5 prasmes, lai iejustos ikvienā darbavietā

Spēja uztvert otru tādu, kāds viņš ir
Lai ar katru kolēģi izveidotu gana labas attiecības, jāspēj viņu izprast un izjust. Taču tas iespējams tikai tad, ja gana labi izproti un izjūti sevi. Citādi iepazīstoties jūties mazliet bailīgi. Vajadzība pēc drošības izjūtas tad nereti liek ņemt talkā stereotipus, cenšoties ievietot otru cilvēku tev saprotamā rāmī: ceļu policists? Tad jau kukuļņēmējs! Grāmatvedis? Tad jau sausiņš! Tā nudien nav labākā taktika. Ja tev nav izkoptas saskarsmes prasmes, dod sev laiku saprast un sajust, kāds patiesībā ir kolēģis.
Lai otrs uztvertu, ko vēlies viņam pateikt, sākumā ņem vērā vismaz to, vai viņš pamatā ir audiālists, vizuālists vai kinestētiķis. Reizēm to nevarēsi noteikt pirmajā sarunā, bet esi vērīgs(-a) – cilvēki mēdz ar vārdiem norādīt uz to, kā spēj uztvert informāciju. Audiālists sarunā noteikti iepīs frāzi: es dzirdēju, ka tu… Vizuālists pienāks pie tevis un teiks: es redzu, ka tu… Kinestētiķis paziņos: es jūtu, ka tu…  

Spēja pieņemt otru tādu, kāds viņš ir
Labākā attieksme, iepazīstoties ar katru jaunu kolēģi, – aha, tad tāds viņš ir, tāds ir viņa mugursomas saturs. Labi, rēķināšos ar to. Palīdz attieksme pret dzīvi kopumā: nav sliktu cilvēku, ir tikai nemīlēti cilvēki.
Nekad nebūs tā, ka tev patiks visi kolēģi un tu patiksi visiem. Katrā kolektīvā būs kāds, par kuru bērnībā neviens nav licies zinis. Vēl kādam, iespējams, bijuši autoritatīvi vecāki, un viņš bērnībā nekad nav juties pietiekami labs. Kāds cits bērnībā ticis pārlieku lutināts. Visiem šiem kolēģiem, ja vien viņi nebūs veikuši lielu darbu ar sevi, no mugursomām ārā sprauksies neapmierināta vajadzība pēc pieņemšanas. Ja kāds kolektīvā sāk izturēties tā, ka tev negribas viņu vairs satikt, tu taču tādēļ uzreiz nemainīsi darbavietu. Pamēģini paskatīties uz viņu šādi: kas gan viņam tur ir tajā mugursomā, ja viņš spēj šādi uzvesties!
Ja kādā brīdī pamani, ka ļoti centies teju visiem jaunajā darba kolektīvā iepatikties, iespējams, tevī pašā mājo neapmierināta vajadzība pēc mīlestības, pieņemšanas, atzīšanas.
Kamēr šis tukšais nodalījums tavā mugursomā ir nepazīstams un neapzināts, katrā jaunā kolektīvā, kurā nonāc, drīz vien sāc izjust skumjas: kā tad tā – es te atnācu ar vislabākajiem nodomiem, cerēju iejusties, bet atkal kaut kā pietrūkst… Nākamās emocijas, kas samilst, ir bailes: kas nu tagad būs ar mani šajā vietā? Ja ar šīm emocijām nestrādā, nemeklē palīdzību, tevi var pārņem dusmas. Cilvēkiem, kam galvenā vērtība dzīvē ir paša ērtības, dusmas var būt uzreiz: kāpēc man te nedod to, ko man gribas? Es te gribu labi justies! Neatpazīstot, neizventilējot šīs emocijas, vari sākt just bezpalīdzību, kas mēdz novest līdz depresijai. Iespējams, tu iekrīti sevis žēlošanā: ak, es, nabadziņš, arī šajā kolektīvā mani nemīl…
Ir tā, ka visgrūtāk darba kolektīvā klājas tiem, kam ir šīs neapmierinātās vajadzības gan pēc uzmanības, gan mīlestības, gan atzīšanas.
Darbavieta var piedāvāt vislabākos apstākļus, tik un tā nekas nebūs pa prātam. Kā bērnam, kam rokās ir jauna planšete, bet trūkst vecāku uzmanības. Bērns paspēlējas, paspēlējas, bet tik un tā nejūtas laimīgs, jo vajadzēja jau tēta un mammas uzmanību, nevis šo mantiņu. Tad daudzi bērni sāk uzvesties tā, ka vecāki pievērš uzmanību, vismaz norājot. Ja attiecības ar vecākiem paliek šajā līmenī, pieaugot šie cilvēki arī darbavietās cīnās par uzmanību, kā nu spēj. Piemēram, regulāri kavē sapulces. Ienākot pa durvīm, kad visi jau sēž ap galdu, cilvēks gūst maksimumu uzmanības – visi uz viņu paskatās un kaut uz mirkli dāvā surogātmīlestību, kas viņam savādā veidā apliecina, ka viņš tomēr eksistē. Cits, kas staigā ar līdzīgu tukšumu mugursomā, visu laiku meklē kašķi, vērpj intrigas, neapzināti cīnās par varu. Tev nav jācenšas viņam norādīt, ka nav kaut kas lāgā, bet jāpieņem tāds, kāds viņš ir. Tikai šādi vari panākt, ka necepies par katra izdarībām. Kopā taču jāstrādā. 

