Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atšķirībā no katoļu priesteriem, kas no seksa atsakās, lai atdotos Dievam, vai citiem fanātiķiem, kas seksualitāti apspiež ar gribasspēku, aseksuāļi to nedara reliģisku jūtu vārdā un arī tamdēļ nenomokās – viņus sekss vienkārši neinteresē! Gluži kā to angļu džentlmeni, kurš, saņēmis no sievas ziņu, ka dzemdībās nomiris viņu pirmdzimtais, nopūtās: «Atkal būs jāveic šīs apnicīgās ritmiskās kustības.»
Senāk aseksuāļi bija gandrīz nepamanāma grupa ne tik daudz tāpēc, ka pirmsinterneta laikmetā bija ierobežotas viņu iespējas vienoties savā interešu grupā, bet vairāk tāpēc, ka aseksualitāte dominēja gandrīz visās publiskajās attiecībās, sākot ar skolu un beidzot ar medijiem.
Dzimumatturība tika uzskatīta par tikumu. It sevišķi jau padomju sabiedrībā, kur seksa, kā zināms, nebija. Tāpēc nevienam te nenāca prātā izdalīt un meklēt kādus īpašus aseksuāļus – tad jau būtu bijis jāsāk ar darba pirmrindnieku seksualitāti, bet tas pētniekiem varētu draudēt ar iekulšanos politiskās nepatikšanās. Arī brīvajā pasaulē tikai pēc 60. gadu nogales revolūcijas, kas atnesa seksuālo atbrīvošanos, cilvēks, kurš, neviena neapspiests, tik un tā neinteresējas par seksu – proti, nav ne heteroseksuālis, ne homoseksuālis, ne biseksuālis –, sāka izskatīties mazliet dīvains. Parasti tika pieņemts, ka viņš vienkārši nevar nevienu dabūt.
Tāpēc aseksuāļiem, kuru īpatsvars sabiedrībā svārstās ap pusotru procentu un kuri paši – gluži kā homoseksuāļi – apgalvo, ka patiesībā viņu ir daudz vairāk, nākas pacīnīties par savas normalitātes atzīšanu.
Līdz viņu ideālam, proti, aseksuālismam kā nākotnes sabiedrībā dominējošam seksa veidam, vēl ir tālu.
Lielākā daļa cilvēku, vismaz vīriešu, dzīvi bez seksa nevar iedomāties un pašlaik vēl nav gatavi pievienoties strāvojumam, kurš seksu uzskata par lielāko sabiedrības morālā progresa bremzētāju, tumšu un agresīvu jūtu modinātāju, īstās – cēlās, gaišās un tīrās – mīlestības nogalinātāju. Taču, ja vīrietis pamēģinās uzmanīgāk atcerēties dažas no savām agrīnajām izjūtām, viņš sapratīs, ka gandrīz katrā cilvēkā ir kaut kas no aseksuāļa.
Nav īpaši jāsasprindzina iztēle, lai seksu iztēlotos kā netīru un neķītru nodarbošanos, bet, paskaitot, cik daudz laika un nervu tiek patērēts visām ar seksu saistītajām lietām, sākot ar greizsirdības lēkmēm un beidzot ar lietas finansiālo pusi, nudien aizraujas elpa. Lai arī aseksuāļiem mēdz konstatēt stresa un labsajūtas hormonu izstrādes traucējumus, tomēr daudzus no viņiem ārsti atzinuši par fiziski un garīgi veseliem. Turklāt jebkuram vīrietim domas par seksu nenāk ne prātā brīžos, kad neveicas biznesā, rodas konflikti ar darba devēju vai uz meža taciņas pretī nāk lācis. Tāpēc varbūt viens no pašreizējās krīzes pārvarēšanas veidiem ir paraudzīšanās uz pasauli aseksuāļa acīm: ja arī pārējos efektus saskatīt nespēsi (jo seksuālo orientāciju izvēlēties nav iespējams), vismaz nauda ietaupīsies noteikti.
