Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Katra no šīm vietām atceras pirms simtiem un pat tūkstošiem gadu veiktus kuršu vai līvu, vai seno latgaļu rituālus. Taču ne jau rituāli šīs vietas dara sakrālas, patiesībā par to varētu pat pasmaidīt. Vietas spēku rada enerģija, ko cilvēki tajā rada ar savām domām, vēlmēm un cerībām. Un šeit tā nudien klājas kārtu kārtām, slāņu slāņiem.
- Ķoniņciema elku birzs
Kā atrast? Kuldīgas novada Turlavas pagastā. Birzs atrodas abpus Kuldīgas–Aizputes šosejai, apmēram kilometru no Turlavas, puskilometru no Ķoniņciema.
Uzskata, ka tās ir kuršu ķoniņu svētā meža atliekas (par ķoniņiem sauca kuršu valdniekus). Senie kurši svētos mežus uzskatīja par senču garu mājvietu, par vārtiem uz viņpasauli (tāpēc te rīkoja dažādus rituālos mielastus senču gariem) un arī – plašākā nozīmē – par zemes un dabas dievību kulta vietu. Protams, no kādreizējā svētā meža te ir palicis maz, tomēr enerģētiski tā ir interesanta un spēcīga vieta.
- Valdemārpils elku liepa
Kā atrast? Diezgan vienkārši – Valdemārpils pagasta (Talsu novads) Sasmakas muižas pagalmā.
Mūsu senčiem ar kokiem bija ļoti īpašas attiecības – tos padarīja par svētnīcām, jo uzskatīja, ka tajos mīt auglības gari un dievības. Valdemārpils elku liepa ir viens no pazīstamākajiem dižkokiem Latvijā (stumbra apkārtmērs 8,5 metri) un sena kulta liepa, pie kuras cilvēki nāca smelt spēku un izlūgties dievu labvēlību.
- Elkuzemes acs avots
Kā atrast? Patiesībā bez zinātāja atrast būs pagrūti, tomēr var mēģināt, izmantojot koordinātas (56*25’682 un 21*44’623?) – manuprāt, pareizs pieraksts ir: 56.25682, 21.44623. Orientieris ir Priekules–Vaiņodes ceļš (ap Augusti), no kura dodas ziemeļu virzienā apmēram puskilometru.
Avota ūdenim ir interesanta, dzidri zilganzaļa nokrāsa, ko var labi novērtēt, jo avota ūdens sakrājas nelielā dīķītī. Avotu jau sen slavē par dziedinošajām īpašībām un uzskata, ka īpaši tas palīdz acīm. Bet lielākais izaicinājums un enerģētiskais gandarījums droši vien būs avotu atrast.
- Krauju Vandzenes dižakmens
Kā atrast? Talsu novada Vandzenes pagastā, Vandzenes–Valdemārpils ceļa 3. kilometrā, labajā pusē, apmēram 300 m no ceļa.
Viens no spēcīgākajiem kulta dižakmeņiem un upurvietām Latvijā. Savulaik ap to augušas arī svētliepas, taču 20. gadsimta sākumā tās nozāģēja.
- Mežītes pilskalns
Kā atrast? Talsu novada Laucienas pagastā, Lībagu–Laucienas šosejas kreisajā pusē ir norāde.
Neliels, bet vizuāli izteiksmīgs pilskalns ar nostāvinātām malām, kuru datē ar vēlīno dzelzs laikmetu. Ap pilskalnu ir atrastas daudzas vēstures liecības, un netālu no tā ir divas senkapu vietas. Pilskalnā vajag uzmeklēt raksturīgu senu kulta akmeni, ko sauc par bedrīšakmeni – tas atrodas savā sākotnējā vietā. Pilskalniem nereti bija savi kulta kalni, un tāds ir arī Mežītes pilskalnam, taču tagad tas atrodas ceļam otrā pusē un ir grūtāk apskatāms, jo apaudzis ar mežu. Tam ir raksturīgās stāvās nogāzes un līdzenā virspuse.
- Bānūžu svētavots
Kā atrast? Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.
Atrodas pie Bānužu pilskalna. Folkloras avoti vēstī, ka avots ir ļoti dziedinošs, turklāt pie tuvumā esošā Jāņa kalna savulaik bijis upurozols. Izskatās, ka tas viss bijis savstarpēji savienots spēka vietu komplekss.
