• Neparasti pārgājienu maršruti

    IEVA dzīvo zaļi
    Ilze Klapere
    17. novembris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Ejam! Pārgājiens ir brīnišķīgs brīvā laika pavadīšanas veids, vai ne? Tieši rudens ir vislabākais gadalaiks, jo, kā saka mūsu pieredzējušās gājējas, – rudenī var redzēt vairāk un krāšņāk. Ejam kopā ar bērniem un mācām viņiem ne tikai saskatīt pārgājiena skaistumu, bet arī cienīt un rūpēties par dabu!

    «Daba un pārgājieni ir mana miera un uzlādēšanās osta»

    Stāsta LINDA LOGINA-KRŪZE no Siguldas novada.Pilnas slodzes mamma 5 bērniem. Precējusies, ģimenē ir arī 3 suņi. Konts Instagram: @linda_outdoors

    Kā mēs gatavojamies

    Dabā doties var dažādi. Es to bieži to daru organizētos pārgājienos – tad eju viena, izvēlos pārgājienu rīkotājus, kuru izveidotie maršruti neved pa labiekārtotām vietām un populārām dabas takām, tāpēc tur var ieraudzīt to skaistumu, kas citiem dabā gājējiem iet secen. Man patīk pārgājieni, kas prasa lielāku fizisko piepūli, nekā ierasts, un sniedz arī adrenalīnu.

    Protams, došanās dabā ir arī mūsu ģimenes kopīgā iemīļotā nodarbe. Labprātāk ejam tieši aukstajās sezonās – rudeņos un ziemā. Tas ir labākais laiks pārgājieniem, jo kokiem nav lapu un vairāk var redzēt! Vēl arī dzestrais gaiss palīdz, jo karstā vasarā tālākus gabalus noiet grūtāk.

    Plāns doties mums parasti rodas tā: brīvdienas rītā es vienkārši saku – ejam pārgājienā! Vīra uzdevums tad ir izdomāt maršrutu, un visbiežāk viņš vienkārši atver satelīta karti, paskatās, kur ir kāds vēl neapgūts purvs, mežs vai ezers, noskaidro, vai tuvākajā apkaimē drīkst kurināt ugunskuru, un mēs sākam gatavoties. Vāru tradicionālo pārgājiena kakao, bērni saliek savās mugursomās vajadzīgās lietas: sausas drēbes, zeķes, cimdus, pārgājiena traukus, iekuriņus ugunskuram. Labi ir tas, ka esam daudz un katram somā var salikt visādas lietas – katrs nes savus traukus un drēbes un kaut ko no kopējām lietām.

    Ģimenes maršrutu parasti plānojam ap 5 kilometru garumā, un obligāti pa vidu ir pikniks, jo esam īsti pārgājienu gurmāni – ugunskurā ir cepts arī brieža gaļas steiks un vārīta garneļu zupa, reiz turpat purvā salasījām dzērvenes un izvārīju ķīseli! Ļoti garšīga ir folijā uzsildīta maize un kamambēra siera ritulītis, mazītiņās burciņās man līdzi ir dažādi ievārījumi – lāceņu, brūkleņu… Arī bērniem patīk iesaistīties – paši gatavo iesmiņus, cep ugunskurā zefīriņus. Bet mīļākais deserts mums ir cepts banāns ar šokolādi – paņem banānu ar visu mizu, gareniski iegriež, sasprauž iekšā šokolādi. Tālāk var tīt folijā, var arī netīt, un tad liek ugunskura oglēs, līdz šokolāde izkūst… No veikalā pirktiem gatavajiem produktiem labs ir Kroņa ražotās zupas, kas ir sausā veidā pakās – tas ir ērti, jo tukšo paku var ērti ielocīt pēc tam somā, nav jānes tukšas burkas.

