13 vīriešu stāsti par neuzticību. Kā viņi uzvedas, ja tas ir tikai sekss, un kā – ja mīlestība?

Neslapstīšanās

«Ar sievieti, ar kuru man ir tikai romantisks sekss, es diez vai atklāti iziešu sabiedrībā. Varbūt klusiņām uz kino vai uz kādu tālu viesu namu – tas ir augstākais, bet arī tad es jau būšu sagudrojis pasaciņu sievai, ja nu mūs kāds būs ieraudzījis. Es nekad ar viņu rokās sadevies nestaigāšu pa ielām, nenoskūpstīšu un neapskaušu bīstamās vietās, pazīstamu cilvēku klātbūtnē neizrādīšu, ka «mums kaut kas ir», neiepazīstināšu ar kolēģiem, saviem bērniem, draugiem. Visdrīzāk, mūsu tikšanās būs izrāvieni zaļumos vai tamlīdzīgi – kā tai dziesmā: to tik zina es un viņš, un vēl mēnestiņš… Tātad man nav nekādas vēlēšanās viņu legalizēt. Ja mums ir kopīgi paziņas, kas mūs redz ejam pa ielu vai sēžam kafejnīcā, tā man neskaitās legalizēšana – no kafijas dzeršanas bērni nedzimst.

Ja esmu nopietni ieķēries, tad neslapstos. Tad man širmis aiziet ciet – varu stundām, neatlaižot viņas roku, staigāt pa ielām, kur mani un viņu visi pazīst, varu noskūpstīt publiskā vietā. Jā, tad es riskēju un apzinos, ar ko riskēju…»

Edvīns (36) – šobrīd šķiršanās procesā

Nākamā lapa