Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stādot siltumnīcā puravus un selerijas, Jānis mums stāsta, ka šajā siltumnīcā šopavasar vienreiz jau bijuši spināti, kressalāti, redīsi. Nu novākts un izfrēzēts. Bet šo pavasari viņš vērtē kā ne pārāk labu – agrais karstums nebija labs komplektā ar aukstumu pēc tam, tāpat kā niknā ziema pēc karstā rudens un ilgstošais lietus periods pēc tam. Augiem bija grūti, un daudzgadīgie ārstniecības un garšaugu stādījumi cieta. Smaidot, ka uz šādām bēdām vajadzīgs cits plāns.
Jānis stāsta: «Redīsi un kressalāti ir fantastiskas siltumnīcu pavasara kultūras, jo ir ātri un agresīvi augoši – redīsi no sēšanas līdz ēšanai gatavi vidēji divdesmit, divdesmit piecās dienās, kressalāti pat vēl ātrāk. Neviena nezāle īsti netiek līdzi! Tātad šīs kultūras kalpo ne tikai kā garšīgas uzkodas ēdienreizēs, bet arī kā augsekas sastāvdaļa, kas siltumnīcās ir ļoti svarīgi. Kad vācam pirmo ražu, vēl neviena nezāle nav tikusi līdz sēklu briedināšanai, tātad visus redīsu atlikumus kopā ar mini nezālēm iestrādājam atpakaļ augsnē.
Citi lasa
Starp citu, garšīgās mini nezāles – balandu, nauduli un virzu – arī savācam salātiem. Tā nezāļu sēklu skaits krietni noplok un vasaras kultūru audzēšana kļūst daudz vieglāka, var ilgtermiņā domāt arī par lēnajiem zaļumiem, jo vide gana tīra, lai varētu izdoties izaudzēt bez ravēšanas arī dilles vai fenheli.
Pirmos redīsus sēju jau janvāra beigās un februāra sākumā. Tie sanāk visforšākie, jo ne reizi nav jātērē laiks laistīšanai – iesēju, apklāju ar agrotīklu, un aprīļa sākumā var ēst. Agri sētajiem nav tārpu un nav nepieciešama cīņa ar citiem kaitēkļiem. Kad novākta pirmā raža, līdz tomātiem un paprikām varam paspēt ievākt vēl vienu šādu ražu. Un vēl vienu – rudenī pēc tomātiem, melonēm vai paprikām. Tā man sanāk vienuviet četras ražas gadā siltumnīcās bez apkures. Ne brīdi siltumnīcā augsne nestāv plika vai izkaltusi – tā visu laiku ir darbībā. Tīrā zaļumu siltumnīcā sanāk pat divtik ražas, garajā sezonā pērn bija rindiņa, kur līdz ziemai nomainījās pat astoņas kultūras. Kā siltumnīcā kāda vieta atbrīvojas, stādām nākamo – liekam papriku, dilles, zirņus, pupas, bietes, fenheļus. Ir jau baziliki sastādīti, lai pēc tam blakus stādītu tomātu rindu. Vēl starpā mēnesi augs salāti, apēdīs, un būs starprinda tomātu lasīšanai. Siltumnīcā aug arī pirmās bietītes, cukurzirņi, fenheļi, sviesta pupiņas. Mums jau pagājušajā gadā ļoti veiksmīgi sanāca, ka visus dārzeņus sējām ne tikai laukā, bet agri likām iekšā siltumnīcā – novāc ražu un pēc tam liek vēlāku kultūru, izdevīgi. Citā vagā, kur pirms divām nedēļām bija redīsi, šobrīd ir pārejas periods – kad tos novāc, visus atlikumus iestrādā zemē, lai atmirst, bet pēc tam tai vietā stādām puravus un selerijas, kam jau kastēs smuki stādi ieaugušies, sēti februāra beigās. Pirmo diļļu vagas nu jau ar selerijām. Vagā, kur bija spināti, pēc nedēļas būs salāti. Tai vagā reizē ar spinātiem bija sastādītas samtenes, lai kaitēkļi nemetas, laputīm īpaši tās nepatīk, taču tās netiek iestrādātas zemē kopā ar atlikumiem, bet izroku un uzreiz pārstādu uz nākamo vietu, savukārt pie paprikas tās paliks uz visu sezonu un izaugs milzīgas. Tās, kuras katru mēnesi tiek pārstādītas citā vietā, galu galā būs kompaktākas, taču tāpat ziedēs un smaržos visu laiku. Stādiņiem pirmās samtenes sētas jau februārī, lai tās stādītu reizē ar agrajiem dārzeņiem. Kad maija sākumā uzbrūk laputis, tām jau jābūt gatavām aizstāvēties, jau piecdesmit ir iestādītas un stādīsim vēl. Samtenes stādīt vagu galos vien ir par maz, tās jāliek arī starprindās, tā ar to palīdzību mēģināsim dārzeņu siltumnīcas no laputīm sargāt. Kad laputis parādās, mums ir uztraukums, taču līdz šim ir izdevies noturēt siltumnīcas kārtībā.»
