Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izelpot un aizmirst vainas izjūtu par nepadarīto, apturēt centību, atkabināt raizes. Tu jau to mēģināji, un izrādījās, ka nav nekā grūtāka par dzīvošanu vieglāk? Īpaši šobrīd, kad apkārtējā pasaule ir sajukusi prātā… Kad pirms gada nomira mana mamma, viņas rakstāmgaldā atradu uz balta kartona glīti uzrakstītu atgādinājumu: «Ar rāmu garu uztvert to, ko es nespēju ietekmēt.» Tagad noliku to sev acu priekšā. Un līdzās pasaucu sargeņģeli. Man tā ir vieglāk.
- Dzīve nav ideāla. Bet dzīvot ir daudz vieglāk, ja to saproti un pieņem kā faktu. Vienmēr kaut kas sāpinās un kaut kas kritīs uz nerviem.
- Iekšējās pasaules labklājība. Katrai emocijai mūsos – kaislei, priekam, dusmām – sākums ir konkrētu ķīmisku reakciju kokteilis. Kaut visi esam radīti no vienādiem ķīmiskiem ingredientiem, katram kokteilis veidojas dažāds. Jāpievērš uzmanība kokteiļa saturam. Ja sevī radīsi svētlaimes kokteili – tādās emocijās arī būsi. Ja tevī mīt pastāvīgas bažas – par iespējamām ciešanām, vai man izdosies –, tu dzīvē tipini smagiem pussolīšiem. Ja apzināti sevī kultivē iekšēju mieru – esi stiprāka, lai kādas vētras nāktu. Ja sevī panāksi sajūtu, ka tavu iekšējo stāvokli nenosaka ārējā vide, tev nebūs bažu par to, kas var nākt.
- Distancēties no problēmas. To var iemācīties. Uzticies dzīvei! Dalailama jau sen teica: ja problēmu var atrisināt, nav vērts par to uztraukties. Bet, ja problēma nav risināma, – uztraukties par to nav vērts. Jebkas, kas ar tevi noticis, – slikts vai labs – ir tikai uztveres aspekts. Katru nelāgu situāciju var izmantot par iespēju sevis attīstīšanai: mainīt savu reakciju. Problēma ir tavā reakcijā.
- Visā meklē iemeslu priekam. Vispirms jau tajā, ka dzīvo.
- Balzams ir pašironija. Nevajag taču sevi uztvert pārlieku nopietni! Dzen jokus. Attīsti sevī šo spēju. Vēro sevi un iesmej, pat izstāsti citiem kādu savu muļķību. Humors ir pirmais solis uz dzīves uztveres vieglumu. Tas ir mūsu vairogs. Tas ļauj problēmas uztvert vieglāk. Arī labs ironisks kino un grāmatas.
- Aiz kokiem saredzēt mežu. Tas atvieglo dzīvi – veikli aptvert notiekošā perspektīvu, problēmas būtību. Tad veikli arī saredzēsi risinājuma aprises. Plāno sev ērtāko ceļu, kā sasniegt mērķi. Pārbaudi, vai tas, ko dari šobrīd, tev palīdzēs to sasniegt. Neaizmirsti arī, ka eksistē instruments Piecas sekundes un starts! Jo reizēm ir jārīkojas. Tātad – izdomā stratēģiju, noskaiti līdz pieci un sāc.
- Nesteigties. Visu var paspēt, ja pārlieku nesteidzas. To reiz dzirdēju no kāda veca vīra, un tā ir balta patiesība. Tas nozīmē – virzīties soli pa solim. Pirms sākt runāt, padomāt. Vērot, uz brīdi paliekot it kā ēnā, bet gūstot labāku priekšstatu par situāciju, kas jārisina.
- Radoša pieeja visam. Nedari, kā citi dara. Dari, kā vajag tev, kā vēlies pati. Nesalīdzinies – jo katram ir savs ceļš.
