Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pārāk šaurs redzesloks
«Lai gan arī es pats potenciālajiem uzņēmējiem parasti iesaku sākt ar biznesa idejām par lietām, kas ir nepieciešamas. Jāsaka, ka jaunajām māmiņām reizēm ir tendence vajadzīgo lietu nepieciešamību un neesamību tirgū nedaudz pārspīlēt. Tā notiek vienkārši tāpēc, ka viņu redzesloks ir tāds, kāds ir, precīzāk, tas nav pietiekami plašs. Ja jaunās māmiņas redzeslokā nav konkrēta risinājuma (glītas ekoloģiskas drēbītes, kvalitatīvas koka rotaļlietas, bēbīšu skoliņas u. c.) – viņa nereti automātiski sāk uzskatīt, ka šāda risinājuma nav vispār.» Ieteicamā un pareizā veicamo soļu secība šādā situācijā ir veikt tirgus izpēti – izpētīt visas iespējamās alternatīvas, lai saprastu, vai tam, ko grasies darīt, vispār ir ekonomisks potenciāls. Jaunās māmiņas bieži vien šo savu redzesloku nepaplašina – tirgus izpēti neveic, bet uzreiz sāk darīt. Un, kā atzīst Jānis Kļaviņš, diemžēl nereti šī darbība ir ļoti haotiska.
Tas, ar ko ieteicams sākt pēc tam, kad ideja ir radusies, – rūpīgāk papētīt, kas šajā jomā vispār notiek.
Kāds ir mērķis?
Vēl sākuma posmā vajadzētu saprast, – vai tu šo lietu darīsi tāpēc, ka tev vienkārši patīk, vai arī tāpēc, ka vēlies aizpildīt kādu tukšu nišu, atrisināt kādu problēmu? «Ja tu dari lietu, kas tev patīk, runa ir par hobiju, kas jau pats par sevi ir apsveicami. Tad īstenībā neko pētīt nemaz nevajag, tu vienkārši dari, un tā lieta vai nu aiziet, vai neaiziet. Savukārt, ja gribi risināt kādu problēmu un tev kā māmiņai šķiet, ka tu zini labāk, kā to izdarīt, der atcerēties, ka tirgus vienmēr zinās labāk,» saka Jānis Kļaviņš. Ko tas nozīmē?
Ja tirgū jau ir līdzīgs piedāvājums par labāku cenu un kvalitatīvi neatšķiras no tā, ko vari piedāvāt tu, ir maza iespēja, ka tur kaut kas sanāks.
«Bet, protams, nišu tirgū ir gana daudz. Jāsaprot tikai, vai būs pietiekami daudz cilvēku, kas būs gatavi maksāt par produktu vai pakalpojumu, ja konkrētajā jomā piedāvājums jau ir, vēl jo vairāk, ja tas ir liels,» skaidro inkubatora pārstāvis. «Jāatceras arī, ka tad, ja tu pats kaut ko dari, tam uzreiz ir ļoti augsta pievienotā vērtība. Brīdī, kad jaunā māmiņa pati šuj drēbes savam bērniņam, tās ir ļoti vērtīgas, bet, kad viņa šo vērtību pārvērš naudā un cenšas šīs drēbītes pārdot citai mammai, cenu līmenis diemžēl ir pārāk augsts.»
Sasteigti lēmumi
«Viena no jauno māmiņu priekšrocībām ir augstas darbaspējas un īpašība, ko varētu saukt par lemtspēju,» strādājot ar jaunajiem uzņēmējiem, secinājis Jānis Kļaviņš. «Ļoti daudziem jaunajiem uzņēmējiem šīs lemtspējas nav, bet jaunajām māmiņām – īpaši pēc otrā un trešā bērna piedzimšanas – esmu to novērojis. Ja kaut kas ir jādara, viņas to dara uzreiz. Lēmumus pieņem piecās minūtēs. Un ir situācijas, kad šī īpašība ir, kā jau minēju, priekšrocība un, ja to izdodas ievirzīt pareizajās sliedēs, tajā ir liels spēks. Dažkārt lēmumi tomēr tiek pieņemti pārāk sasteigti. Netiek izrēķināts, cik ātri uzņēmums varētu sākt strādāt ar pozitīvu bilanci.»
