Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir dažādi saimniekošanas un pienākumu sadales modeļi. Ja pāris ir vienojies, ka vīrietis pamatā atbild par naudas pelnīšanu, bet sieviete nestrādā algotu darbu, toties uzņemas lielāko rūpju daļu par mājas soli, un abus šis modelis patiešām apmierina – nekādu problēmu!
Savukārt pavisam citāda situācija ir ģimenēs, kur gan vīrs, gan sieva strādā pilnu darbdienu – vakarā abi ir vienlīdz noguruši, un būtu tikai taisnīgi, ja mājas darbu tiktu sadalīti līdzvērtīgi. Taču izpratne par to, kā jāpavada vakari, abiem partneriem var būt krasi atšķirīga. Vīrietim šķiet, ka viņam vakaros ir jāatiet un jāatpūšas no darba dienas, savukārt sievietei sākas otrā maiņa – nebeidzamie mājas darbi…
Vai to var mainīt? Un vai to var izdarīt bez lieka stresa un attiecību satricinājumiem?
Nevis negrib, bet neprot
Mājas solī parasti mazāk iesaistās vīrieši, kuri stereotipiski dala pienākumus sieviešu darbos un vīriešu darbos. Visbiežāk tas nāk no bērnības pieredzes. Piemēram, puisis ir audzis ģimenē, kur visu darīja mamma vai mājkalpotāja, – viņam šķiet, ka tā arī ir jābūt, tāda ir sievietes loma. Turklāt viņam var likties, ka šie darbi pat neprasa sevišķu piepūli un notiek gluži vai paši no sevis – trauki paši nomazgājas un izmazgātās, izgludinātās drēbes kā pēc pavēles sakāpj skapja plauktos. Tāpat visai nosacīta izpratne par vīrieša lomu mājas solī var būt vīriešiem, kuri auguši internātskolā, jo tur vienmēr viss ir bijis gatavs.
Tradicionāli iegājies, ka vīrietim ir svarīgi darīt ar jēgu un kaut ko tādu, kam vajadzīga fiziska piepūle, domāšana, plānošana, lai pēc tam redzētu sava ieguldījuma nozīmi un svarīgumu. Ja ģimene dzīvo mājā, vīrietis var atrast vairāk iespēju sevi apliecināt, tikmēr dzīvoklī viņam bieži vien patiešām ir maz, ko darīt. Vīrietim nav motivācijas pieķerties darbiem, kuriem nav ne sākuma ne gala, – putekļus var dzenāt gan pirmdien, gan trešdien, gan sestdien, un tie būs atkal. Nu nē – lai tā saucamās sīkās lietas paliek sievai! Savukārt sievietes šādus apnicīgos ikdienas darbus spēj izturēt vieglāk, arī tādos saredzot sava ieguldījuma nozīmi.
Komforta zonu pamest negribas
Ja pāris jau kopdzīves pirmsākumos sadala pienākumus, mājas solis var ievirzīties veselīgās sliedēs – abi norunā vai dabiski atrod savu vietu ikdienas solī un pie tā arī paliek. Lielāks risks ir tad, ja vīrietis, kam nav izpratnes par mājas soli, satiek savai mammai līdzīgu čadīgu meiteni, kura patiesā mīlestībā un rūpēs viņu ar prieku apčubina, visu mājas soli uzņemdamās viena. Kā zināms, pie labas dzīves ātri pierod.
Šāds negodīgs lomu sadalījums – viņa mājās dara visu, bet viņš neko – ātri vien kļūst par normu.
Vēlāk ir grūti šo lomu sadalījumu mainīt, sievietei uzliktā ikdienas pienākumu nasta kļūst aizvien lielāka. Vīrietis no ierastā komforta atteikties negribēs, viņam būs grūti saprast, kāpēc visu laiku sieva visu varēja izdarīt, bet tagad pēkšņi vairs nevar! Un te sākas konflikts.
Taču ne visi gadījumi ir bezcerīgi – pieaudzis vīrietis tomēr ir spējīgs saprast, kāpēc viņam būtu jāiesaistās mājas darbos, ja to skaidri un bez liekām emocijām pārrunā. «Ir sievietes, kas prot vīrieti motivēt palīdzēt, bet citas labāk visu izdara pašas,» uzsver psihoterapeite Kaija Gulbe.
Īsa pamācība vīrieša iesaistei mājas darbos
Nē, tās nebūs sievišķīgas viltībiņas, kā vīrieti aptīt ap pirkstu. Drīzāk – ieteikumi paskatīties pašai uz sevi, lai saprastu, ko tu īsti gribi pateikt to savam vīrietim.
- Novērtē to, ko viņš tomēr dara.
