Kā attīstīt pašpietiekamību?
- Iepazīstam un ar mīlestību pieņemam sevi. Sevis pieņemšana nenozīmē samierināšanos ar nepilnībām. Sevis pieņemšana ir priekšnoteikums, kas ļauj sevi veselīgi attīstīt, nevis lauzt.
- Atceramies, ka pārvarēti pārbaudījumi veido pieredzi, kas dod gandarījumu, pašpaļāvību un rada ticību saviem spēkiem. Novērtējam unikālo pieredzi, kas ir uzkrāta mūsu mazo un lielo uzvaru kontā.
- Uzkrājam zināšanas un pieredzi pēc krīzes situācijām, jo tieši tās mūs maina.
- Mācāmies elastību, kas dos iespēju krīzes situācijas redzēt plašākā kontekstā un palīdzēs iegūt noderīgu spēju – lielāku stresa noturību.
- Pašpietiekams cilvēks mācās uzņemties atbildību par savu dzīvi, spēj arī lūgt padomu un pieņemt atbalstu.
- Saprotam, ka visi cilvēka esības aspekti – domāšana, saskarsme, emocijas, fiziskais un eksistenciālais plāns – atrodas mijiedarbībā.
- Attīstām iekšējos resursus – esam vērīgi pret to, kas īsti notiek mūsu dzīvē, ieinteresēti apkārt notiekošajā, nenogurstoši pilnveidojam komunikācijas un saskarsmes prasmes, kas var būt burvīgs radošs uzdevums ikvienam jebkurā vecumā.
- Nevajadzētu zaudēt pašpaļāvību, ja darbu un profesijas izvēles nākas mainīt un uzreiz neizdodas trāpīt mērķī.
- Spēcīgs atbalsts ceļā uz pašpietiekamību ir spēja gūt iedvesmu dabā, kustībā, ticībā un mākslā, dažādos vaļaspriekos, kas rada gandarījumu un piepildījumu.