Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Manā dzīvē mazbērni ir lielākais prieks un laime, īpaši tāpēc, ka viņu jau tik daudz. Vārds oma mani nebiedē – tas ir liels gods, gluži kā būt uz goda pjedestāla. Mazbērni savā veidā ir kā tavas dzīves attaisnojums. Bērni ir kā pienākums un atbildība, bet mazbērni ir prieks un gandarījums, ka pašu bērni turpina savu ceļu un ir izveidojuši savas ģimenes. Kad visi seši mazbērni sanāk kopā un kā zirņi skrien katrs uz savu pusi, tas ir neiedomājams prieks.
Ar mazbērniem tiekamies gandrīz katru nedēļu. Ar Albertiņu biežāk, jo dzīvojam blakus mājās. Retāk sanāk tikties ar Sofiju un Paulu, kas ar vecākiem dzīvo Tallinā.
Mūsu ģimenei jau vairākus gadus ir tradīcija nedēļas nogalēs, īpaši vasarās, rīkot brančus jeb vēlās brokastis, kad visi sabrauc pie mums uz mājām Jūrmalā.
Dažkārt kāds netiek, bet vismaz trīs nedēļas nogales mēnesī cenšamies satikties. Gluži kā akmenī cirstas ir kopīgas tradīcijas un svētku svinēšana – Ziemassvētki, dzimšanas un vārda dienas. Vienmēr apmeklēju koncertus bērnudārzos, eju uz dažādiem konkursiem, kuros piedalās vecākā mazmeita. Pat nav jautājumu, vai vajag doties, omai vienmēr ir jābūt klāt!
Dažkārt ar Kārli pieskatām mazbērnus arī nedēļas nogalēs vai ja vecākiem ieplānots apmeklēt kādu pasākumu. Ar mazdēlu Marku mums ir īpašas spēles: spēlējam gan pirātus, gan haizivju ķeršanu – izmētājam pa istabu spilvenus un no tiem taisām okeānu. Markam ir tik laba iztēle! Saku meitai, ka viņš dienās būs režisors. Ar mazbērniem dodamies arī pastaigāties, aizejam līdz jūrai. Man ļoti patīk komunicēt ar viņiem. Un cik fantastisks ir brīdis, kad mazbērni paaugas, sāk pļāpāt un no auklējamiem bērniem ir kļuvuši par kompanjoniem!
To, cik daudz iesaistīties, bet kad nevajadzētu iejaukties mazbērnu audzināšanā, katrā ģimenē izprot un jūt atšķirīgi.
Neesmu pilna laika oma, taču manas mājas durvis ir vaļā ir 24 stundas septiņas dienas nedēļā – vienmēr esmu gatava palīdzēt.
Praktiskās un sadzīviskās lietās sanāk palīdzēt mazāk, jo bērni paši ir ļoti patstāvīgi un labi tiek galā. Tomēr padoms tiek dots vienmēr, piemēram, ja mazbērns ir saslimis vai piemeklējusi kāda kaite. Ar padomiem par audzināšanu gan nejaucos.
Jāsaka, bērnu audzināšana ļoti atšķiras no laika, kad bērnus audzinājām mēs. Lielākais pārsteigums man bija tas, ka šobrīd uzskata – pavisam mazam bērniņam pietiek tikai ar mammas pienu vai piena maisījumu un nav jādod padzerties ūdeni. Mūsu laikā bērniem devām gan tējas, gan ūdeni, tagad to vairs nedara. Mums bija grūti dabūt marles, no kā uztaisīt autiņus, kas katru vakaru bija jāmazgā, jāvāra un jāgludina. Tagad tas viss ir daudz vienkāršāk – nopērc pamperu un ne par ko vairs nav jāuztraucas.
Sociālos tīklus lietoju diezgan maz, taču, ja vīrs, bērni vai draudzene fotogrāfijā nofiksē kādu jauku sajūtu vai brīdi kopā ar mazbērniem, dažkārt ar šīm bildēm padalos Instagram. Esmu oma, kas seko līdzi laikam, – kādā laikā dzīvojam, tā jādzīvo!»
Populārākie raksti
