Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stāsta MADARA MIEZĪTE, četru bērnu mamma, friziere, mājas uzkopšanas konsultante @mili_dzivot_tiri.
«Ikdiena ir ļoti dinamiska, un konkrēta tīrīšanas grafika nav. Bērniem ir katram savi pienākumi atbilstoši vecumam. Mājas uzkopšanu dalām ar vīru. Katru dienu nokopjam virtuvi, ik pārdienas arī priekšnamu. Sauso grīdas uzkopšanu veicu katru dienu, mitro – aptuveni reizi nedēļā. Dēliem ir putekļu alerģija, tāpēc viņiem biežāk mainām un mazgājam gultasveļu, kā arī veicu mitro uzkopšanu viņu istabā.
Dabai draudzīgai mājas uzkopšanai pievērsos, kad dēliem konstatēja putekļu alerģiju. Tā kā arī man pašai ir alerģijas, bija svarīgi iemācīties uzkopt ar pēc iespējas mazāk līdzekļiem. Tā nonācu pie Norwex produkcijas, reizē arī ietaupu naudu, jo produkti kalpo daudzus gadus.
Jau vairāk nekā četrus gadus esam atteikušies no papīra dvieļiem un trauku švammītēm, un ar to ļoti lepojos! To vietā izmantoju speciālu sietiņu trauku mazgāšanai, kas kalpo vairākus gadus.
Virtuves dvieļu vietā – uzsūktspējīgus audumus, ko var mazgāt veļasmašīnā. Lasu pētījumus Zaļā brīvība lapā un citur par to, kādas vielas var kaitēt mūsu endokrīnajai sistēmai un tādējādi izslēdzamas no mājas uzkopšanas un kosmētikas. Īpaši svarīgi par to domāt un arī praktiski rīkoties, kad ģimenē ienāk mazulis. Arī tad, ja ir sava māja, kur daļa no ūdeņiem nonāk gruntsūdeņos.
No visas sirds piekrītu, ka lielāko daļu mājas var iztīrīt ar pāris kvalitatīviem audumiem, piemēram, spoguļus, logus, izlietni notīru un nopulēju ar diviem tam paredzētiem audumiņiem. Man svarīgi arī tas, ka mājas uzkopšanā jau no mazām dienām var palīdzēt bērni; tā kā uzkopšana lielākoties notiek ar ūdeni un mikrošķiedru, tas ir viegli un bērniem draudzīgi!»
Stāsta ILZE BRIEDE, Brantu muižas saimniece.
«Mājas, apkārtnes, sevis sakopšana man ir gana svarīga. Latviešiem ir labs teiciens – savākti mati, savākta pati. Sakopta istaba liecina par tīrību arī pašā cilvēkā. Grafika uzkopšanā man nav, daru pēc vajadzības, bet zinu vienu – ja neesmu ar slotu izlidinājusies vismaz trīs dienas, to var sajust, pat ja netīrumus neredz. Jāizkustina un jāpieliek roka, lai telpa dzīvo un elpo!
Man ir svarīgi, lai uzkopšana būtu gan dabai, gan pašu veselībai draudzīga, tāpēc ķīmijas lietojam ar jēgu un mēru. Esmu ļoti jutīga pret ķīmiskām vielām, un aromāti mani traucē. Ir reizes, kad ņemu palīgā kādu profesionālo tīrītāju, piemēram, cepeškrāsnij, bet pārsvarā cenšos lietot vai nu ekolīdzekļus vai tā sauktos tautas līdzekļus.
Bieži izmantoju pelnus katlu beršanai, etiķūdeni ledusskapja un logu mazgāšanai, savukārt ar sodu un sinepju pulveri var labi nomazgāt traukus. Ar citronskābi vai citrona sulu labi var ne tikai netīras rokas notīrīt, bet arī dabūt ārā no drēbēm augu un ogu radītus traipus.
Nav jālieto balinātāji, citronskābe nebojā audumu, un tas ir dabai un veselībai draudzīgi. Piekrītu arī apgalvojumam, ka videi draudzīga mājas tīrīšana ir izdevīga arī finansiāli. Tā kā mums ir kanalizācija ar nosēdaku, tad šķiet, ka mazāk arī savā zemītē ķīmiju sagrūžam, ko pēc tam atkal no dārza un no āboliem saņemam atpakaļ. Akas ūdens arī jāsaaudzē. Pieredze dabai draudzīgā tīrīšanā savā ziņā sakņojas bērnībā. Laukos trauku mazgājamo līdzekļu nebija, nezinu, vai tādi vispār tajā laikā bija. Mamma mazgāja ar sodu, pelniem, etiķūdenī skaloja glāzes.»
Stāsta AIJA SMILA, saimnieko pilsētā, laukos un personīgo finanšu jautājumos.
«Mājas uzkopšana, liekā izmešana vai atdošana citiem man sagādā prieku. Mājās uzlieku ritmisku mūziku un tās pavadījumā izdaru vēl vairāk, nekā vajadzīgs un sākotnēji plānots. Logus tīru divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Pārējā laikā ar īpaši stiklam domāto mikrošķiedras drāniņu uzlaboju logu caurredzamību. Grīdas un virsmas – galdus, krēslus, palodzes – reizi nedēļā maigi noslauku ar putekļu cimdiņa un sausā grīdas mopa palīdzību. Grīdas mitro uzkopšanu veicu reizi divās nedēļās, jo pārējos sausos sīkumus paveic uzkopšana ar sauso grīdas mopu. Reizi pusgadā ar sauso grīdas mopu no nemanāmā putekļu mētelīša atbrīvoju arī sienas. Manā darbarīku topā ir cimdiņš, ar ko no putekļu kārtiņas atbrīvoju arī puķu lapas, un gumijas birste, ar kuru savācu netīrumus no grīdas mopiem, noņemu pūkas no dīvāna vai sakopju savus zamšādas apavus.
Jau vairākus gadu desmitus savā vidē cenšos izmantot mikrošķiedras drāniņas, kas radītas, ņemot vērā kopjamās virsmas īpašības. Man ir svarīgi mazināt ķīmisko līdzekļu izmantošanu ikdienā, kur pati varu to ietekmēt.
Tādā veidā rūpējos par fizisko veselību un arī ietaupu finanses. Ir patīkami sajust tīru un dabisku svaigumu!»
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
