• Vai mājas uzkopšanā var iztikt bez ķīmijas?

    IEVA dzīvo zaļi
    Katrīna Jaunslaviete-Ķipure
    9. marts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Dzīvot zaļi nozīmē pievērst daudz lielāku uzmanību ikdienas patēriņa lietām, vērtēt, kādu ietekmi tās atstāj uz vidi un veselību. Gandrīz katru dienu tīrām māju, un šokējošs ir fakts, ka gaiss tajā pēc dažādu līdzekļu lietošanas ir teju kaitīgāks nekā lielpilsētā. Tāpēc šoreiz par to, kā tīrīt māju dabai draudzīgi. Izrādās, tas nav nemaz tik grūti!

    Dabai draudzīga mājas uzkopšana ir tāda, kas nenodara kaitējumu nevienam – ne dabai, ne cilvēkam kā dabas sastāvdaļai. Diemžēl sadzīves ķīmijas sastāvā esošās vielas nonāk atmosfērā vai ūdenī, pasliktinot gaisa kvalitāti un apdraudot dzīvos organismus upēs un jūrās. Tīrīšanas līdzekļu iepakojumam plaši izmanto plastmasu, ko ražo no neatjaunojamajiem fosilajiem resursiem (naftas un dabasgāzes), kas savukārt pārvēršas atkritumos, kuru noārdīšanai ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Transportējot sadzīves ķīmijas produktus no ražošanas uz pirkšanas vietu, tiek patērēta enerģija un rodas izplūdes gāzes.

    Konsultē INITA ALKSNE, telpu uzkopšanas konsultante ar 20 gadu pieredzi praktiskajā uzkopšanas darbā.

    Trīs pamata prinicipi

    1. Pirmais un galvenais princips – uzkopšana jāveic uzreiz pēc kādas virsmas, lietas vai vietas lietošanas. To varētu saukt arī par regulāru uzkopšanu, taču regularitāte ir relatīvs jēdziens. Arī reizi gadā skaitās regulāri, ja vien tas notiek katru gadu. Taču ar mājas uzkopšanu tā īsti nevar. Piemēram, grīda regulāri jāsūc ar putekļsūcēju. Ja uz tās kaut kas izlīst vai izbirst, to vajadzētu savākt uzreiz, lai nepiekalst vai neiznēsājas pa visu māju. Kad beidz darboties virtuvē, izskalo izlietni ar karstu ūdeni, lai nepaliek nosēdumi no produktiem un krāsainiem ēdieniem vai dzērieniem. Traukus nomazgā uzreiz, lai nepiekalst. Tā samazinās iespēja, ka būs jālieto kāds ķīmisks līdzeklis. Ja spoguli tīra ar tam paredzētu mikrošķiedras lupatiņu uzreiz pēc tam, kad uz tā radies kāds traips vai savu vizītkarti atstājuši mazu bērnu mīļie pirkstiņi, tad citi līdzekļi nav vajadzīgi.
    2. Otrais princips – pareizais inventārs. Kā otro zaļas uzkopšanas pamatprincipu Inita Alksne min pareizu inventāra un tehnikas izvēli, jo uzkopšana sākas ar putekļu savākšanu no grīdas un citām virsmām. Lielisks risinājums ir robotiņi. Tie pamatīgi samazina putekļu daudzumu, kas jāsavāc lielajās uzkopšanas reizēs. Tāpat izcils izstrādājums ir mikrošķiedras lupatiņa, kas ražota no īpaši smalkas sintētiskās šķiedras. Tomēr jāzina, ka ne visas, uz kurām rakstīts, ka tās ir no mikrošķiedras, atbildīs gaidītajam efektam. Mikrošķiedras lupatiņas uzdevums ir tāds, ka to lieto bez mazgāšanas līdzekļiem un uz virsmas nedrīkst palikt auduma plūksnas. Parastajos saimniecības preču veikalos nopērkamas samērā lētas un nebūt ne kvalitatīvas mikrošķiedras lupatas. Kvalitatīvas drāniņas cena noteikti nebūs mazāka par 5 eiro. Protams, var atrast kādu pērli arī lētajā segmentā, taču tā nekalpos ilgi. Ir ražotāji, kas saviem izstrādājumiem dod garantiju, un šādām lupatiņām cena jau pakāpjas padsmitos eiro par gabalu.
    3. Trešais princips – līdzekļu izvēle. Inita Alksne pavisam droši apgalvo, ka māju var uzkopt tikai ar vienu līdzekli. Turklāt ūdens ir vislabākais līdzeklis, kas nomazgā un notīra gandrīz visu. Protams, ja vien kopšanu veic patiešām regulāri un neielaiž uzkopjamās virsmas tā, ka jātaisa remonts vai jāpērk jauna lieta. Jautājums ir, vai līdzekļus pirkt vai taisīt pašiem. Nopirkt, protams, ir vieglāk. Turklāt sadzīves ķīmijas līdzekļi nemaz nav tik dārgi, ja runā par tiem, kas atrodami lielveikalos un saimniecības preču veikalos. Dārgāka ir ķīmija, ko rotā populāri zīmoli, kuru reklāmā ieguldīti līdzekļi vai kurus iesaka mēbeļu vai tehnikas ražotāji. Un tai pašā dārgo cenu segmentā ir bio vai eko līdzekļi. Gatavot pašam ir laikietilpīgi un arī dārgi. Turklāt tas prasa zināšanas.

