Rīga +29°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mēs esam atšķirīgas būtnes ar visām savām īpašībām un iezīmēm, katram savs temperaments, tradīcijas un uzskati. Veselīgās attiecībās pieņemt un respektēt otra atšķirības ir izaicinājums, savā ziņā pat neiespējamā misija, jo lielākoties mēs vēlamies otru pārveidot pēc sava skatījuma. Attiecību sākumā bieži vien nepamanām atšķirīgos viedokļus un uzskatus, taču, esot ilgstoši kopā ar otru cilvēku, atšķirības sāk parādīties un atklāt patieso cilvēka seju, jo sākumā koncentrējamies uz labo un skaisto.
Visvienkāršākais piemērs par to, kā atšķirības var traucēt ikdienas dzīvē, ir bioritmi – kad viens no pāra ir pūce, bet otrs ir cīrulis. Kā tad šīm divām personībām sadzīvot? Atbilde – jāmeklē vidusceļš un kompromisi.
Banālais un populārais teiciens, ka pretpoli pievelkas, ir maldinošs – tas nevedinās uz ilgstošām attiecībām, ja atšķirības ir pārāk kategoriskas.
Bieži vien mēs meklējam otrā cilvēkā to, kā nav mūsos, un mierinājumam sakām – pretpoli pievelkas. Bet kā lai cīrulis un pūce viens otru papildina? Iespējams, tad ir jānoslēdz vienošanās, lai saprastu, kā abi varam šajās attiecībās būt apmierināti, un jāmeklē kompromisi.
Pūces un cīruļa gadījums gan vēl nav sarežģītākais. Manuprāt, grūtāk ir sadzīvot pāriem, kur viens ir pesimistiska dzīvesveida piekritējs, kuram svarīga ir drošība, piesardzība un kurš vienmēr iedomājas sliktāko scenāriju, bet otrs vienmēr vēlas to pozitīvo un skaisto, viņam ir vēlme iesaistīties avantūrās un baudīt dzīvi par 100 %. Šajā attiecību modelī enerģijas pilnais būs vilcējs, bet cik tad ilgi var otru kustināt un vilkt? Pesimists nespēs atbalstīs otru, un tas var radīt vientulības sajūtu. Un šeit diemžēl nav tā skaistā zelta vidusceļa, jo pesimistam raksturīgi palikt inertam, viņš ātrāk nogurst no dzīves, un viņam ir lielāka iespēja iekrist apātijā un depresijā. Un tad savukārt otrs sāk nogurt, jo viņš ir kā enerģijas lādētājs, taču vienā brīdī baterijas sāk tukšoties. Tad būtu jāsāk uzņemties atbildību arī pesimistam. Vai viņš to uzņemsies?
Protams, jāņem vērā, ka viens no pāra nevar pieprasīt otram nepārtrauktu ideju atbalstīšanu. Piemēram, sieva ir aktīva un dodas uz dažādiem pasākumiem, bet vīrs vairāk ir mājās sēdētājs. Šajā situācijā aicinātu sievu nevilkt vīru uz visiem pasākumiem, ja viņš to nevēlas, bet atrast kompromisu. Ar vīru apmeklēt vienu, divus pasākumus, uz pārējiem iet kopā ar draudzeni. Ja vēlamies saglabāt attiecības, tad nevar arī attaisnoties ar esmu tāds, kāds esmu, pieņem mani tādu, nē, ir reizēm mazliet jāsper solis prom no savām iegribām un vēlmēm, piekāpjoties otram.
Rozā briļļu periodā ir vajadzība saplūst ar otru un neredzēt viņā to, kas var nepatikt.
Kad brilles krīt un katrs atgriežamies pie sevis, tad attiecībās parādās būtiska berze – viņa grib, viņš negrib… Pirmkārt, aicinu nedramatizēt situāciju un saprast, ka nu attiecībās sākusies darba fāze, kad nepieciešams vienam pie otra pieslīpēties un piekrist kompromisiem, lai neviens nepaliktu zaudētājs.
Varbūt atkārtošos, bet tiešām uzskatu, ka pareizā formula un atslēga ir komunikācija.
Pāriem savā starpā ir jāsarunājas un jāsaprot, cik otrs ir gatavs piekāpties man, un cik esmu gatava es.
Jāatrod zelta vidusceļš. Es ticu un uzskatu, ka mēs katrs varam pielāgoties, nepazaudējot savu unikālo es, bet izveidojot harmoniskas attiecības, kurās mūsu atšķirības var būt papildinošas, nevis graujošas.
