Artura Šulca klātbūtnē jūtos viegli. Viņš ir atraisīts, brīvs, daudz smaida, joko, kā no lielgabala šauj drosmīgas sentences par attiecībām, sievietēm, seksu. Tajā pašā laikā sarkst kā puišelis, pieskardamies savas pagātnes ēnām. Jo, lai gan teic, ka spēj nodalīt pagātni no tagadnes, ejot dabā, dejojot tango, rakstot dzeju un apmeklējot psihoterapeitu, viņš joprojām ir ceļā pie sevis un, kā mizojot sīpolu, kārtu pa kārtai attīra pagātnes nosēdumus
Arturs Šulcs: Tas ir likums – svētkos vai nu orgasms, vai skandāls