Ir vērts pašķetināt: vai tiešām ir tā, ka viņš NEKO nedara? Varbūt tu pamani tikai to, ko dari tu pati? Jā, varbūt viņš neslauka putekļus un nespodrina glāzes, toties ir uzņēmies rūpes par bērnu izvadāšanu uz treniņiem, par zāliena pļaušanu vai arī gādā, lai vienmēr ir tehniski apkopts gan gāzes katls, gan ūdens sūknis? Vai tu uzskati par pašsaprotamu, ka mājās viss darbojas, un, ja tomēr salūst, ātri vien un bez atgādinājumiem tiek salabots? Varbūt jūs esat tā pieraduši pie rutīnas, ka vairs pat nepamanāt otra lomu kopējā saimniecībā?
- Varas izrādīšana un pavēles nederēs.
Spēka un varas izpaušana sievietes gaumē ir kašķēšanās un lūpas uzmešana: «Tu man vispār nekad nepalīdzi! Tu pat nevari traukus nomazgāt!» Vīrietis to sauc par zāģēšanu – nemitīga īdēšana, ka kaut kas nav labi. Un tad sieviete vēl apvainojas – sapūšas un nerunā, tā sodīdama vīrieti. Mīļā miera labad vīrietis var arī piekrist kaut ko palīdzēt, lai pārtrauktu sievietes divu dienu klusēšanu un muguras uzgriešanu gultā, bet iegūt ilglaicīgu efektu tā nevar. Drīzāk ieteicams runāt par sevi – pastāsti, kā tu jūties, atzīsties, ka esi nogurusi, un ieskicē, kādu palīdzību tu gaidi no viņa. Ja jau jūs esat kopā, tam ir kāds iemesls, un viņam tevi būtu jāsadzird.
- Pasaki konkrēti, kā tev var palīdzēt.
Palīdzēšana mājas darbos nav jāizlūdzas un jāizdiedelē – tai jābūt normālai sarunai starp diviem pieaugušiem cilvēkiem. Mēģini skaidri pateikt, kad un ko tev vajag palīdzēt. Iedomājies šādu ainiņu: tu plosies virtuvē – ūdens zupai jau vārās, bet kartupeļi vēl nav sākti mizot, salātlapu driskas aizdambē izlietni, un pa to laiku pannā melnos dūmos izkūp sīpoli. Tikmēr vīrs, kā saka, sēž telefonā! Tu sāc kliegt: ko tu sēdi tur, kas – neredzi, ka netieku galā! Viņš atnāk uz virtuvi un ir pilnīgā neziņā: ko lai es tev te palīdzu – zupas kausu paturēt?! Tu esi vēl niknāka: ja neredzi, ko palīdzēt, tad ej atpakaļ – tāpat no tevis te nav nekādas jēgas! Un viņš, protams, aiziet! Kā saproti, patiesībā tev vajadzēja izgāzt dusmas, nevis saņemt palīdzību. Ir jāizmanto godīgas un tiešās frāzes: «Esmu piekususi, vai tu varētu izņemt drēbes no veļasmašīnas? Man šodien daudz darba, es būšu nekāda, vai tu varētu pagatavot vai nopirkt ēdienu? Es nevaru pagūt, atnāc, apmaisi zupu!» Iesaisti viņu, mudini un ļauj eksperimentēt – lai pamēģina, piemēram, gatavot ēst, lai pamēģina padarboties siltumnīcā. Kas zina – iepatiksies un kļūs par hobiju!
- Pamani un novērtē, bet bez lišķības!
Sievietes mēdz pārāk burtiski uztvert to, ka vīrietis jāslavē. Iesit naglu – jāslavē, nomizo savā dzīvē vienīgo kartupeli – jāslavē, pārsāla zupu – tāpat jāslavē. Tā sieviete pārvēršas par lišķīgu lapsu, bet vīrietis nav mazs bērns, kurš jāpaslavē par pirmo paša sperto soli vai teikumu. Bet – ja esi priecīga, ka tev vīrietis palīdzējis, pasaki viņam to! Iedomājies: tu dienu no dienas redzi, ka spogulis ir netīrs, simtkārt apņemies to notīrīt, bet tā arī paliek. Un tad pēkšņi spogulis spīd un laistās – viņš ir notīrījis! Pasaki: cik forši, ka tu to izdarīji!
- Mudini darbiem, kas ir viņa stiprā puse.
