Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Slavēt partneri citu cilvēku klātbūtnē.
Mēs reti sakām komplimentus par savu partneri, citiem dzirdot, tā vietā biežāk izskan: «Ak, bet mans vīrs gan nemāk nopelnīt naudu…» vai «Nu, manai sievai nekad nesanāk tādas kotletes!» Dažkārt apzināti, dažkārt neviļus, bet tā vien gribas pasūdzēties un pagausties. Tikai der atcerēties: kā zināms, citās pļavās zāle vienmēr šķiet zaļāka. Visticamāk, jūsu dzīvesbiedrs vai dzīvesbiedre kaut ko citu savukārt dara labāk nekā citi – varbūt neviens tā nemāk lasīt bērniem pasakas vai neviens nemāk tā rīkot mājas ballītes. Vai arī vienkārši ir jums vislabākais. Viņam būs ļoti patīkami, ja to dzirdēs arī citi. - Spēt iekāpt otra kurpēs.
Empātija un spēja paraudzīties uz notiekošo no otra cilvēka skatpunkta ir lieliska īpašība jebkurās attiecībās, ne tikai personīgajās, bet pārim tas ir īpaši svarīgi. Puse konfliktu izpaliktu, ja cilvēki pacenstos saprast, ka otrs bieži vien negrib nedz apzināti aizvainot, nedz sāpināt, nedz pazemot, viņš vienkārši redz situāciju pavisam citādi – balstoties uz savu pieredzi, savām interesēm un izjūtām. «Es tev nepiekrītu, bet saprotu, kāpēc tu to tā redzi un kāpēc tā jūties,» – šī ir viena no labu attiecību zelta frāzēm. - Informēt partneri par savām dienas gaitām.
Gribēt zināt, cikos otrs plāno būt mājās vai ko domā darīt sestdienā, – tas var likties pārāk privātīpašnieciski, taču pieder pie savstarpējas cieņas. Runa nav par slimīgu kontroli vai brīvības ierobežošanu, un veselīgās attiecībās neviens arī neliek atskaitīties par sīkumiem (kur biji, kāpēc tik ilgi, ar ko satikies?), taču kopdzīve nozīmē arī savstarpēju rēķināšanos ikdienas plānu ziņā. - Atrast laiku kopīgam priekam.
Dzīve ir pietiekami nopietna un dažkārt pat grūta, un, ja tajā apzināti neieplūdina mazliet viegluma, vieglprātības un jautrības, tā var kļūt grūti paciešama. Un ir liels kārdinājums tajā vainot nevis dzīvi, bet otru cilvēku. Tāpēc pret prieka jautājumu dzīvē jāizturas vēl nopietnāk nekā pret nopietniem jautājumiem. - Atrast otram laiku.
Būtībā tas nozīmē atrast laiku kopīgai pastaigai, kopīgai seriāla baudīšanai vai sarunai, kas ir mazliet ilgāka par jautājumu, ko nopirkt vakariņām un kurš rīt aizvedīs bērnus uz skolu. - Strīdēties pēc noteikumiem.
Pat boksa mačos ir stingri noteikumi, ko cīņas laikā drīkst darīt un ko ne, un būtu labi tādus ievērot arī dzīvesbiedru strīdos, pat karstākajos. Šis noteikumu kodekss pāriem var atšķirties, tomēr būtiskāk atcerēties galvenos: strīdā nepazaudēt konflikta priekšmetu, proti, sīku kašķi par aizmirstu kvīti nepārvērst par cīņu ar smago artilēriju, nevispārināt («bet tu kā vienmēr…», «bet tu nekad…») un nepāriet uz personīgiem apvainojumiem, apsaukāšanos un pazemošanu. - Fokusēties uz labāko savā partnerī.
Kamēr attiecības piedzīvo rozā briļļu periodu, ir gluži dabiski, ka mīlas objektā saskatām gandrīz tikai labās īpašības. Pēc tam agrāk vai vēlāk rozā brilles krīt, un ieraugām aizvien vairāk un vairāk mīnusu. Būtu labi, ja ar laiku skats kļūtu aizvien tuvāks realitātei un partnerī saskatītu visu kvalitāšu spektru, tomēr vairāk fokusētos uz spējām, nevis trūkumiem. Uz to, kas izdodas. Tas ir daudz konstruktīvāk, jo nez vai izdosies otru pārveidot un īpaši uzlabot, toties var sagraut arī pozitīvo. Vārdu sakot, vienmēr labāk saldi, sulīgi āboli, nevis skābi apelsīni, pat ja apelsīnam ir, tā teikt, labāks mārketings. - Piedot.
Piedot ne vienmēr ir vienkārši, tāpēc tas var būt arī ilgāks process un darbs ar sevi, taču piedot – tas nozīmē turpmāk nepieminēt notikušo pie katras izdevības un neizmantot kā trumpi, liekot otram justies vainīgam un mēģinot gūt no tā kādu morālu izdevīgumu.