    Zaļi ieteikumi

    • Laika gaitā esam iepirkuši patiešām labus pārgājienu traukus – vieglus, kompaktus, izturīgus. Tie kalpo labi un ir ilglaicīgs ieguldījums, turklāt līdzi ņemamo produktu apjomu un veidu vienmēr izvēlamies tādu, lai atkritumu būtu pēc iespējas mazāk.
    • Visus atkritumus, kas rodas pārgājienā, savācam. Pat tad, ja mežā ir miskaste, neliekam tajā, bet nesam līdzi. Jo tūristu pārpildītās miskastes taču iznēsā meža putni un zvēri! Mums vienmēr ir līdzi tukšs maiss, kurā vācam arī citu cilvēku dabā atstātos atkritumus. Pudeles, papīrus, reiz pat ārā no meža stiepām auto riepu un klozetpoda vāku… Šovasar pie Užavas kāpās redzēju patiešām šausmīgu skatu – tā bija viena vienīga tualete! Lielās darīšanas kārtot dabā arī ir jāmācās un jāmāca bērniem – visi mūsējie jau sen zina, ka tas ir jāaprok, nevis jāatstāj citiem apskatei.
    • Katru pavasari talkojam arī pie sava iebraucamā zemes ceļa – savācam vidēji četrus lielos maisus ar atkritumiem, ko ceļmalā izmetuši garāmgājēji vai autobraucēji. Pārsvarā tās ir alus pudeles – gan plastmasas, gan stikla –, ir bijuši arī veseli maisi no mājsaimniecībām ar izlietotiem pamperiem un citiem sadzīves atkritumiem, šļircēm u. c.
    • Linda iesaka!

      Maršruti pārgājieniem

      Mēdzam teikt, ka rudens ir visā Latvijā, ne tikai Siguldā! Tāpēc šoreiz 3 jauki maršruti Vidzemes pusē – mums pašiem patīk, ceram, ka patiks arī citiem!

      1. Zaļā dzelzceļa posms Limbaži–Katvari.

      Viens no mīļākajiem mūsu pārgājienu maršrutiem, var droši doties kopā ar bērniem. 8 kilometri vienā virzienā, sakopts Zaļā dzelzceļa posms, viegli ejams –idejiski tas izveidots kā velomaršruts. Galamērķis ir Katvaru ezers, kur ir labiekārtotas ugunskura vietas, pat cepamās restes un iesmi. Tad, protams, Katvaru muiža, kas ir slavena ar savām īpašajām liepu alejām. Pa ceļam arī ir, ko redzēt, rudenī taču viss ir skaists!

      2. Velna klēpis

      Mūsu pagājušā gada atklājums! Bija tā, ka bērni gribēja uz Līgatni pie zvēriem, bet tur bija tik daudz cilvēku, ka nebija vietas pat auto novietošanai. Tad spontāni izlēmām, ka brauksim tur, kur reiz ir gribējies uzzināt – kas tur diez ir? Man kā Ērgļu puses fanei vienmēr šķitis interesanti, kas slēpjas aiz norādes Velna klēpis.  Izlemts, braucam turp! Izrādījās, ka tur tek Ogres upes pieteka Nāruža, apmēram 12 kilometru gara, un apmēram 100 metru garumā un 30 metru platumā upes gultnē ir lielu akmeņu krāvumi – tas arī Velna klēpis. Ļoti interesanta vieta, akmeņi lieli, apsūnojuši. Var iet pārgājienā gar visu Nāružas upi, var īsāku maršrutu. Labāk gumijniekos vai citos piemērotos apavos, jo krastos ir dubļains un mālains.

      3. Purvi Limbažu pusē

      Ja gribas doties pa labiekārtotām takām, varu ieteikt Purezera dabas taku, kas atrodas Brīvzemnieku pagastā pie Puikules. Taka nav gara, tikai 3,5 kilometri. Laipas iet apkārt ezeram, un īpašais šeit ir ugunskura vietas uz terasītēm virs ūdens – ļoti skaisti var piknikot! Vēl viens iesakāms maršruts ir Niedrāju–Pilkas purvs starp Limbažiem un Salacgrīvu, tur arī ir laipas un skatu tornis.

      «Apģērbu pieskaņojam pēc sezonas, apavus – arī pēc reljefa»

      ANNA MUIŽNIECE no Rīgas. Reklāmas speciāliste, precējusies, ir 2 meitas un suns Poga. Konts Instagram: @ak_annaa

      Kā mēs gatavojamies

      Neesam lieli plānotāji, abi ar vīru esam diezgan spontāni. Ar vīru pārgājienos ejam jau vairāk nekā 10 gadu, un esam sen pāri tai fāzei, kad ņēmām līdzi visu par daudz, nepraktiskas lietas utt. Zinām, cik varam noiet vienā dienā, cik būs ūdens patēriņš aukstā laikā, cik – karstā. Laikam jau pieredze ir tik liela, ka īpaša plānošana nav nepieciešama! Ja no rīta izdomājam, ka jābrauc nakšņot kaut kur ārpus Rīgas, tad pēc darba ātri saliekam lielajā somā nepieciešamākās mantas (rezerves drēbju kārtu mazākajai meitiņai, guļammaisus, paklājiņus, jakas u. c.), un – aiziet! Es reizēm esmu tā, kura seko līdzi laikapstākļu prognozēm un reizēm saminstinos, bet labi, ka ir vīrs, kurš pasaka: «Laukā tagad ir labi, un, ja nu uznāks tiešām kaut kāda stihija, ātri sapakosim mantas un dosimies mājās!»