Prasme prognozēt citu rīcību un sevi, kāds(-a) esi saskarsmē ar dažādiem cilvēkiem
Vislabāk, ja zini, kā tu reaģē dažādās stresa situācijas, esi pieņēmis(-usi) un paregulējis sava dabiskā temperamenta izpausmes. Bet, ja, nonākot jaunā vidē, no tavas mugursomas sāk līst ārā lietas, par kurām tu brīnīsies, arī citi brīnīsies. Attiecības darbavietā šādi var sabojāt ātri vien.

Citi lasa

Kristīne Sēnele

Māja

Kā pareizi kurināt krāsni? 4 lietas, kas jāzina

Maruta Rampāne

Padomi

Cik bieži ēst skābētus kāpostus, lai tie būtu veselīgi, nevis kaitīgi? Un kam labāk fermentētiem produktiem teikt nē?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Prasme būt elastīgam(-ai)
Ir cilvēki, kas lepni apgalvo: es ar visiem esmu vienāds! Attiecību veidošanā vērtība ir prasmei elastīgi reaģēt uz katra sarunas biedra īpatnībām un noskaņojumu. No savas mugursomas vajadzīgajā brīdī tev jāvelk ārā tas, kas konkrētajā situācijā ir atbilstošs tam cilvēkam, kurš ar savu mugursomu plecos stāv tev pretim. Lieliski, ja proti niansēti izmantot vienu no svarīgākajiem saskarsmes instrumentiem – valodu. Tad, dabiski, tu ar gados vecāku cilvēku runā lēnāk un skaidrāk, ar straujāku sarunas biedru runā ātrākā tempā, ar lēnīgāku – lēnākā. Mājās tu runā ar savējiem, iespējams, citādi, jums varbūt ir savi izteiksmes līdzekļi, kā viens otru saprotat no pusvārda. Bet darbā ir jāpiedomā par to, cik skaidri izsakies, vai citi tevi saprot.

Spēja adekvāti un analītiski vērtēt sevi
Starp mums ir daudz perfekcionistu, kas sevi nemitīgi šausta, jo nespēj atbilst savam iekšējam ideālajam tēlam. Un šādi iztērē milzum daudz enerģijas. Turklāt pārlieku augstas prasības viņi izvirza arī citiem. Tev nav jācenšas tām atbilst. Otrs grāvis ir nespēja uz sevi paskatīties kritiski. Ir vērts ieklausīties, ja tev ko aizrāda. Izkopt pašrefleksijas spējas ir vērts ikvienam. Varbūt izrādās, ka nav tā, kā domāji agrāk, ka jebkurā darbavietā, kur nonāc, visi kolēģi ir neciešami.