Tā ir ābece – bioloģiskajā saimniecībā stāda tā, lai viss cits citu papildina un sakārto, lai bites varētu visur dzīvot un kukaiņi, kas apkaro kaitēkļus, vairotos!
Elīna savukārt izmēģina dažādu puķu stādus, cerot, ka tie pievilinās pozitīvos kukaiņus. Jānis vēl smej, ka svarīgi, lai dzīvība kustas, un atceras, ka pagājušajā sezonā lielākā sāpe bija par mārītēm – tās gan savairojās tādā apjomā, ka noēda visas laputis, taču atnāca cielaviņas, kas siltumnīcās apēda visus mārīšu kāpurus, un laputis bija atpakaļ.
Zemes apklāšanai savukārt tiek izmantoti pārpalikumi no agrotīkliem.
Jautāts, cik garšaugu un dārzeņu veidu saimniecībā ir, Jānis atbild, ka variācijas «Ragārēs» nekad nav bijis fokuss, bet gan veids, kā sadalīt sezonu, lai vienmēr ir ražas laiks.
Stādus «Ragārēs» izaudzē no sēklām, taču tās iegādājas, nevis vāc paši, izņēmums ir daži ārstniecības augi. «Tas tāpēc, ka notiek saziedēšanās un vietas par maz. Arī humusu pērkam, jo neturam lopiņus,» paskaidro Jānis. «Siltumnīcai, kur piecus gadus auga paprika un tomāti, ļausim gadu atpūsties, jo piecas sezonas tomēr ar visām starpkultūrām ir par daudz, jau pagājušogad izjutām, ka zeme prasa atpūtu, tāpēc tomāti šogad būs citur. Vairāk nemaz negribu – ja viena siltumnīca man pilna ar tomātiem, pietiek. Pagājušais gads bija izaicinājumiem pilns, savukārt aizpagājušais bija kosmiskas ražas gads, kad vācām vien to, kas finansiāli izdevīgāk, un kopsummā pagājušajā neražas gadā raža mums bija apmēram tāda pati. Tā ir ilgtspējas sāls! Visi dārzeņi un zaļumi tiek savākti piemērotākajos brīžos pamazām. Kad to ir daudz, notiek mazgāšana, gabalošana, griešana un likšana kaltēs. Nesaberzts pulverī, viss labums tumsā un sausumā lieliski uzglabājas pat gadiem. Protams, kaltētie produkti aizņem arī mazāk vietas, piemēram, no paprikas vai tomāta vidēji vien 2–4% paliek, lielākā daļa kaltējumu sarūk reizes astoņas. Bet interesantākais, ka, īsu brīdi vārot dārzeņus, to garša un konsistence lieliski var konkurēt ar svaigajiem!»
Siltumnīcu un vagu vasara tiek likta arī burciņās
Zaļais sāls ir «Ragāru» populārākais produkts. Pamatā ir zaļumu un dārzeņu maisījums. Sastāvdaļas – baziliks, pētersīļi, selerija, burkāni, puravi, sīpoli – ir apstrādātas un kaltētas «Ragārēs». Asajā sālī vēl klāt ir čili, kas ir ne tikai garšaugs, bet arī ārstniecības augs, tāpēc īsta vitamīnu un minerālvielu bumba, kas izaug tepat, vienā no siltumnīcām. Vēl ir rozā sāls, kura pamatsastāvdaļa ir kaltētie tomāti, paprika un citronzāle. Tiek gatavoti arī tīrie pulveri – zaļumi, tomāti, paprika, sīpoli, ķiploki.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
