Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
11 lietas, kas jāņem līdzi laivojot
- Malka. Laivā ieteicams ūdens necaurlaidīgajā maisā ielikt 4–5 malkas pagales. Ja paliec mežā, nevis kempingā un nesen bijušas lietavas, vakarā iekurt uguni ar slapju malku varētu būt sarežģīti.
- Dzeramais ūdens. Laivā jābūt vismaz vienam 5 litru bundulim ar dzeramo ūdeni. Jaunībā gan smēlām ūdeni no Gaujas un vārījām zupu, bet tagad kaut kā vairs negribas tā darīt.
- Plastmasas kaste. Daudzi laivojot ēdamo liek plastmasas maisā, taču pieredzējušie laivotāji zina – var notikt arī tā, ka kādā brīdī maizītes un desas peldēs ūdenī. Esam atklājuši, ka ļoti ērtas ir plastmasas kastes – tās, kas domātas drēbju un citu lietu glabāšanai.
- Ēdiens. Kastē mēs ieteiktu likt uzkodas, kas pašiem garšo, – sausmaizītes, sausiņus, riekstus, čipsus, ābolus utt., kā arī pārtiku, kas paredzēta ēšanai laivā. Daudzi smērē maizītes, bet mēs esam secinājuši, ka ērtāks variants ir dažādi konservi, tie mūsdienās ir ļoti daudzveidīgi, katrs var atrast tos, kas garšo vislabāk. Piemēram, mums ļoti garšo lasis meksikāņu gaumē, pupiņas asajā mērcē, griķi, kuskuss (arī tas nopērkams metāla kārbās). Pēc ēšanas kārbas ērti izskalot, lai nekas nesmirdētu, un novietot atpakaļ kastē.
- Cepure un sauļošanās krēms. Šīs lietas nekādā gadījumā nevajadzētu aizmirst mājās. Tās ir neatņemama laivošanas sastāvdaļa. Arī tad, ja šķietami laiks ir nomācies.
- Ežu čības. Vienmēr laivā velkam peldēšanas apavus jeb tā sauktās ežu čības. Jo tad nav jādomā, kad tos uzvilkt, kad novilkt, – jebkurā brīdī vari ielēkt ūdenī, nebaidoties, ka apavi saslapināsies.
- Lietussargs. To vienmēr ņemam līdzi. Ja tikai mazliet smidzina, var iztikt ar vējjaku, kam ir kapuce, bet, ja gāž kā ar spaiņiem, var mierīgi kādu laiku pasēdēt zem lietussarga un pagaidīt, kamēr lietus pāriet.
- Plēve. Šī ir viena no svarīgākajām lietām mūsu laivošanas pieredzē. Plēvi (aptuveni 3 × 3 metri) iegādājāmies Centrāltirgū, un mums tā noder vismaz trijos veidos. Ja laivošana notiek augustā, kad jau ir aukstas naktis, pārstiepjam plēvi pāri teltij un ar visparastākajiem veļas knaģiem piestiprinām telts striķiem. Tā teltī veidojas labs mikroklimats – ir ļoti silti! Papildu labums – ja naktī uznāk lietus, telts nesalīst. No rīta plēvi salokām, iemetam laivā un, ja brauciena laikā uznāk lietus, pārvelkam to pāri visai laivai, lai mantas paliktu sausas. Un vēl viens plēves izmantošanas veids – ir gadījies, ka jānakšņo vietā, kur no zemes lien ārā skudras, tad noliekam plēvi zem telts, tādā veidā sevi pasargājot.
- Lielie melnie maisi un līmlente, saukta par makgaiveru. Pastāv arī iespēja nomāt ūdens izturīgos maisus, taču lielākas lietas, piemēram, teltis un guļammaisus, var vienkārši salikt biezajos melnajos maisos un aptīt ar makgaiveru. Pieredze liecina, ka šis ir ļoti efektīvs risinājums.
- Karte. Ja tiek laivots pa sarežģītu maršrutu, piemēram, upju un ezeru sistēmu, kad no upes iepeldi ezerā, no ezera atkal upē (Latgalē un Lietuvā ir vairāki šādi maršruti), iesakām pirms brauciena karšu veikalā iegādāties maksimāli smalku apvidus karti, izgriezt konkrēto vietu un ielaminēt. Paļauties uz telefoniem un mobilajām zonām neieteiktu. Mums ir bijuši gadījumi, kad ir jāizvēlas starp divām upītēm un, tikai ilgu laiku pētot, vari atrast īsto ceļu.
- Noteikti vienmēr jāpaņem līdzi nedaudz naudas. Mūsdienās upju krastos reti ir vietas, kur var tā vienkārši izkāpt no laivas un uzcelt telti. Bieži vien jau drīz ir klāt zemes saimnieks, un ir tikai pieklājīgi samaksāt viņam par telts vietu.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
