Septiņu gadu krīze
Austriešu filozofs Rūdolfs Šteiners savulaik nāca klajā ar tēzi, ka cilvēks dzīvo septiņu gadu ciklos – gan pāru attiecībās, gan darbā –, tāpēc nereti runā, ka ik pēc septiņiem gadiem kaut kas jāmaina. Tomēr teoriju par septiņu gadu krīzi var arī laist gar ausīm – ja pievērsīsi īpašu uzmanību tam, ka pēc septiņiem kopdzīves gadiem varētu būt krīze, tad saasināti uztversi visu, kas šajā periodā notiek. Tieši tāpat kā 13. datumā piektdienā, kad nebūt nenotiek vairāk sliktu lietu nekā citās dienā, vienkārši šajā datumā cilvēkiem ir tendence sliktās lietas uzskaitīt.
Ja nu tomēr pāri ķer šī krīze, tā parasti nenāk kā zibens no skaidrām debesīm – ja pāris nav risinājis attiecību problēmas, tad kādā brīdī striķis trūkst, un bieži vien tas notiek pēc sešiem, septiņiem vai astoņiem kopdzīves gadiem.
Šis ir arī tas brīdis, kad var pamanīt, kāda bijusi katra partnera individuālā attīstība. Mēdz būt situācijas, kad individuālā attīstība pārī katram uzņem citu virzienu, tāpēc var būt ļoti grūti turēties kopā. Mūsdienās šis apdraudējums ir lielāks, nekā, piemēram, pirms divdesmit gadiem, jo cilvēki biežāk maina profesiju, pusmūžā sāk studēt, pārceļas no pilsētas uz laukiem, un otrādi, pievēršas garīgiem meklējumiem. Var notikt tā, ka vienam no partneriem svarīga izaugsme, otram – rāma dzīve un stabilitāte. Ja viens no partneriem krasi mainās, tas pārī rada plaisu. Tā veidojas arvien lielāka, un pārim varbūt pat vairs nav, par ko runāt.
Tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem, par ko jādomā jau attiecību sākumā, ir kopīgās vērtības, kas dod pamatu vieglāk iet cauri dzīves grūtībām.
Pieņemot to, ka laika gaitā vērtības mainīsies, ik pa laikam jāatgriežas pie sarunas par šo jautājumu – kādas vērtības mūs vieno, uz kāda pamata mēs kā pāris stāvam?
Partneriem nebūt nav jāaug vienā virzienā, bet skaidrs, ka jāaug ir abiem. Ilgstošās attiecībās ir arī būtiski priecāties un interesēties par otra sasniegumiem. Tāpat kopā jādara tas, kas abus interesē un aizrauj, nevis jākoncentrējas tikai uz to, kas ir vajadzīgs, piemēram, mājas tīrīšanu un bērnu skolas pasākumu apmeklēšanu. Vajag dejot, makšķerēt, kāpt kalnos, spēlēt šahu, piedalīties rallijā, braukt ar riteņiem, vērot putnus, kaut vai iet pastaigāties. Tāpat cauri gadiem pāri iznes sarunas. Un, galu galā, svarīga ir ne vien mīlestība vienam pret otru, bet arī prasme būt draugiem. Jo mīlestība ir tikpat mainīgs lielums kā viļņi jūrā, bet, ja partneri saglabā spēju būt draugi, tad prot izturēt tos brīžus, kad mīlestība pačib, un spēj to atjaunot. Ja draudzības nav, tad, sākoties krīzei, divi cilvēki, ļoti iespējams, aizies katrs uz savu pusi.