Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē: Ginta Ratniece, psihoterapeite, Maruta Ludāne, psiholoģe
Mīti par izdegšanu
- Emocionāli izdeg tikai tie, kas darbojas apkalpojošajā, aprūpes jomā un kuru darbs ir saistīts ar citiem cilvēkiem.
Izdegšanas sindroms novērots arī, piemēram, sistēmu administratoru vidū. Tiesa, pētījums noticis citur, ne Latvijā, tomēr ir pamats runāt par ievērojami plašāku potenciālo riska grupu. - Izdegšanas sindroms saistīts tikai ar darbu.
Ir pētījumi, kas apraksta izdegšanu, saistītu ar intensīvām mācībām un vientuļu studentu dzīvi. Izdegšana var būt saistīta ar jebkuru intensīvu nodarbošanos, turklāt ir saistīta ar nelabvēlīgu situāciju vienlaikus vairākās dzīves jomās. Cilvēki, kam ir problēmas ģimenē, biežāk saskaras ar izdegšanas sindromu darbā, un otrādi. - Izdegšanas sindroms ir vāja rakstura pazīme.
Izdeg cilvēki, kas ir nevis stiprāki vai vājāki, bet tie, kas mazāk pievērš uzmanību savai veselībai, kas izvirza sev augstākus mērķus nekā spēj sasniegt, kam ir tendence uz nervozitāti un iesīkstējušu, neelastīgu dzīves uztveri un uzskatiem. Sevi nodzīt līdz pilnīgam spēku zudumam var arī ļoti spēcīgas (gan fiziski, gan morāli) personības, tikai izturīgākie izsīks lielākos un ambiciozākos projektos. - Ir cilvēki, uz kuriem šī modernā kaite neattiecas.
Izdegt var jebkurš, arī tie, kas nav tiešā riska grupā. Saskaroties ar lielām problēmām vairākās dzīves jomās un zaudējot modrību par savu fizisko un psiholoģisko veselību, ikvienam ir iespēja saskarties ar izdegšanas problēmām. Tieši tāpat, lai cik nelabvēlīgās situācijās un apstākļos būtu, ikvienam ir iespēja sākt kaut nedaudz ieguldīt savas veselības veicināšanā un sasniegt pozitīvu rezultātu. Iedvesmai der atcerēties, ka stresu mazinošām aktivitātēm ir praktiska jēga gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Turklāt tas skar ne tikai paša, bet arī apkārtējo dzīvi un ikdienu, sevišķi attiecības, bērnus un tuvākos draugus un kolēģus.
Vairāk par izdegšanu lasi šajā rakstā!
Raksts no žurnāla Annas Psiholoģija arhīva