      Ir gan daži izņēmumi, kad plānojam rūpīgāk, piemēram, ja nakšņojam kopā ar meitām, tad plānojam maršrutu tā, lai būtu ērti tikt ātri ārā no meža vai jūras piekrastes. Tāpat arī, ja dodamies uz Kurzemes pusi vai kādu citu tālāku vietu, pirms tam paskatāmies maršrutu, aptuveno kilometru skaitu dienā un izrēķinām ūdens patēriņu, kur uzpildīsim ūdeni, cik daudz pārtikas jāņem līdzi, kāds būs apģērbs un apavi utt. Lietas, bez kurām neizejam no mājas, – guļammaiss, paklājs, tents (kas nav telts, bet pasargā no lietus, ja tāds uznāk, brīvi transformējams dažādās formās pēc nepieciešamības un ir pavisam viegls un neaizņem daudz vietas, kā būtu ar telti), lietus jakas, 2–3 zeķu pāri, Compeed plāksteri tulznām, higiēnas lietas, 2 litru camelbacks (ūdens plauša). Apģērbu pieskaņojam pēc sezonas, apavus – arī pēc reljefa.

      Zaļi ieteikumi

      • Dodoties dabā, tā ir jāmīl un jāsaudzē tāpat kā mūsu mājas. Vai gan kādam patīk ieiet mājās, kur miskaste izmētāta pa grīdu, sienas apķēpātas un sagraizītas? Mēs ar vīru jau no mazām dienām meitām mācām cienīt dabu. Viņas zina, ka papīri u. c. atkritumi nav jāmet uz zemes. Tāpat arī savi autogrāfi nav jāatstāj uz iežu atsegumiem. Jā, protams, dabas apstākļu rezultātā ieži tāpat mainās, bet tas tomēr notiek dabiskā procesā nevis kā Līču-Laņģu alās vai Siguldas alās, kur tūristi pacentušies.
      • Ik reizi, dodoties pārgājienā, ievērojam principu – kādi iegājām, tādi izejam, neatstājot nevienu atkritumu, un, ja dabā atrodam ko tādu, kam tur noteikti nevajadzētu būt, savācam arī to. Tikai beidzamos gados par šo problēmu sāk runāt plašāk, redzamas arī reklāmas kampaņas un iniciatīvas, kas priecē. Bet vēl gluži nesen tas tika atstāts atsevišķu cilvēku pašiniciatīvas un varēšanas lauciņā, kā arī uz dažu pārgājienu organizāciju pleciem – arī mēs no streelnieks.lv komandas uztaisījām iniciatīvu ar saukli «Nav jau grūti», kuras mērķis – aicināt ikvienu, kurš nāk ar mums vai iet pa mūsu izveidotajiem maršrutiem, iznest no meža ārā to, kam tur pavisam noteikti nav jābūt. Un ir tik patīkami redzēt, ka cilvēki to dara ne tikai mežā, kad iet pārgājienā, bet arī pie savām mājām, pilsētā vai ārpus pilsētas.

      Anna iesaka!

      Maršruti pārgājieniem

      Latvijā ir daudz vietu, kur staigāt, bet šoreiz ieteikšu brīnumskaistus maršrutus gar trim upēm – Loju, Braslu un Rauni!

      1. Loja

      Mūsuprāt, visnoslēpumainākā upe, par kuru saglabājušās ļoti maz vēstures liecību. Lai arī upes krastos atrodas vareni atsegumi, skaistas pietekas un Lojas pilskalns, tā tikai nesen kļuvusi par populāru pastaigu maršrutu. Agrāk tur tikai retu reizi kādu satikām. Šis ir tik iemīļots maršruts mūsu ģimenei, ka vecākā meita, jau izdzirdot vārdu Loja, paziņo, ka tur jau vairs neesot interesanti, visu esot jau apskatījusi…

      Loja, manā ieskatā, ir viena no lieliskākajām vietām, kur sākt doties ar bērnu apzinātā vecumā un iepazīstināt ar pārgājieniem. Atrodas pavisam netālu no Rīgas nav obligāti jānoiet viss garais maršruts, pietiek ar nelielu posmu. Piemēram, mazākā meita jau nepilnos trijos gados no vecās Murjāņu kamaniņu trases līdz Lojas upes tiltam nostaigāja pati savām kājām, uzrāpās visur, kur jārāpjas, un arī nokāpa visur, kur jānokāpj. Un pati par sevi bija tik lepna!