- Vieglu sirdi atteikties no liekā. No mantām, no neveselīgām attiecībām, no liekiem informācijas avotiem, kas tev neko nedod. Šis ir svarīgs punkts – izmetot pagātni, kļūs vieglāk elpot. Bet sāc ar telpu sev apkārt. Tā ir sensena patiesība: vizuāls haoss iespaido domāšanu – jo brīvāka telpa, jo brīvākas domas. Jo vairāk lietu, jo lielāks atbildības smagums. Horizontālas virsmas telpā turi tīras. Atceries, ka mantu organizatoriem ir burvju spēks: kad uz galda izmētātus sīkumus saliek vienā paplātē, galds acumirklī šķiet sakārtots. Krāmi nospiež sirdi, tiec no tiem vaļā. Slikta cilvēka dāvāto dārglietu atdod lombardā. Bez nožēlas atvadies no lietām, kas apbēdina. Paturi vien to, kas sagādā prieku. Šādai revīzijai ir jāsaņemas, tā prasa iedziļināšanos un lēmumus. Tad atceries veco likumu – šodien tikai piecpadsmit minūtes. Rītdien vai parīt atkal piecpadsmit. Protams, pastāv risks aizrauties – gribēji tikai aši sakārtot pārpildītu fotogrāfiju kasti, kam jau krīt nost vāks, bet tas izvērtās par visa vakara projektu un rezultējās ar melnu plastmasas maisu, līdz pusei pilnu ar to, kas jāatdod ugunij (nesmuka tu, nesmuks viņš, vēstules no melīga mīļākā…). Nākamreiz uzliec taimeri ar spalgāku skaņu.
- Pesteļi darbojas! Visi šie tautiskie padomiņi: ja kāds tevi apvainojis – nomazgā rokas un paskaties pa logu tālumā; pret negatīvu situāciju domās liec pretī spoguli – lai sliktais atstarojas pats sevī; turi uz rakstāmgalda zaļu ābolu – lai nauda nāk; pareizajos datumos sadedzini pirkumu čekus – kāda summa sadeg, tik naudas atgriežas. Šie rituāli uzlabo garastāvokli un rada sajūtu, kas esi rīkojusies lietas labā.
- Nepiesārņot smadzenes. Tās nav papīrgrozs, ko var piebērt ar aizvainojumiem, bailēm, bažām un, kad pilns, tad vienkārši izkratīt. Viss, kas prātā nokļūst, tur paliek. Pat ja ar visu savu gribasspēku teiksi – par to vairs nedomāju. Smadzenes visu atceras. Nereti ir tā: zinām, kā iet mediju slavenībām, bet nezinām, kā klājas mums pašiem. Tāpēc ievēro prāta higiēnu: neskaties un nelasi mēslus, nekontaktējies ar muļķiem. Tīrs prāts, uzlādēts ar kvalitatīvu saturu, – vieglāka dzīve.
- Pārmaiņas uztver kā ceļojumu. Tās allaž ir uz labu, pat ja sākumā tā nešķiet.
- Nebēdz no skumjām. Asaras dzidrina domas. Ir jāpaskumst. Skumjas ir tiešā saziņa ar tavu dvēseli, kāda tā šobrīd ir. Galvenais, vēro sevi – jāiemācās pamanīt, vai tavā dzīvē skumjas ir veselīgā harmonijā ar prieku.
- Pateicības enerģijas noslēpums. Apgūsti pateicības ieradumu.
- Norakstīt domu haosu. Pieraksti visu, kas tevi nomāc, uztrauc, dara bažīgu. Raksti to, ko nespēj kādam pateikt, to, ko pat nedrīkstētu teikt. Tērē stundu, pusotras vai pat visu dienu, bet fiksē visu, kas šobrīd nodarbina tavas domas. Ieraugot to uz papīra, prāts vieglāk slīdēs tam pāri. Ieraudzīsi, kuras tēmas vairs nav aktuālas, un atbrīvosi prātu no domām par to. Kādai vajag pierakstīt ik dienas, kādai reizi mēnesī – atkarībā no tā, cik strauji tavā galvā veidojas haoss. Pret trauksmi labi darbojas ikdienas plānotājs: zinot, kas tevi gaida, darāmais nav jāpatur galvā. Turklāt to var arī izsvītrot un – aizmirst.
- Regulāri praktizē laiku bez fona trokšņa. Lai pieslēgtos mirklim šeit un tagad. Gadžetu minimalizēšana ir pirmais solis. Atkabinies no seriāliem, sociālajiem tīkliem, visa, ar ko centies sevi digitāli izklaidēt, bet kas tavu dzīvi vieglāku nepadara, tikai novērš no galvenā. Un krājas prātā.
- Neraizēties par rītdienu. Ja uztraucies par to, kas varētu notikt, tev nav enerģijas baudīt šodienu. Tātad tu nespēj dzīvot viegli. Izslēdz sevī pastāvīgo uzvilktību. Ir pierādīts, ka bailes par rītdienu pārsvarā izrādās veltīgas. Tas, par ko raizējamies, nemaz nenotiek. Kā raizes izslēgt? Psihologi iesaka: izsit nemiera fonu – pārslēdz uzmanību. Ikreiz, kad pamani sevī trauksmi, sāc ar elpošanu, aprunājies ar sevi, nosaucot vārdā bažu iemeslu, un maini darbību – dodies laukā no mājas, fiziski sevi aktīvi nodarbini, satiec citus cilvēkus.