Viena no klasiskajām situācijām ir, kad jaunā māmiņa nav ieplānojusi pietiekami daudz laika biznesa uzsākšanai, ražošanas alternatīvu izpētei.
Parasti tam par iemeslu ir bērna kopšanas atvaļinājuma beigas. Ja sieviete ir aizgājusi no iepriekšējā darba un uzsākusi biznesu, pēc atvaļinājuma viņa darbspējā atgriežas jau kā uzņēmēja un ģimenei pieejamo ienākumu līmenis krietni sarūk. Lai ātrāk uzsāktu biznesu, viņa pieņem sasteigtus lēmumus, kas nav ekonomiski pamatojami, un nereti šie sasteigtie ieguldījumi ir tik lieli, ka bizness tā arī nesāk pelnīt. Tātad tas, kas būtu jāņem vērā, uzsākot biznesu, kamēr vēl tiek saņemts pabalsts, – paplānot un ierēķināt pietiekami daudz laika biznesa uzsākšanai, nepieņemt sasteigtus lēmumus, nepārmaksāt tur, kur to var nedarīt, un atvēlēt pietiekami daudz laika visu alternatīvu izpētei.
Rēķināties ar laiku, kas būs jāvelta bērnam
Vēl viens ieteikums gan topošajām, gan jaunajām māmiņām – nezaudēt racionālo skatupunktu un paraudzīties uz savu laika plānu reālistiski un ilgtermiņā. Ja ir slēgti nodoma līgumi, ja esi pieteikusies projektam vai fondu finansējumam, tad jārēķinās, ka pagarināt termiņus vai atlikt vienošanās tāpēc, ka esi jaunā māmiņa, var nebūt iespējams. «Piemēram, ja sieviete ir iestājusies inkubatorā laikā, kad gaida mazuli, mēs nevaram viņai pagarināt termiņu tāpēc, ka viņai ir piedzimis bērns. Mums to neļauj normatīvi,» situāciju ilustrē Jānis Kļaviņš. «Tajā pašā laikā neesmu pieredzējis, ka bērns sievietei traucētu nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja viņa patiešām grib to darīt, tad viņa to var izdarīt. Vēl vairāk – bērns palīdz saņemties, savākties un nenotiek tik liela prokrastinācija, jaunā māmiņa daudz retāk atliek lietas uz vēlāku laiku.»
Apdomāt vīra lomu uzņēmumā
Nereti jaunās māmiņas, netiekot galā ar darāmajām lietām, mēdz iesaistīt jaunos tētus, novērojis Jānis Kļaviņš: «Iesaku apsvērt, vai tā ir laba doma, – vīrieti, kurš jau strādā pilnas slodzes darbu, iesaistīt projektā, kas patiesībā nemaz nav viņa projekts. Vīrieši parasti tiek pieslēgti tām jomām, kurās sievietes nejūtas gana spēcīgas, un visbiežāk tā ir pārdošana. Kad pie manis nāk uz dubultkonsultācijām, top skaidrs, ka iesaistīšanās sievas biznesā bieži vien nav gluži vīrieša izvēle. Tāpēc iesaku pirmām kārtām par šādām lietām vienoties iepriekš vai arī, ja sieviete pati netiek galā, algot darbinieku. Ja uzņēmums nespēj ģenerēt pietiekami lielu apgrozījumu, lai atļautos maksāt darbiniekam, iespējams, šī ir tā vieta, kur jānovelk sarkanā līnija un uzņēmējdarbība jāslēdz. Ieguldīto var norakstīt uz pieredzi, kas ir ļoti vērtīga. To ir svarīgi iegūt un uzkrāt, lai nākotnē darbotos veiksmīgāk. Un, ja tā ir sirdslieta, ko nav izdevies pārvērst biznesā, – tas nekas, hobija līmenī to joprojām var turpināt darīt!»
