Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
ASV sociālā psiholoģe Kristīna Maslača kopā ar kolēģiem ir noformulējusi sešas galvenās riska pazīmes. Jo vairāk pazīmju sakrīt ar tavu darba ikdienu, jo vairāk iemesla uztraukumam, ka arī tava darba vide ir kaitīga jeb toksiskai.
- Negodīguma sajūta. Ja darbā cilvēks ilgstoši piedzīvo, ka procesi norit negodīgi un nesaprotami, rodas netaisnīguma sajūta – arī tas ilgtermiņā izdedzina. Ir grūti strādāt, ja nejūti, ka atalgojumu sistēma ir sakārtota, vai nesaproti, pēc kādiem kritērijiem piešķir naudas prēmijas vai kāds kolēģis pakāpjas pa karjeras kāpnēm.
- Vērtību konflikts. Ir toksiski, ja darbinieka personīgās vērtības nesakrīt ar organizācijas vērtībām – arī tad, ja ar atalgojumu viss ir kārtībā. Piemēram, cilvēks strādā tabakas koncernā un viņa darba pienākumos ir stāstīt, cik laba ir uzņēmuma saražotā produkcija, lai gan viņš pats nesmēķē un domā pavisam citādi. Vai arī – strādājot azartspēļu vai alkohola tirdzniecības biznesā. Jābūt uzmanīgiem, jo ilgtermiņā dzīvot ar iekšējām pretrunām nav veselīgi.
- Negatīvas koleģiālās attiecības. Darba vidē ir būtiski izveidot normālas koleģiālas attiecības. Riskanta ir ilgstoši konfliktējoša vide, kur cits citu neatbalsta. Īpaša kategorija – cilvēki, kuriem jāstrādā vardarbīga vadītāja pakļautībā. Ja darbā ir emocionāli vardarbīgs vadītājs, kura vadīšanas stils pazemo cilvēkus, tas padara vidi bīstamu pakļautajiem darbiniekiem. Un agrāk vai vēlāk cilvēks izdeg.
Tā ir liela problēma – joprojām ir gana daudz vadītāju, kuri viņiem pašiem vien zināmu iemeslu dēļ tic, ka pozitīvus darba rezultātus var panākt piespiežot, neganti pakļaujot un iebiedējot darbiniekus. Šī ir īstermiņa pieeja. Kā apliecina ārzemju pieredze un arī zinātniski pierādījumi, tikai cilvēcīga, cieņpilna attieksme dod iespēju uzņēmumam plaukt un zelt ilgtermiņā, arī ekonomisko krīžu un citu pārmaiņu laikos.
Attīstītajās valstīs uzņēmumi, domājot par savu darbinieku labizjūtu, par vadītājiem izvēlas emocionāli inteliģentus cilvēkus. Latvijā diemžēl darbiniekiem vēl aizvien nereti jāpiedzīvo emocionāli vardarbīga attieksme. - Nepiemērota darba slodze. Slodze katram darbiniekam ir individuāla, bet neloģiska, neadekvāti liela slodze un prasības ilgtermiņā noved pie izdegšanas..
- Nepiemērots kontroles līmenis.Izdegšanu veicina sajūta, ka savā darba vidē neko nespējam ietekmēt, ka jūtamies kā bezspēcīgas, mazas skrūvītes lielā mehānismā. Mūsu viedoklis, ierosinājumi netiek ņemti vērā, un, ja rodas problēmas, nav pat iespēju tās ar vadību izrunāt, kur nu vēl cerēt uz atbalstu.
- Pozitīvas atgriezeniskās saiknes trūkums. Vai tu saņem sirsnīgu, dziļu pateicību no sava vadītāja? Darbiniekiem, kolēģiem, vadītājiem – visiem ir svarīgi saņemt pozitīvo atgriezenisko saikni par padarīto. Pat ja paveiktais ir tikai tas, ko no mums sagaida. Kāda pētījuma rezultāti liecina: darbiniekiem ir sajūta, ka viņi saņem atgriezenisko saikni 15% gadījumu, vienlaikus darba devēji uzskata, ka to sniedz 85% gadījumu. Dramatiska atšķirība – darbiniekiem ir sajūta, ka viņiem ļoti reti saka labus vārdus, bet vadītājiem – ka viņi tos pauž gandrīz vienmēr.
Padomju vidē bija pieņemt slavēt tikai izcilniekus, neaizraujoties ar labo vārdu teikšanu, un zināmā mērā tas turpinās joprojām. Taču ir pierādīts, ka pozitīva atgriezeniskā saikne pastiprina efektīvu uzvedību. Tāpēc patiess paldies un novērtējums prasa no vadītājiem lielu apzinātības līmeni.
