1,1 bērns sievietei - izmiršanas rādītājs

«Šā gadsimta sākumā dzimstības rādītāji sāka kāpt, bet tad sākās krīze, un atkal – kritums. Nu esam atsviesti viszemākajā punktā, kāds Latvijā vēsturiski ir novērots – vidēji uz vienu sievieti dzimst 1,1 bērns. Paaudžu nomaiņa noris vien 60% apjomā,» brīdina P. Zvidriņš, piebilstot, ka cilvēku skaits sarūk ne tikai dabiskās atražošanās nepietiekamības, bet arī migrācijas dēļ. «Lielāko deficītu rada emigrācija. Tā ir kļuvusi par mūsu valsts galveno demogrāfisko, sociālo, ekonomisko un politisko problēmu,» secina profesors.

Skarbus vārdus Latvijas valdībai par demogrāfijas problēmu nerisināšanu velta Starptautiskās migrācijas organizācijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. «Nepiekrītu tam, ka šajā jomā neko nevar darīt. To rāda skaitļi: Islandē (vienai sievietei vidēji dzimst 2,2 bērni), Īrijā (2,1), Norvēģijā (2,0). Pat Igaunijā šis rādītājs ir 1,6. Šīs valstis ļoti atbildīgi un mērķtiecīgi risina minētās problēmas. Piemēram, Igaunijas valdība ik gadus iegulda lielas summas, lai atbalstītu ģimenes: visiem ir pieejams bērnudārzs, visiem skolēniem ir brīvpusdienas, māmiņu algām griesti nav noteikti, bērnu pabalsti ir cilvēka cienīgi. Mēs ar savu nodokļu sistēmu esam izmanījušies sodīt jaunās ģimenes – it īpaši tās, kurās ir trīs četri un vairāk bērnu. Mums tikai liek paciesties – kad būšot lieka nauda, tad arī ko došot. Nedrīkst gaidīt ne mirkli, arī taupīt nedrīkst, citādi būs par vēlu,» sašutis ir I. Mežs, atgādinot, ka Igaunijā pat konstitūcijā rakstīts, ka valsts uzdevums ir nodrošināt nākotnē igauņu nācijas un kultūras saglabāšanu. Kāda tad ir mūsu valsts sūtība? Viņa aprēķini rāda – ja valdība neko nedarīs šajā lietā, Latvijas iedzīvotāju skaits pēc četrām paaudzēm būs labi ja 0,5 miljoni.

Tikmēr Lielbritānijā, kur aug daudzi latviešu bērni, satraucas par strauji augošo skolēnu skaitu sākumskolās, kas novedis pie izteikta klašu trūkuma skolu ēkās. Pateicoties pēdējā dekādē fiksētajam dzimstības pieaugumam un imigrantu pieplūdumam, sākumskolās trūkst telpu, kurās izvietot visus skolēnus. Dažas skolas pat spiestas mācību stundas noturēt izīrētās veikalu noliktavās, baznīcās vai futbola laukumos, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Vara prognozē, ka klases kļūs arvien piepildītākas un nākamajos trijos gados jāatrod vieta vēl ap 455 tūkstošiem skolēnu, kas papildinās sākumskolēnu rindas. Pēc politiķu aplēsēm, līdz 2015. gadam nepieciešams izbūvēt papildus 2030 sākumskolu ēku, jo pēdējos gados nauda ieguldīta galvenokārt tikai vidusskolu izbūves projektos.

Sagatavots pēc LETA ziņām
Foto: Shutterstock