Bērna ienākšana ģimenē
Šo krīzi piedzīvo visi pāri, kas nolemj kļūt par vecākiem. Ļoti svarīgi, lai pirms bērna piedzimšanas pāris jau būtu iemācījies dzīvot divatā un dot otram viņa personīgo laiku, lai būtu beigušās kaujas par zeķu mazgāšanu, zobu pastas pareizu izspiešanu, kārtību mājās un citiem līdzīgiem jautājumiem. Labi, ja bērns ienāk ģimenē brīdī, kad pārim ir sajūta, ka viņu attiecībās ir vieta trešajam. Dzīvē nereti notiek citādi – bērns piesakās jau pirms tam.
Bieži lāča pakalpojumu jaunajām māmiņām un tētiem izdara žurnāli un grāmatas, kas stāsta tikai par to, cik skaisti viss būs – bildēs redzamas fotošopētas māmiņas ar jaukiem apaļiem mazuļiem, intervijas vēsta par to, kā partneri viens otru mīl, kādā mierā un saticībā bērns nācis pasaulē. Faktiski bieži vien tiek parādīta tikai jaukā un brīnišķīgā daļa, lai gan ikdienā sieviete varbūt izskatās nogurusi un brīžiem ir izsīkusi. Ir periodi, kad tikpat noguris ir vīrs. Un ir arī tādi mirkļi, kad pārguruši ir abi.
Piedzimstot bērnam, kardināli mainās dzīve, un krīzi rada arī tas, ka attiecībās nu ir trīs cilvēki, nevis divi. Un trešais ir maziņš un ļoti prasīgs.
Vecākiem jāiemācās un jāpieņem jaunā loma, kas līdz šim bijusi sveša. Nereti runā par to, ka, piedzimstot mazulim, sieviete novēršas no sava partnera, lai visu uzmanību veltītu bērniņam. Ideāli, ja vīrietis ir tik nobriedis, ka spēj to saprast un māk radīt mammai un bērnam drošību. Tas palīdz pārvarēt radušos attiecību krīzi. Diemžēl nereti vīrieši rīkojas pretēji – sāk strādāt pārāk daudz, lai nopelnītu ģimenei vairāk naudas. Drošības un atbalsta vietā rodas attālināšanās – sieviete ir pievērsusies mazulim, sekss ir arvien retāk vai nav nemaz, un partneri daļēji katrs sēž savā laivā, ļoti maz laika pavadot kopā. Partneriem šajā periodā jāmācās līdzsvarot lomas – mamma un tētis, sieviete un vīrietis. Un jācenšas ieklausīties otrā.