- Biežāk domās vizualizē vēlamo. Tajā ir kaut kas no vēlmju kladēm un kolāžām, kādas mēdz veidot mazas meitenes. Psihologi to iesaka arī lielajām. Tas strādā gaišāk par bažīšanos un negatīvu programmēšanu. Izlīdzini elpošanu un iedomājies, ka jau esi vēlamajā nākotnē. Kāda tā ir? Līdz sīkumiem gribēta un tāda, kāda tā būtu, ja nebūtu neviena paša šķēršļa. Tas arī palīdz precizēt, uz ko tu īsti tiecies.
- Gremdēties tēmās, kas aizrauj. Ievies savā rutīnā paradumus, kas uzlabo garastāvokli. Teiksim, reizi nedēļā pērc ziedus: ienes tos savā vidē, kārto vāzē un nedēļu priecājies. Bet varbūt izpēti kādu iepriekš neredzētu teritoriju vai svešu kultūru. Pat nevajag Tibetu un Peru, kaut vai blakus pilsētiņas, neredzētus apkārtnes nostūrus. Dodies turp vai iepeldi tur attālināti. Pabūšana jaunā vidē atjauno skatu uz pašas dzīvi un sniedz idejas turpmākiem plāniem. Nebrauc ar auto, nopērc sabiedriskā transporta biļeti un dodies – būs brīvāks prāts svaigām domām. Ieslēdz random pleilisti, nesteidzīgi un iedziļinoties pagatavo ēdienu, kādu vēl nekad neesi gatavojusi. Adi vai glezno. Sarīko pastaigu lielpilsētā: nolem, ka iesi tikai tur, kur luksoforā iedegsies zaļā gaisma. Pats Visums lai parāda ceļu, un tu pat nezini, kur nonāksi maršruta beigās.
- Sporto. Lai dzīvotu vieglāk, tev jābūt kustīgai. Saskaņa ar ķermeni ir pamatu pamats un atspoguļojas it visā. Īpaši, ja esi stresā – bez kustības pie vieglākas dzīvošanas netikt. Psihologi iesaka minimālo recepti: 15 minūšu fizisku slodzi un 15 minūšu atslābuma pauzes. Ja darba skrējienā vai iekšējā spriedzē tas šķiet par ilgu, drīksti vienkārši nogulties uz paklājiņa un desmit minūtes pagulēt. Jā, arī ofisā. Ir grūti piecelties no datorkrēsla, kad deg darbu termiņi, bet, kad esi nogūlusies uz grīdas un mazliet pavingro, iedarbojas maģija – tu nokļūsti šeit un tagad. Kustība rada enerģiju un atnes mieru, kļūst vieglāk turpināt iesāktos darbus. Tikai sper pirmo soli.
- Līdzsvaro darbu ar atpūtu. Arī – pienākumus un izklaides. Tev ir tiesības atpūsties vismaz naktī. Lai izmestu no galvas dienas domas un aizmigtu pāris minūtēs, izmēģini vingrinājumu Zupu nesu, zupa izlīst. Guļam uz muguras, izstiepjam rokas un iedomājamies, ka katrā turam pa zupas trauciņam un pa brīdim tos izlejam. «Zupu nesu, zupa izlīst! Zupu nesu, zupa izlīst…» Tā reizes četrdesmit. Tibetas mūkiem tas palīdz iemigt kā susuriņiem.
- Miera minerāls magnijs. Seko, lai tavā organismā tā netrūktu.
- Paļaušanās maģija. Pasaule atspoguļo tavu attieksmi pret to. Kad cīnies pret to, tā sit pretī. Kad necīnies – tā nāk tev pretī. Vārdu sakot – atlaid dzīves tvērienu, mazini kontroli, netraucē tās dabisko plūdumu. Ja domās noņemsi šķēršļa svarīgumu, tas pazudīs. Ja tomēr nezūd, vienkārši to apej. Mūsu prātam ir tendence uztvert kā šķērsli visu, kas neiekļaujas iedomātajā scenārijā. Prāts cenšas visu izplānot, paredzēt. Un, ja notiek neparedzamais, tas sāk aktīvi cīnīties, lai notikumu piedzītu savam scenārijam. Bet situācija tikai pasliktinās.
