējoties gar manu G punktu… par otro reizi vēl zinātnieki strīdas, kā tu spēj nolasīt to, pēc kā mans ķermenis tanī brīdī alkst. Negaidīti izvelkot locekli, tu ieslidini manī atpakaļ pirkstus, lai, nežēlojot mani, turpinātu spēcīgu G punkta stimulāciju, kas pēc pārdesmit sekundēm tev vainagojas ar «dzīvības sulu», kas padara slapju ne vien tavu plaukstu, bet arī visu manu klēpi, pilēm spīdzinoši notekot gar maniem augšstilbiem. Un es, cieši sakļautām kājām, beidzu trešo reizi… šoreiz saviem pirkstiem palīdzot un baudā lokoties tepat zem segas.
Klitors baudā nedaudz smeldz pēc vakardienas ārdīšanās Vecrīgā. «Kuš, kuš… mums vēl ir laiks atgūties līdz vakaram», es viņam saku un trīcošām kājām dodos gatavot rīta kafiju.
Sekss un attiecības