- Māras svētnīca un Māras akmens Kāpurkalnā
Kā atrast? Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā.
Māras svētvietas latviskajā mītiskajā apziņā enerģētiski ir ļoti spēcīgas. Ne velti runā par Māras svētnīcām, tajās notika daudzi rituāli, kas saistīti ar cilvēka dzīves ritējumu, piemēram, krustības vai precības. Kāpurkalna nosaukumu saista ar seno pieņēmumu, ka cilvēks pēc nāves dodas uz kāpuru valstību, un te tiešām senajos laikos bijusi kapsēta.
- Zilaiskalns ar upurakmeni
Kā atrast? Kocēnu pagastā. Ja brauc pa ceļu Valmiera–Zilaiskalns, pa kreisi ir norāde.
Zilaiskalns ir leģendām apvīts – te esot bijusi svētā birzs, kur tauta pulcējusies svētkiem un rituāliem. Īpaši nākuši pateikties svētajai ugunij. Kalnā joprojām atrodas upurakmens ar īpašiem iedobumiem.
- Kaņepju svētozols
Kā atrast? Strenču novada Jērcēnu pagastā, iezīmēts ar īpašām norādēm.
Ozolam ir 450 gadu, apkārtmērs 9,4 metri, otrs resnākais Latvijā un visā Baltijā. Ozolā ir liels dobums, turklāt interesanti, ka tam ir trīs ieejas, gan no sāniem, gan pret debesīm.
- Vosvu Dieva kalns un Māras pēdas akmens
Kā atrast? Alūksnes novada Veclaicenes pagastā. Braucot pa Vidzemes šoseju, ir norāde.
Māras pēdas akmeni uzskata par tādu kā ļoti senu observatorijas paveidu – laikā, kad apkārt vēl nebija koku, no šejienes esot vēroti saules lēkti un rieti, kā arī dažādas kosmiskas parādības.
- Kaķu bedrīšakmens
Kā atrast? Limbažu novada Vidrižu pagastā, starp Aģes upi un Kaķu mājām, upes labajā krastā.
Apmēram 3 × 3 metrus lielajam akmenim ir vēl viena interesanta īpatnība – tajā ir iedobts ap 80 bedrīšu dziļumā līdz desmit centimetriem, turklāt vienā malā iedobta padziļa rene. Akmens ir tik sens (ap 3000 gadu), ka tā nozīmi vairs īsti nevar identificēt, taču, visticamāk, tas bijis upurakmens vai līdzīgu rituālu akmens.
- Meļķītāru muldakmens
Kā atrast? Aizkraukles novadā. Braucot pa Rīgas–Aizkraukles šoseju, pirms Augstkalnu šosejas ceļš pa kreisi, pārbraucot dzelzceļa sliedes, vēl trīs kilometri, un tad ceļa kreisajā pusē.
Sena ziedošanas un bērnu kristīšanas vieta. Par šo akmeni arī ir vairākas teikas, kurās velns šajā akmens muldā vai nu muti mazgājis, vai grasījies maizi cept, bet tā nu gan ir mutvārdu daiļrade.
- Saltupju svētavots
Kā atrast? Aknīstē, Susējas upes kreisajā krastā, pie Mikļu mājām. Ir norādes.
Par avotu ir daudz nostāstu, turklāt īpašu to dara upītes gultne, kas iekrāsojusies koši oranža. Sendienās pie avota izpildīti dažādi rituāli, bet vēl nesen uzskatīja, ka šī ir tā vieta, kur Lieldienu rītā jāmazgā acis, lai tām būtu fiziskā un garīgā skaidrība.
- Bārbeles sēravots
Kā atrast? Divus kilometrus no Bārbeles uz dienvidiem, Iecavas labajā krastā.
Avotiņa dziedinošais spēks oficiāli minēts rakstos jau astoņpadsmitajā gadsimtā. Ir arī ziņas, ka tā ir sena kulta vieta. Tagad tas ir labiekārtots un diezgan viegli pieejams.
- Vīna kalns
Kā atrast? Rundāles novadā, Lielupes kreisajā krastā, 600 m pirms Mežotnes pilskalna.
Tagad par Vīna kalnu dēvētā vieta senos laikos izmantota kā Mežotnes pilskalna kulta vieta.
