Labākais, ko šajā situācijā darīt – vērot sevi un savas reakcijas. Jo tas pirmām kārtām ļauj stresam ieskatīties acīs (un tas, kam ieskatāmies acīs, vairs neliek tik briesmīgs), un ir arī veids, kā iepazīt sevi. Tātad – kas ar mani notiek, kā tieši izpaužas mans stress? Kuras ķermeņa zonas reaģē visjutīgāk un kā tas notiek? Viens no modes vārdiem šobrīd ir apzinātība, un tā izpaužas arī vērojot, kas ar tevi notiek, un nolasot ķermeņa reakcijas. Tas liek saprast – jā, es šobrīd izjūtu stresu, un tas ir tāpēc, ka… Kāpēc es reaģēju tā, kā reaģēju? Šī analīze neatturēs no pirmajām stresa reakcijām, taču palīdzēs tās ātrāk pārstrādāt un palaist prom no sevis.
3 padomi, lai stresa būtu mazāk
- Izbaudīt to, kas ir, nevis pārdzīvot par to, kā nav! Tas ir tas pats vecais teiciens par to, vai glāze ir pustukša vai puspilna. Turklāt daudzās stresa situācijās var atrast arī pozitīvo elementu, piemēram, stāvot satiksmes sastrēgumā, beidzot var atrast laiku noklausīties kādu interesantu raidierakstu.
- Koncentrējies! Stresu nereti rada mētāšanās starp dažādām nodarbēm, uzmanības novēršana, saskaldīšana. Mēs zinām, cik viegli kaut ko darīt, kad ieejam radošā plūsmā, esam pārņemti ar kaut ko – tad pazūd laiks un no stresa ne vēsts.
- Atrodi jēgu tam, ko dari! Tas var likties kaut kas no augstiem filozofiskiem plauktiem, taču patiesībā nekas mūs neiedzen tādā stresā kā bezjēdzības sajūta. Tikai jēgas apziņa ļauj justies kaut cik droši eksistenciālā haosa priekšā un sajust jel kādu pamatu zem kājām.
Vairāk par stresu un kā ar to sadzīvot lasi šajā rakstā!