    Vielas, kas nepieciešamas, lai pagatavotu videi draudzīgus uzkopšanas līdzekļus, nebūt nav lētas un viegli nopērkamas. Tas arī ir par iemeslu, kāpēc vieglāk ir nopirkt. Tomēr pamata kopšanas līdzekļi nekā īpaši nav jāgatavo, jo var izmantot gatavas lietas – etiķi, sodu, bio citronu eļļu, pelnus.

    Kā atpazīt ļaunumu

    Inita Alksne skaidro, ka bīstamākie līdzekļi ir tie, kas satur hlora savienojumus. Uz tiem ir norādīts, ka nav vēlams šādu līdzekli lietot kopā ar kādu citu, jo tas var izraisīt hlora gāzes veidošanos. Ne mazāk bīstami ir skābi saturoši līdzekļi. Ja tie lielos daudzumos nonāk elpceļos vai acīs, var izraisīt apdegumus. Tas diemžēl attiecas arī uz pārtikas etiķi, ko var izmantot videi draudzīgā uzkopšanā.

    Uz sadzīves ķīmijas līdzekļu etiķetēm ir piktogrammas, kas brīdina par konkrētā līdzekļa bīstamības pakāpi. Piktogrammu skaidrojums atrodams Veselības inspekcijas mājaslapā. Normatīvie akti nosaka arī individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu darbā ar sadzīves ķīmiju. Aizsargbrilles, respiratori, gumijas cimdi. Inita skaidro – tiem, kuri vēlas pamatīgi studēt sadzīves ķīmijas sastāvu, jāzina, ka veikalos ir jābūt katra produkta drošības datu lapai. Tajā ir atrodama ļoti plaša un detalizēta informācija par produktu.

    Skati marķējumu

    Ja soda, citrons un etiķis tev nav pa prātam un gribi dabai draudzīgu līdzekli pudelē, ņem vērā, ka cena tam būs krietni augstāka nekā parastajiem līdzekļiem. Lai nekļūdītos, visdrošākā metode ir produkti ar uzticamu ekomarķējumu. Sadzīves ķīmija ar ekomarķējumu, salīdzinot ar parastajiem produktiem, satur vielas, kas labāk šķīst ūdenī un sadalās, tādējādi neradot apdraudējumu videi. Šādos produktos ir ierobežots bīstamo vielu patēriņš ražošanā, un tās nedrīkst būt gala produktā. Ražotājam jānodrošina, lai visā ražošanas procesā radītais piesārņojums būtu iespējami mazs un tiktu patērēts pēc iespējas mazāk enerģijas un izejvielu.

    Vispopulārākie ekomarķējumi Baltijas valstīs ir Ziemeļu gulbis, ES ekomarķējums un Zilais eņģelis. Vērtīga informācija par marķējumiem atrodama mājaslapā www.ekomarkejums.lv.

    Initas padomi atsevišķu zonu tīrīšanai

    *SPOGULIS. Kosmētikas vai parfimērijas traipiem uz spoguļa var palīdzēt papīra salvete, kas samitrināta šņabī vai spirtā.

    *LOGI. Logus un arī spoguļus visērtāk tīrīt ar mikrošķiedras lupatiņu, bet var izmantot arī īpašu maisījumu, kas sastāv no ūdens un etiķa vienādās daļās. Smaržiņai var piepilināt kādu dabisku ēterisko eļļu. Spodrināšanai izmanto vecas avīzes vai papīra dvieļus.

    *KANALIZĀCIJAS CAURULES. Lai novērstu aizsērējumus kanalizācijas caurulēs, reizēm podā jāielej pāris litru verdoša ūdens vai, ja caurules jau aizsērējušas, jāieber 1 glāze dzeramās sodas un jāuzlej virsū 1 glāze etiķa; kad maisījums sāk putot, jāļauj tam vairākas minūtes iedarboties un tad jānoskalo ar karstu ūdeni. Tas gan īpaši nepalīdzēs daudzdzīvokļu mājās, kur kanalizāciju lieto visi.

