- Ievēro dabisko miera periodu.
Tā ir realitāte – ziemā enerģijas ir mazāk, un spēka un jaudas baterija reizēm ir pat ar mīnus zīmi. Skaidrojums ir fizioloģiski vienkāršs, jo cilvēks ir dienas dzīvnieks – dienas laikā esam aktīvi, naktī guļam, taču mūsu klimatiskajā joslā dienas un nakts samērs diennaktī ir diezgan mainīgs. Vasarā no dabas un saules sasmeļamies lielāku jaudu un varam būt aktīvākas, bet ziemā dienas ir īsas, un gaišais dienas laiks ir ierobežots. Mūsu senčiem, kas dzīvoja viensētās bez elektrības, bija daudz vienkāršāk – beidzās lauku darbi, iestājās klusā sezona, sākās rokdarbu laiks, vēl lopu apkopšana, un ar to dienas gaita aprobežojās. Laiks pirms Ziemassvētkiem turklāt vairākās reliģijās ir miera un klusuma periods. Runāt par to protam, svecītes iedegt protam, bet ievērot neprotam – dāvanas drudžaini meklējām, galdus klājām, turklāt gada beigās atskaites rakstījām, projektus pabeidzās un galus savilkām. Rezultātā – enerģiju pārtērējām. Tā kā ziema vēl tikai pusē, ir vērts apdomāt, kā neuzņemties par daudz pienākumu. Šobrīd nav īstais laiks paspēt izdarīt visu, ko vasarā nepaspējām. - Izpildi minimālo, nevis maksimālo plānu.
Kad dienas laikā ir jāizdara pieci, seši, septiņi darbi, bieži vien plānā nemaz neierakstām tādus pienākumus kā iepirkšanās un ēst gatavošana, kas šķiet pašsaprotamas nodarbes, taču arī tām ir jāparedz laiks. Jo bieži vien tieši tie šķietami nebūtiskie, pašsaprotamie darbi atņem vislielāko enerģiju. Optimāli plānot nozīmē paredzēt minimālo un maksimālo dienas plānu, apzināt savas spējas un izvērtēt, kas ir man svarīgās lietas. Piemēram, minimālais plāns – doties uz darbu, pēc darba iebraukt veikalā, mājās pagatavot vakariņas un pagulēt karstā vannā vai palasīt grāmatu. Maksimālajā plānā var papildināt, ko vēl dienas laikā varētu paspēt. Ja neizdodas – nav sevi jāšausta, taču, visu laiku dzīvojot tikai ar maksimālo plānu, 99 % gadījumu dienu iznāk pabeigt ar negatīvu bilanci, un tas gan bojā pašsajūtu, gan grauj pašvērtējumu, jo, izrādās, daudz ko neesi paspējusi izdarīt. Savukārt, ja dienas beigās var secināt, ka maksimums gan nav sasniegts, tomēr izdevies izdarīt vairāk, nekā bija ielikts minimālajā plānā, ir pavisam cita iekšējā sajūta. Galvenais – izvēlēties pareizu atskaites punktu! - Paveic svarīgos darbus, ne tikai steidzamos!
Bieži vien ikdienā darām to, kas šķiet akūti steidzīgs, bet nepieķeramies klāt tam, kas ir patiešām svarīgs, taču nešķiet tik steidzīgs. Tomēr laiks iet, viena datuma vietā jau ir nākamais, un, re, mūsu svarīgās, bet nesteidzīgās lietas jau pārcēlušās pie svarīgajām un steidzamajām, un tad tās sāk spiest pa īstam. Ja visu laiku mēģinām kaut ko sasteigt, dzīvojam lielā stresā, bet stresa stāvoklī nevaram tik labi pārredzēt situāciju, ir lielāka iespēja kļūdīties, kļūdas jālabo, kas atkal palielina stresu, un viss aiziet vāveres ritenī. Savlaicīga laika plānošana var ļoti labi palīdzēt atgūt enerģiju un netērēt to lieki. - Nedzīvo uz enerģētiskā parāda!
Lielākoties enerģijas resursi ir mūsos pašos! Enerģija akumulē jaunu enerģiju, un jo vairāk darām, jo vairāk var izdarīt. Jo vairāk ir padarītā, jo lielāks ir gandarījums. Pieaug serotonīna un endrofīna līmenis, kas ļauj imūnsistēmai strādāt labāk, un pašiem būt veselākiem un enerģiskākiem. Bet – tas nenotiek bezgalīgi! Lai atgūtu enerģiju, vajag arī miegu, atpūtu, sabalansētu ēdienkarti un – kas ļoti svarīgi – fiziskas aktivitātes. Nekas labāks par kustēšanos vēl nav izgudrots! Un par ūdens dzeršanu arī ne. Savukārt, runājot par uzturu, būtu labi to padarīt par dzīves baudu, nevis dzīves problēmu. Pārāk lielas rūpes par savu ķermeni ir signāls, ka neesmu mierā ar to, un tas ļoti atņem enerģiju. Ievērojot diētas, sanāk, ka visu laiku esmu emocionāli neapmierināta ar sevi, neuzticos sev, jo šķiet, ka, ik reizi pieejot pie ledusskapja, palaidīšu rokas un pārēdīšos. Ir svarīgi nonākt līdz apziņai, ka, pietiekami daudz kustoties, drīkstu ēst to, ko gribu!
Spēks ir jāmeklē sevī, savā ikdienā un paradumos. Ja, meklējot resursus, gribu iegūt enerģiju no kāda cita, tad agri vai vēlu tā būs jāatdod. Kad, piemēram, saku, ka nevaru paspēt, un lūdzu otram izpalīdzēt, izdarīt manā vietā, tad jārēķinās, ka fiziski vai morāli tas būs jāatstrādā. Un tad ir jautājums, vai esmu gatava visu laiku dzīvot uz enerģētiskā parāda. Turklāt atdot parasti sanāk ar procentiem… - Izvērtē prioritātes!
Reizēm darbā atdodam visu enerģiju, nekam citam vairs spēka nepietiek, mājās pārnākot, iekrītam gultā. Te ir vērts uzdot sev jautājumu – kādēļ visu enerģiju tērēju darbā un pēc tam jūtos kā izspiests citrons, aizmirstot, ka arī attiecības ir darbs. Vēl vairāk – arī sev pašai neko neatstājot. Acīmredzot jautājums ir par prioritātēm.
Mārketinga pasaulē visas darbības tiek vērstas uz vienreizējiem projektiem – lai klients vienu reizi nopirktu produktu, tāpēc pirmajiem desmit iedosim atlaides, un pirmie trīs mēneši būs bez maksas… Jautājums par ilglaicīgumu ir atstāts otrā plānā. Līdzības runājot, arī savā dzīvē daudz enerģijas ieguldām īslaicīgā komunikācijā, nevis ilgstošās attiecībās – nevajadzīgi diskutējam ar lielveikala kasieri vai mikroautobusa šoferi. Šie vienreizējie projekti atņem ļoti daudz enerģijas. Daudz vērtīgāk ieguldīt enerģiju cilvēkos, ar kuriem esam kopā ilgāku laiku – tātad ar ģimeni un draugiem. Un galu galā vēl ir viens pastāvīgais klients, ar kuru būs jādzīvo kopā no pirmā līdz pēdējam elpas vilcienam, – ar sevi. Tad jautājums – vai es varu kaut ko izdarīt tā, lai man būtu komfortabli? Un sākt ar mazām lietām! - Ļaujies atslābināties!
Stress, ko ilglaicīgi uzturam emocionālajā pasaulē, ar laiku uzkrājas ķermenī. Pirts, masāža un citas procedūras palīdz atbrīvot ķermeni, atlaist daļu stresa, dod impulsu tam, lai atbrīvotos enerģijas rezerves un kādu laiku atkal varētu funkcionēt. Un tā nav nekāda mistiskā enerģija! Kamēr ir savilkts kakls, vairāki muskuļi strādā, lai noturētu to savilktā stāvoklī. Vārds strādāt nozīmē patērēt jaudu. Ja tas nebūtu jādara, jaudu varētu patērēt tam, lai labāk justos, lai pieņemtu gudrākus lēmumus utt. Tāpēc gan masāža, gan pirts palīdz ķermenim – tiesa, tikai uz laiku, kamēr atkal neuzkrājam jaunas emocijas un nesavelkam muskuļus. - Sazemējies ar dabu!