Katram cilvēkam ir savas stiprās un savas vājās puses. Parasti iemīlēšanās sākumposmā redzam tikai labo, krīzes brīžos – tikai slikto, bet normālā ikdienā saliekam bildi kopā un redzam gan saulaino, gan ēnas pusi. Ja gribi, lai vīrietis tev vairāk palīdz, mudini pārņemt no tevis tos darbus, kas viņam labāk patīk un izdodas. Nedeleģē tos darbus, ko viņš vispār neprot, bet kas tev savukārt izdodas ļoti ātri un labi. Sievietes mēdz demonstrēt savu pārākumu: ko tu tur pinies jau otro stundu, paskaties, kā vajag! Tā ir pazemošana. Protams, ir darbi, kas nepatīk nevienam, tomēr nevajag vīrietim uzticēt tikai nepatīkamāko un netīrāko – sak, tagad zināsi, kā ir berzt tualetes podu! Turklāt jāpieņem arī tas, ka ne visi vīrieši vienlīdz labi prot arī tā dēvētos vīriešu darbus – skrūvēt, labot, remontēt. Iedomājies, ka vīrietis tev saka: paskaties, kaimiņu Alise savam vīram uzšuvusi fraku ar divrindu pogām! Man gribētos, lai arī tu man tādu uzšuj, – visas kārtīgas sievietes taču prot šūt! Morāle: neprasi no otra to, kā viņam vienkārši nav.
- Atrodiet dabisko pienākumu līdzsvaru.
Ir pāri, kas mēģina visus darbus dalīt uz pusēm – vienu nedēļu grīdas mazgā sieva, otru vīrs, un tā ar visiem darbiem. Šāda ideja, visticamāk, cietīs neveiksmi, jo ir mākslīgi radīta prāta konstrukcija. Jāpieņem, ka darbu sadalījums var būt nevienmērīgs īstermiņā, bet izlīdzinošs ilgtermiņā. Ir pilnīgi normāli, ka viendien sieviete spēj izdarīt ļoti daudz, bet nākamajā dienā saka: es šodien nevaru – vispār nav spēka, un tad ceļas un dara vīrietis. Turklāt jāatceras, ka viņš būs ar mieru darīt tikai to, ko sieviete pieņems bez pretenzijām. Ja nevari pieņemt to, kā kaut ko izdara otrs, tad nesūdzies un dari pati – visi jau nevar būt perfekti, ja tāda esi tu vienīgā.
Ieguvums vīrietim – laimīgāka sieviete
Arī ikdienas darbi ir stāsts par attiecībām – par to, ko mēs gribam dot un ko saņemt. Kur sieviete un vīrietis viens otru vairs nepamana, tur attiecības sāk dzist. Tikko pāris sāk savstarpēji mijiedarboties, iespēja vienam otro ieraudzīt ir daudz lielāka. Veselīgās attiecībās savstarpējs atbalsts iekustina pāra kopdzīvi visās jomās.
3 mazie solīši, kā palīdzēt sev pašai
- Apstājies. Pamēģini saprast, kas īsti ir tas, ar ko neesi mierā un kas tev ir vajadzīgs, lai tu justos labāk. Kāpēc tu esi tik neapmierināta? Kas atņem tavu spēku un laiku? Varbūt tu vienkārši dari daudz lieka, varbūt skrien kā vāvere ritenī bez plāna un mērķa? Konkrēti kādas izmaiņas tu gribētu? Pamēģini sev godīgi pateikt: tu gribi, lai, piemēram, tieši VIŅŠ tīra mājokli, vai gribi, lai mājoklis ir tīrs. Varbūt tomēr ir vērts piekrist, ka viņš samaksā mājkalpotājai? Vai tiešām tev vajag, lai viņš slauka putekļus? Varbūt ir kāds cits darbs, ko viņš var izdarīt, lai dotu tev vairāk brīva laika un elpas mājas solī?
- Esi slinkāka! Daudzas sievietes vienkārši ir pārāk čaklas – nu tik čaklas, ka vairs vispār sevi neprot pasaudzēt. Esi racionālāka – varbūt vari nedarīt kaut ko no tā, ko dari. Ko tu gribi pierādīt ar visa paspēšanas māniju? Atrodi robežu, kā vienlaikus nebūt pārāk aprūpējošai, bet padarīt to, kas jāpadara.
- Novērtē pati sevi! Tiesa – mājas solis mēdz būt nogurdinošs un nepatīkams – par to fanfaras neskan un ordeņus nepiešķir – tu esi noskrējusies, nostrādājusies, un pat paldies neviens nepasaka! Te var palīdzēt kāds ļoti vienkāršs triks – negaidīt pateicību un uzslavas no citiem, bet iemācīties tā no sirds uzslavēt pašai sevi. Esi iztīrījusi māju – nu, forši! Apsēdies krēslā, pārmet kāju pār kāju un saki sev: riktīgi labi pastrādāju, malacis!