Katram notikumam mūsu dzīves līnijā ir divi ceļa atzari – uz labvēlīgo vai nelabvēlīgo. Ikreiz, saskaroties ar kādu situāciju, mēs izdarām izvēli, kā pret to izturēties. Ar savām noraidošajām reakcijām, ar kritiskumu, neapmierinātību mēs pašas sevi pagriežam nevēlamajā virzienā. Iedomājies, cik daudz būtu prieka, ja prāts pieklusinātu savu svarīgumu un ļautos scenārija izmaiņām! Kaut vai tikai vienu dienu pavēro, kā tavs prāts cenšas saķert pasauli aiz rīkles un pakļaut savai pārliecībai. Kāds izsaka viedokli, bet tu strīdies pretī. Kāds izdara pa savam, bet tu meties viņam skaidrot, kā būtu jārīkojas pareizi. Tev piedāvā risinājumu, bet tu protestē. Kāds tevi traucē, un tu iekarsti. Bet ja tu mēģinātu atlaist kontroles tvērienu? Ja ļautos notikumu plūdumam? Tas nenozīmē visam piekrist un visu pieņemt, bet – mainīt taktiku. No kontroles sviras pārliec domas uz vērošanu. Vairāk vēro nekā kontrolē. Nesteidz iejaukties, kritizēt, traucēt, noliegt, protestēt, oponēt, pierādīt savu taisnību. Ļauj situācijai atrisināties bez tavas pretdarbības. Atsakoties no aktīvas kontroles, gūsi lielāku kontroli pār situāciju, nekā tā bija iepriekš. Atskatoties redzēsi, ka citu priekšlikumi izrādās vērā ņemami, ka strīdēties nevajag, ka tava iejaukšanās nav vajadzīga. Tie, ko uzskatīji par šķēršļiem, tādi nebija. Tas, ko saņēmi ārpus sava plāna, izrādījās itin labs variants. Gribi būt interesanta – esi ieinteresēta. - Izslēdz kritiķi sevī. Parasti tas runā tavas mammas vai priekšnieka balsī. Pajautā sev, vai tas tev palīdz. Ja ne – dzen projām. Izsauc iekšējā labvēļa balsi. Viņa galvenā frāze būs: KĻŪDĪTIES IR NORMĀLI.
- Pati dzīve ir tava skolotāja. Netērē laiku, velkot līdzi čemodānu bez roktura, to jau sen vajadzēja izmest. Nespēj aiziet no sliktas filmas kinoteātrī, jo nauda samaksāta? Bet rit tavs laiks, un garastāvoklis ir slikts. Dažreiz situācija ne vien jāatlaiž, bet arī jāaptver tās bezjēdzīgums. Ja kaut kas buksē un neiet uz priekšu, varbūt tas nemaz nav domāts tev. Novērsies un ej tālāk. Tā vietā ienes dzīvē ko jaunu – ko sen jau gribēji. Jaunu projektu, jaunu mīlestību, jaunas aizraušanās. Neturies pie aizvainojumiem, bailēm un kļūdām, bet sāc jaunu dzīvi. Cik reižu jau neesi sākusi jaunu dzīvi? Katram tā bijis – esam pametušas cilvēku, darbu. Nu un tad! Viss notiek, kā jānotiek. Tiekot galā ar emocijām, atjaunojas līdzsvars. Viss iet uz labo pusi.
- Ne visu, ko vēlies, tev tiešām vajag. Gribi patiesu viedokli par savu darbu? Var dažādi vērtēt slaveno reklāmas industrijas spīdekli Polu Ardēnu, bet šis viņa ieteikums darbojas: kad kādam rādi paveikto un gribi dzirdēt atsauksmi, tad nejautā: «Kā tev šķiet, vai ir labi?» Atbildes saņemsi diplomātiskas, nevis patiesas. Jautā: «Saki – kas te nav labi?» Dzirdēsi daudz patiesāku viedokli. Var gadīties, ka ne viss šajā atbildē tev patiks, varbūt pat sāpēs. Taču vēlāk secināsi – tas bijis vērtīgs.
- Cieni savu ego. Tavā dzīvē tik un tā viss griežas ap tevi. Atslābini centību un neatvainojies par to. Lietas bieži atrisinās pašas no sevis. Dzīve notiek pati no sevis. Tāda ir dzīve. Tagadnes unikālie mirkļi ir vienīgais, kas mums pieder, tāpēc – atrodi vieglumu tieši šobrīd. Paļaujoties.
Ir pierādīts, ka bailes par rītdienu pārsvarā izrādās veltīgas.
