13 vīriešu stāsti par neuzticību. Kā viņi uzvedas, ja tas ir tikai sekss, un kā – ja mīlestība?

Bezkaunība

«Man nekad nav tā bijis, ka iemīlos drauga sievā vai, piemēram, sievas māsā. Bet ir bijis tā, ka mēģinu sariktēt, lai sieva ar mīļāko kļūtu draudzenes vai es ar viņas vīru – čomi. Pirmkārt, tad ir alibi, ja mūs ierauga kopā, tusiņos varam dejot, varam kopā iziet uzpīpēt, un nevienam tas nešķiet aizdomīgi. Otrkārt, tā ir vienkāršāk. Ja mēs esam kļuvuši par ģimenes draugiem un ne mana sieva, ne viņas vīrs nenojauš, ka pirms tam jau bijām mīļākie, man nav jāiespringst par randiņu vietām, – tas var notikt gan viņas mājās, gan manās, gan kopīgās izklaides vietās: pirtīs, piknikos. Vienmēr kāds brīdis atrodas.

Bet, redz, ja es esmu tāds cūka, ka samaisu to visu kopā, tas nozīmē divas lietas. Pirmkārt, es neesmu tik ļoti iemīlējies tajā sievietē, lai sargātu viņu no kompromisiem un lai iespringtu personiskākām attiecībām. Otrkārt, tas nozīmē, ka man vairs nav pietiekami dārgas attiecības arī ar sievu, ja jau viņas deguna galā varu tā rīkoties. Vārdu sakot, ar sievu tik un tā ir cauri, bet šī mīļākā nav tā sieviete, pie kuras apstāšos.

Piedzīvoju arī pretēju situāciju; iemīlējos, bet tas man bija tik svarīgi, ka pat prātā nenāca čomoties ar viņas vīru vai savest šo sievieti kopā ar manu sievu. Tagad šī sieviete ir mana sieva, un es neesmu viņu krāpis ne atklāti, ne slepeni.

Raimonds (45) – ir kopā ar sievieti, kuras dēļ izšķīrās

Nākamā lapa