    *GRĪDA. Grīdas mazgāšanai nepieciešams vien ūdens un lupata. Ja telpā gribas patīkamāku smaržu, ūdenim var piepilināt dažus pilienus ēteriskās eļļas. Ja grīda ir ļoti netīra, var izmantot maisījumu, kas sastāv no 1/4 glāzes etiķa, ūdens, 5–10 pilieniem ēteriskās eļļas un dažiem pilieniem trauku mazgājamo ziepju vai universālā ekoloģiskā tīrīšanas līdzekļa.

    *SIENAS. Krāsotas sienas var labi notīrīt ar karstu ziepjūdeni, kam pievienots nedaudz sodas. Virtuvē, kur uz sienām tikuši tauki, talkā jāņem etiķis. Savukārt flīzētu sienu var lieliski notīrīt ar ūdens un etiķa maisījumu (attiecībā 1:1), šuves starp flīzēm – ar etiķī pamērcētu zobu birsti.

    *VANNASISTABA. Vannas netīrās apmalītes var tīrīt ar sāli. Ziepju, kaļķakmens vai netīrumu nosēdumi jāpaberzē ar pārgrieztu citronu un jānoskalo ar ūdeni. Lai notīrītu jaucējkrānu, var izmantot ūdens un etiķa maisījumu vienādās daļās. Dušas uzgaļa tīrīšanai galda etiķi ielej plastmasas maisiņā, aptin ar to dušas uzgali; ja vajag, nostiprina ar gumiju. Pēc aptuveni 15 minūtēm maisiņu noņem, dušas uzgali nomazgā, un no kaļķakmens nebūs ne vēsts.

    *VIRTUVE. Traukus ļoti labi var nomazgāt ar dzeramo sodu. Vēl viens no veidiem, kā aizstāt trauku mazgājamo līdzekli, ir izmantot sinepju pulveri. To var lietot gan tīrā veidā, gan kopā ar dzeramo sodu (attiecībā 3:1). Šim līdzeklim gan ir divi trūkumi – sauss sinepju pulveris ir efektīvs tikai siltā ūdenī, un trauki jāmazgā ar cimdiem, citādi cietīs roku āda. Lai nomazgātu piedeguša ēdiena atliekas, uzreiz pēc ēdiena gatavošanas jāieber traukā nedaudz dzeramās sodas, jāļauj tai iedarboties apmēram 15 minūtes, tad jānotīra. Plīts virsmai, ja tā netiek tīrīta regulāri, var izmantot kādu ekoloģisku tīrīšanas līdzekli, bet alternatīva ir tīrīt ar svaigu citronu. Cepeškrāsnij var izmantot tīrīšanas līdzekli, ko iegūst, sajaucot sodu ar ūdeni, lai izveidojas abrazīva pasta. Vēl viens knifiņš – zobu pasta lieliski notīra čuguna un metāla virsmas, kā arī tiek galā ar traipiem un netīrumiem, kas pieķērušies krūzītēm no tējas vai kafijas. Lai saglabātu nevainojamu virtuves dvieļu spodrumu bez ķīmiskām vielām, dvieļi jāiemērc aukstā ūdenī, kam pievienots sāls (aptuveni 5–7 ēdamkarotes rupjā sāls uz 5 litriem ūdens).

    *PAKLĀJI. Ēterisko eļļu sajauc ar sodu, labi samaisa, lai nerastos gabaliņi. Apkaisa paklāju, atstāj 20–30 minūtes, pēc tam izsūc ar putekļsūcēju. Lieliski tiks neitralizētas novecojušās smakas, dezinficēts un iesmaržināts paklājs.

    Traipus, kas palikuši no uzlīmītēm, ko bērni salīmējuši savā istabā uz sienas, skapja vai durvīm, var noņemt ar citronu eļļu. Protams, eļļa der tikai tādām virsmām, no kurām tā ir viegli notīrāma.

    Universāls tīrīšanas līdzeklis

    • 1 glāze baltā etiķa
    • 1 glāze ūdens
    • 20–30 pilieni ēteriskās eļļas
    • Pagatavošana: visu salej vienā traukā un samaisa. Pilda pudelē ar smidzināmo uzgali.
    • Līdzeklis trauku un jebkuru citu virsmu mazgāšanai
    • 50 g saimniecības ziepju
    • 2 ēdamkarotes kalcinētas sodas
    • 10 pilieni jebkuras ēteriskās eļļas

    Pagatavošana (aptuveni 40 minūtes): ziepes sarīvē, izkausē silta ūdens vannā, pievieno vēl siltu ūdeni, samaisa, pievieno 1,5 litrus ūdens, liek atkal uz uguns un maisot uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai. Siltam šķidrumam pievieno ēterisko eļļu.

    Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē