Taču ir dažas nianses, piemēram, arī relatīvi nelielajā Latvijas teritorijā ir reģioni, kur saules intensitāte ir lielāka – tās ir piejūras teritorijas, kur saule gan biežāk spīd, gan vairāk atstarojas un ir jaudīgāka, taču atrast saulainu vietiņu savā īpašumā ir iespējams it visur Latvijā.
Jāizvērtē savi paradumi
Ar ko sākt, ja vēlies izmantot saules enerģiju? «Svarīgi cilvēkiem pašiem saprast, kādas ir tagadējās izmantotās elektrības jaudas, kas plānots nākotnē – varbūt gribat iegādāties elektroauto, uzstādīt siltumsūkni? Izejot no patēriņa vajadzībām, tiek projektēta arī saules enerģijas ieguves sistēma. Dažādus aprēķinu kalkulatorus iespējams atrast internetā, un, izvēloties uzņēmumu, kas šo sistēmu uzstādīs, iespējams aprēķinus veikt jau pavisam konkrēti,» pastāsta Andrejs Leontjevs, uzņēmuma PV Service projektu vadītājs. Uzņēmums jau piekto gadu nodarbojas ar saules paneļu uzstādīšanu, projektēšanu un montāžu, kā arī sniedz konsultācijas. Tā speciālisti ir ne tikai uzstādījuši saules enerģijas ražošanas sistēmas mājsaimniecībām, bet arī 2021. gadā izveidojuši SIA Troja saules paneļu parku, kas ir viens no lielākajiem šāda veida objektiem Latvijā. Uz ražošanas ēkas uzstādītie saules paneļi gada laikā saražo līdz 183 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir 12 % no ražotnes kopējā elektroenerģijas patēriņa. Izmantojot zaļās enerģijas priekšrocības, saules paneļu parka izveide palīdzēs ietaupīt 19,31 tonnu CO2 izmešu ik gadu, bet nauda izteiksmē plānots, ka projekta izveidē ieguldītie uzņēmuma līdzekļi 130 tūkstošu eiro apmērā atmaksāsies astoņu gadu laikā.
Jāņem vērā, ka saules paneļu darbības efektivitāti ietekmē vairāki faktori, tai skaitā laikapstākļi, dienas garums un arī gaisa temperatūra. Vēl būtiski ir – vai jumta orientācija ir uz dienvidiem, jo, protams, tad saules efektivitāte būs lielāka un atmaksāšanās periods – īsāks.
Vislielākā efektivitāte ir saules paneļiem, kas novietoti dienvidu virzienā aptuveni 36 grādu slīpumā pret horizontu, bez noēnojuma. No marta līdz septembrim saules paneļi elektroenerģiju ražo visefektīvāk.
Ērti un droši
Ierasts, ka mājokļiem saules paneļus novieto uz kādas ēkas jumta gan efektivitātes dēļ, gan taupot vietu un rūpējoties par vides estētiku. To svara un lieluma proporcija jumtam rada gandrīz 10 reizes mazāku spiedienu par vēja radīto. Protams, ja nevēlaties saules paneļus uzstādīt uz jumta un teritorijā vieta atļauj, tos var uzstādīt arī uz zemes – efektivitāte nemainīsies. Paneļiem ikdienā nav nepieciešamas arī kādas īpašas rūpes vai kopšana – tiem regulāra apkope nav vajadzīga. Pietiekami efektīvi putekļus notīra lietus, savukārt ziemā sniega sega ātri nokūst vai noslīd, paneļiem uzsilstot, vēsta uzņēmuma Elektrum sagatavotā informācija.
Savukārt AS Sadales tīkls pārstāvis Jurģis Vinniņš skaidro, ka jāveic ne tikai elektroenerģijas patēriņa aprēķini, bet arī jānoskaidro, vai ēkas elektroinstalācijas un citas saistītās iekārtas ir piemērotas saules paneļu saražotajai jaudai – šis ir būtisks faktors, rūpējoties par drošību un efektivitāti. «Ieteicams šo vērtēšanu uzticēt sertificētam speciālistam, kurš var veikt iekšējo tīklu apsekošanu, lieliski, ka tas būtu tas pats uzņēmums vai speciālists, kurš šos saules paneļus uzstāda,» teic Vinniņš.
Pēc aprēķinu veikšanas nākamais solis ir dokumentu sagatavošana un saules paneļu sistēmas pieslēgšana. Te būs nepieciešams uzņēmumā Sadales tīkls pieteikt mikroģeneratora pieslēgumu (to iespējams izdarīt elektroniski, visu nepieciešamo informāciju atrodot uzņēmuma mājaslapā), pamatojoties uz to, Sadales tīkls izsniegs tehniskos noteikumus un atļauju. Kad uzstādīta saules elektrostacija, to drīkst pieslēgt tikai sertificēts elektriķis. Parasti mikroģeneratora uzstādīšana un pieslēgšana aizņem vienu līdz divus mēnešus.
Saules enerģiju var arī uzkrāt
Vieni no būtiskākajiem jautājumiem ir – cik daudz naudas būs iespējams ietaupīt, un cik ilgā laikā saules paneļu uzstādīšana atmaksāsies? Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe stāsta, ka, pirmkārt, tas būs atkarīgs no jau iepriekš aprakstītajiem apstākļiem attiecībā uz saules intensitāti un paneļu novietojumu, kā arī no elektroenerģijas lietošanas paradumiem. «Es teikšu, ka divstāvu dzīvojamai mājai, kurā mīt, piemēram, četru cilvēku ģimene, periodā no marta līdz oktobrim izmaksas par elektroenerģiju samazinās divas reizes un pat vairāk. Jāmaina elektroenerģijas lietošanas paradumi un lielākās darbības, kas tiek veiktas, jādara laikā, kad spīd saule. Ja pa dienu neesat mājās, uzlieciet taimeri trauku, veļasmašīnai u. tml., lai šīs ierīces lieto tikai to enerģiju, kuru tobrīd saražo saule. Arī elektroauto lādējiet šajā laikā, tad saules enerģiju izmantosiet ne tikai mājoklim, bet arī lai pārvietotos,” iesaka Andrejs Leontjevs.
Saražoto enerģiju var patērēt, kā arī uzkrāt un izmantot vēlāk. Kad saražots tiek vairāk, nekā mājās darbojošās elektroierīces tajā brīdī patērē, elektroenerģija automātiski tiek nodota kopējā elektropārvades tīklā. Vēlāk, kad nepieciešams, to var atkal izmantot, par šo enerģiju nav jāmaksā OIK, taču visi pārējie piegādes izdevumi gan.
Iespējams arī pieslēgt akumulatoru, kas uzkrāj paneļu saražoto elektroenerģiju. Kad saražots tiek vairāk, nekā mājās darbojošās elektroierīces tajā brīdī patērē, elektroenerģija automātiski uzkrājas akumulatorā.
Par elektroenerģiju jāmaksā tikai tad, kad ar paša saražoto un akumulatorā uzkrāto elektroenerģiju nepietiek un to nepieciešams izmantot papildus no elektropārvades tīkla.
Taču, uzstādot akumulatoru, jārēķinās ar tā iegādes un nomaiņas izdevumiem.
Kalpo pat ceturtdaļgadsimtu
Bet kā ar ilgtspēju pašiem paneļiem? Zināms, ka tos pārstrādāt nav iespējams, arī saražošanai ir gana liela ekoloģiskā pēda… Jānis Irbe stāsta, ka kvalitatīvu saules paneļu kalpošanas ilgums mēdz pārsniegt pat 25 gadus. Turklāt 25. gadā paneļu darbības efektivitāte saglabājas vismaz 80 % apmērā. Viens no saules paneļu popularitātes pieauguma iemesliem ir tieši to darbības principa ilgtspēja. «Garantijas laiks saules enerģijas ražošanas sistēmai ir divējāds: ir produktu garantija, vidēji no 12 līdz 15 gadiem, un ir saules paneļu veiktspējas garantija. Lielākajiem ražotājiem tā ir vismaz pieci un līdz pat 30 gadi. Ieteicams izvēlēties saules paneļus, kurus ražojis uzņēmums ar pieredzi un kas aizņem lielu tirgus daļu pasaulē. Ja garantija ir 25 gadi, jābūt arī garantijai, ka kompānija pēc šī laika joprojām darbojas, un ir iespējams paneļus nomainīt,» teic Leontjevs.
Speciālists uzskata, ka, ņemot vērā saules enerģijas ražošanas sistēmu popularitāti un intensīvo attīstības apjomu pasaulē, visticamāk, turpmāko gadu laikā tiks atrasts arī risinājums, kā to iespējami videi saudzīgi arī utilizēt.
Saule arī apkurei
Saules enerģiju var izmantot ne tikai elektrības ražošanai.
Saules paneļi saules enerģiju pārvērš elektroenerģijā. Savukārt saules kolektori – siltumenerģijā, ko izmanto ūdens sildīšanai.
Tā kā sistēmas nav savstarpēji saistītas, abas var uzstādīt vienā īpašumā, kur tās var darboties paralēli.
Viena no pašvaldībām, kas aktīvi izmanto saules enerģiju, ir Salaspils. 2019. gada septembrī tika atklāta Latvijā pirmā saules siltumenerģijas lielizmēra stacija, ar ko Salaspils siltums kļuva par pirmo uzņēmumu Latvijā un lielāko Baltijā, kas centralizētajā siltumapgādes sistēmā izmanto saules enerģiju. Saules enerģijas parku veido vairāk nekā 1700 saules paneļu. Tie spēj sasildīt siltuma nesēju līdz pat 90 grādu temperatūrai. Ideja aizgūta no Dānijas, kur šādi saules enerģija siltumapgādē tiek izmantota vairāk nekā 30 gadus. Tāpēc Salaspilī izvēlēta Dānijā ražotā tehnoloģija. Salaspils siltumā apkures un siltā ūdens ražošanai galvenokārt izmanto šķeldu, lielā aukstumā kā papildu kurināmais tiek izmantota arī dabasgāze. Saules paneļi vasarā ļauj šīs iekārtas nedarbināt un veido piekto daļu no visas patērētās siltumenerģijas, pastāstīja Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.
Arvien plašākas iespējas tikt pie saules paneļiem
Kaut arī daudzviet pasaulē un arī Eiropas Savienībā saules enerģija tiek izmantota daudz vairāk nekā Latvijā, arī pie mums, saistībā ar enerģētisko krīzi, arvien vairāk mājsaimniecību vēlas izmantot ilgtspējīgus un alternatīvus elektroenerģijas ieguves risinājumus. Arī valsts iestādes izstrādā dažādus instrumentus, ar kuru palīdzību atbalstīt zaļākas un ilgtspējīgākas enerģijas ieguvi gan uzņēmumiem, gan arī mājsaimniecībām.
Šā gada martā Ministru kabinets ir apstiprinājis projektu konkursa Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai nolikumu, kas paredz finansiālu atbalstu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, tai skaitā – saules enerģijas izmantošanai.
VARAM konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana mājsaimniecībās, atbalstot siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādi uzstādīšanai dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu un piegādi mājsaimniecības vajadzībām, vai mājsaimniecību pieslēgumu izveidošanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Atbalsts tiek sniegts iedzīvotājiem, kuriem ir īpašumtiesības uz dzīvojamo māju vai tās daļu – viena dzīvokļa māju, dārza māju, individuālu dzīvojamo māju un vasarnīcu ar koka, mūra vai mūra-koka ārsienām, divu dzīvokļu māju, kā arī dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu māju, lai tajā īstenotu plānotās aktivitātes.
Atbalsta programmas ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir 20 miljoni eiro. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais maksimālais atbalsts ir līdz 15 tūkstošiem eiro. Konkursa ietvaros aktivitātes jāīsteno līdz brīdim, kamēr beidzas pieejamais atbalsta apjoms, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Arī Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu grantu programmu, kur privātmāju īpašniekiem pieejams līdz 6000 eiro atbalsts, un to var izmantot arī saules paneļu uzstādīšanai. Pieejamā atbalsta summa ir atkarīga no tā, kādas jaudas saules paneļi tiks uzstādīti. Maksimālais atbalsts ir četri tūkstoši eiro, ja tiek uzstādīts vismaz 10 kilovatu jaudīgs saules paneļu komplekts. Taču mājsaimniecībām vispopulārākie saules paneļu komplekti ir seškilovatīgie, un par tādiem granti ir 2800 eiro lieli.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.