Vasarā tas ir tik viegli – ar basām kājām iziet dārzā, lai savienotos ar dabu un atdotu zemei lieko stresu. Bet arī ziemā ir svarīgi būt dabā: doties mežā, pie jūras, ja ir vēlme – arī ūdenī. Daba ir miera avots, miera punkts, ar kuru savienoties, lai atgūtu savu iekšējo enerģiju. Dabā tās ir daudz vairāk nekā mūsos, tāpēc tajā var smelties atkal un atkal. Varbūt esi sastrīdējusies ar vīru, bet saule tāpat skaisti riet. Varbūt gadījusies superdraņķīga diena, finansiāli zaudējumi, bet avots burbuļo, un ūdens tur ir tikpat tīrs kā iepriekš, un no tā var pasmelties spēku. Turklāt dabas resursi ir viegli pieejami. Iziet pastaigāt, vērot, kā ūdens tek vai saule riet, kā vējš dzenā mākoņus, var ikviens. - Iedvesmojies no citām sievietēm.
Mūsu audzināšana liek sievietei attiecībās ar vīrieti enerģiju tērēt vairāk, jo ierasts piedomāt gan pie tā, lai partneris būtu priecīgs un apmierināts, gan pie tā, lai nepateiktu to, kas reizēm tik ļoti laužas ārā. Tā ir māksla – dzīvot tajā saķerē un sazobē, harmonijā starp sievišķo un vīrišķo, saprotot, kur jāiegulda lielāka enerģija un kur savukārt sevi jāpiebremzē. Taču esot kopā ar citām sievietēm brīvā gaisotnē, kur neesam saistītas ar savām sociālajām lomām, bieži vien varam ne tikai lieliski cita citu iedvesmot, bet arī uzlādēt. Jo bieži vien arī jūtamies līdzīgi, un šajā komunikācijā rodas pozitīvas emocijas. Ja sievietēm saskan vibrāciju frekvence, tad efekts daudzkāršojas. Līdzībās runājot, ejot pār tiltu vienā solī, tilts var sagrūt. Bet tieši tāpat ir ar pozitīvo enerģiju – mums katrai ir prieka dzirkstelīte, bet esot vienā frekvencē, šī dzirkstelīte daudzkāršojas, un mēs visas iegūstam. - Priecājies, radi un dziedi…
Ja gribam būt veselas un enerģiskas, mums ir jābūt priecīgām! Līdz ar to jāmeklē prieka avoti, un katrai tie būs citi. Sievietes spēks ir radīšana, un nav runa tikai par bērnu dzemdēšanu, bet par radošumu, kaut vai par spēju uzburt gardu ēdienu… Par spēju darīt to, kas patīk! Sievietei noderīgi dažkārt būt nenopietnai un domāt par niekiem.
Un vēl ir svarīgi dziedāt – gan vienai, gan kopā ar citiem. Kopā dziedot, ir laba sajūta, ka vari būt harmonijā ar pārējiem, bet, arī vienatnē dziedot, mēs fiziski harmonizējam ķermeni. Ir tāds fizikas eksperiments – uz metāla plāksnes uzber skaidiņas un pieslēdz skaņas ģeneratoru, un pamazām, skaņai vibrējot plāksni, skaidiņas izveido ģeometrisku figūru. Tas nozīmē – skaņa sakārto. Tā sakārto gan fizisko ķermeni, gan harmonizē emocionāli. Visi enerģijas resursi ir mūsos, tikai jautājums, vai pašas tiekam tiem klāt un protam tos izmantot.
9 praktiski padomi, kā atgūt enerģiju un dzīvesprieku ziemā
Psiholoģija
17. janvāris
Komentēt
Kā akumulēt sevī enerģiju, kā restartēties? Ar pirtnieci, folkloristi, Latvijas 3 × 3 padomes priekšsēdētāju Inesi Krūmiņu izlīkumojām caur enerģijas krātuvēm, mēģinot atrast ziemas sezonai piemērotākās.