Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lūk, dažas izdegšanas sindroma pazīmes
- Cilvēks ir ilgstoši nomākts,
- Nevēlas piedalīties kopējos pasākumos (pat ja piedalās, īsti neiesaistās),
- Darbu dara arī mājās: vakaros, no rītiem un brīvdienās,
- Viņam grūti izteikt pat nelielu kritiku, jo to uztvers sāpīgi un personīgi,
- Viņa humors ir dzēlīgs un nereti aizskar apkārtējos,
- Viņš joko arī par sevi, taču šie joki drīzāk raisa skumjas un bezcerību, nevis patiesus smieklus,
- Komunicēt ar viņu kļūst aizvien grūtāk, viņš neklausās vai pārprot sacīto,
- Pārāk izteikta aktivitāte un uzspēlēts optimisms, trauksmainība (sajūta tāda, ka cilvēks ir kā uzvilkta mantiņa, un nav ticības viņa jūtu izpausmju patiesumam),
- Šīs pazīmes pastiprinās laika gaitā.
Izskatās, ka visas šīs pazīmes saskan ar dziļi nelaimīga un depresīva cilvēka komplektu? Tā arī ir. Tomēr uzmanību – cilvēks uz izdegšanas robežas dažkārt var slēpties aiz veiksmīga darbaholiķa maskas. Jautājums tikai – cik ilgi?
Ko darīt, ja tas skar tev tuvu cilvēku? Nav grūti iedomāties, ka ieteikums par atpūtu un laiku sev viņa sejā raisa ironisku smaidu vai pat dusmas. Nepalīdz arī parastie ieteikumi, piemēram, «strādā mazāk, domā labas domas».
Ja cilvēkam ir šāda problēma, jāmeklē profesionāla palīdzība.
Ieteikumi, kas parasti atrodami saistībā ar izdegšanas sindromu, palīdz profilaktiski, ja rodas aizdomas, ka tas kādreiz varētu būt aktuāli vai ir kādi riska faktori. Bieži vien šī problēma tāpēc ir tik nopietna, ka cilvēks nav spējīgs pats sevi kontrolēt, nespēj apzināties, kad ir pārsniegta robeža, un pats sev palīdzēt ar to tikt galā. Tiem, kam izdodas sevi noturēt līdzsvarā, visbiežāk tomēr nav paaugstināta riska piedzīvot izdegšanas sindromu. Vai arī viņi jau reiz ar to ir tikuši galā, tāpēc augstu vērtē reālistisku laika plānošanu un atpūtas brīžus.
Ieteikumi «domāt labas domas», «atrast labo savā dzīvē un to izcelt» nav nepareizi, taču cilvēks, kam patiešām ir izdegšanas sindroms vai depresija, to vienkārši pats nav spējīgs izdarīt. Tāpēc, saņemot šādu ieteikumu no drauga vai kolēģa, drīzāk rodas dusmas un izmisums, nevis: «Jā, tiešām, kā es pats to iepriekš neiedomājos?! Paldies, tagad mans izdegšanas sindroms ir izārstēts!» Ne velti, piemēram, ja ir klīniska depresija, nav iespējams iztikt bez medikamentu lietošanas. Jo depresiju un izdegšanas sindromu bieži vien jauc ar nomāktu garastāvokli, kas nereti ir saistīts ar pārejošiem dzīves notikumiem, nevis reālu slimību.
Vairāk lasi šajā rakstā!
