5 iemesli, kāpēc joga der bērnam

Ar jogu bērns iemācās mierīgi sēdēt. Ar jogu apgūst burtus. Joga iemāca pašu galveno – saprast un mīlēt sevi. 

1. Starpbrīdis prātam – arī bērniem nepieciešams atpūsties no smadzeņu piepūles un ikdienas aktivitātēm – jo sevišķi bērnudārza un skolas vecumā. Mācību nodarbības, pulciņi, multenes, filmas un datorspēles aizņem pārāk daudz laika, tāpēc nepieciešams atrast mirkli, lai vienkārši būtu. Ne velti amerikāņu jogas skolotāja Sonja Klepere novērojusi, ka viņas sākumskolniekiem mīļākās trīs jogas pozas ir savāsana jeb nedzīvā poza, meditācijas jeb lotosa poza un svecīte.
«Šīs trīs pozas jāveic klusumā un mierīgā ķermeņa un prāta stāvoklī – tas tiešām ir pārsteidzoši, cik bērni ir gatavi un kā viņi priecājas par šo iespēju nomierināties,» skaidro jogas skolotāja. «Mūsu kultūrā bērniem trūkst miera un ir par daudz stresa, tāpat kā mums – vecākiem!» Ne velti jogas nodarbībās vienmēr ir kāds, kurš jau dīc: skolotāj, vai vēl nav laiks nedzīvajai pozai, kuras laika ir mierīgi jāatslābinās un jāguļ ar aizvērtām acīm?

2. Pašvērtējuma stiprināšana – jogas nodarbībās nevar kļūdīties, jo visus vingrojumus var paveikt atbilstoši savām spējām. Tātad to spēj jebkurš. Pozas tiek izspēlētas bērnam saprotamā veidā – kaķa poza, kurš saka ņau, suņa, govs poza utt. Šajā spēlē nav iespējams zaudēt, un tas stiprina bērna pašapziņu – ikviena kustība ir veiksme, un visi bērni uzvar. Jogā spēja mierīgi sēdēt vieglajā pozā – ar priekšā sakrustotām kājām – ir sasniegums. It kā nekas nav jādara, tikai jāsēž, un mērķis ir sasniegts! Katrs bērns apgūst, ka ir dabiska poza, ko viņš var paveikt patiešām labi un kļūt par tās meistaru. Virzību uz mērķi savukārt veicina tas, ka jogā katrā pozā var iet arvien dziļāk – tādējādi nemitīgi apgūstot kaut ko jaunu.

3. Drosme – protams, tas nenotiks pirmajās nodarbībās, tomēr, arvien attīstot jogas pozas, bērns iemācīsies nebaidīties stāvēt uz galvas vai rokām. Šīs pozas palīdz bērnam saprast, ka viņš ir stiprs un spējīgs. Pakāpeniska pozu apguve māca arī to, kā pārvarēt bailes, kā palēnām, soli pa solim, kļūt veiklākam un stiprākam. Šī prasme noderēs gan vēlāk visā dzīvē, gan arī apgūstot jaunas lietas, ikreiz, kad būs jāsaskaras ar nedrošību un bailēm par to, ka es nemāku, man nesanāk. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē joga iemāca lidot.

4. Koncentrēšanās – joga palīdz bērniem koncentrēties, kas mūsdienu aizņemtajās ģimenēs ir būtiska prasme – atrast laiku, lai pievērstos tikai vienai lietai. Bērni mācās koncentrēties uz elpošanu, uz konkrētu kustību, uz lietu sajušanu drīzāk no iekšpuses nekā no ārpuses – labāk just savu ķermeni. Šī spēja koncentrēties palīdz vēlāk kontroldarbos skolā, apgūstot lasītprasmi, veicot mājasdarbus, kā arī iemāca pabeigt jebkuru iesākto nodarbi gan skolā, gan mājās.

5. Prieks – joga bērnus iepriecina, jo patiesībā pozas un to nosaukumi ir mazliet uzjautrinoši. No suņa var pārtapt par govi un tad – par kaķi. Nemaz nerunājot, ka var rēkt kā lauva un iejusties krokodila pozā. Turklāt pareizā pozā nostāties var, tikai mēģinot atkal un atkal, nevis sacenšoties uz ātrumu. Protams, tas būs atkarīgs no jogas skolotāja, bet nodarbībai piederētos daudz smieklu, apskāvienu un citam cita uzmundrināšanas – lai bērni iemācās cits citu atbalstīt un cienīt.

Jāpiebilst, ka atšķirībā no pieaugušajiem, kas nereti jogā mēģina koriģēt savu ķermeni – novērst savilkto sprandu vai uzlabot lokanību –, bērnu ķermenis ir atvērtāks – līdzīgi kā bērna dvēsele, prāts un sirds. Katrā ziņā, jo agrāk bērni uzzina, kas ir joga, jo vieglāk viņiem galā ar skolas un dzīves uzdevumiem.

Kā joga var palīdzēt aktīviem bērniem, lasi augusta žurnālā MANS MAZAIS!