      2. Brasla

      Lai cik tas jocīgi būtu, es pati Braslas maršrutu izgāju tikai 2020. gada nogalē. Tik skaists 10 kilometru gājiens augšā lejā! Mums tas prasīja aptuveni 4 stundas, lai paspētu visu skaistumu sabildēt un vienkārši izbaudīt. Jāteic, ka tolaik bija jau diezgan slapjš un slidens – iespējams, šis varētu būt viens no dubļainākajiem gājieniem, tāpēc pārgājienu apavi ar ūdensnecaurlaidīgo membrānu un labu protektoru neskādēs.

      3. Raunis

      Viens no maniem mīļākajiem pārgājienu maršrutiem. To var izstaigāt gan gar krastu, gan, lecot no akmens uz akmeni pa pašu Rauni, ja ūdens līmenis nav ļoti augsts. Šis maršruts patīk arī lielākiem bērniem. Noteikti, ja plānā ir doties pa upi un neiekrist, var vilkt tos pašus pārgājienu apavus ar ūdensnecaurlaidīgo membrānu un labu protektoru. Bet, ja gribas vienkārši pabradāt pa pašu upi, tad var vilkt arī gumijas zābakus.

      !!! Vīrs ir pacenties uztaisīt brīnišķīgus aprakstus šiem maršrutiem, kurus paši esam izstaigājuši un atzinuši par labiem esam. Tajā skaitā arī Loju, Braslu un Rauni. Tur ir viss sīki un smalki aprakstīts – kāds ir maršruts, cik kilometru, kāds reljefs, ko apskatīt apkaimē, kur atstāt auto. Kā arī katram pārgājienam izveidota maršruta karte, kuru var lejupielādēt savā telefonā vai pulkstenī. Atliek tikai piereģistrēties šeit!

      9 SOĻI, DABĀ EJOT.
      Ētikas kodekss

      Iesaka Pasaules Dabas fonds Latvijā

      Kodekss vēsta par vienu no pamanāmākajām problēmām dabā — pieaugošo atkritumu daudzumu. Pasaules Dabas fonds kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina ikvienu izvērtēt savus ieradumus, kas saistīti ar atkritumiem, dodoties dabā: neņemt neko lieku un iespēju robežās neizmantot mazās atkritumu urnas, tā vietā atkritumus izmest lielajās tvertnēs, piemēram, stāvlaukumos vai mājās.

      1. Uzvedīsimies iespējami klusu! Troksnis var izbiedēt ligzdojošos putnus un citus dzīvniekus. Jo klusāki būsim, jo vairāk pamanīsim.
      2. Staigāsim pa jau iestaigātām takām! No jauna iemītās takas var ietekmēt vai pat iznīcināt dzīves telpu dažādām sugām.
      3. Atbildīgi izvēlēsimies vietu ugunskuram, jo nepiemērotas vietas izvēle var kaitēt un radīt postu dzīvām radībām! Ugunskuru vislabāk kurināt tam īpaši ierīkotās vietās.
      4. Izmantosim atkārtoti lietojamos ūdens un pārtikas traukus. Tā mēs izvairīsimies no atkritumu radīšanas dabā.
      5. Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes! Savus atkritumus neslēpjam zem koka saknes, nededzinām, nenorokam. Centīsimies nepiepildīt arī atkritumu tvertnes dabā. Atkritumi pievilina dzīvniekus, un tie ir bīstami dzīvniekiem.
      6. Lietosim iespējami maz kosmētikas pirms dodamies veldzēties ūdenstilpēs. Nelietosim ķermeņa, drēbju un trauku mazgāšanas līdzekļus tieša ūdens tuvumā, lai ķīmiskās vielas neapdraudētu ūdenī dzīvojošos.
      7. Ja nav pieejama tualete, dabisko vajadzību nokārtošanai izraksim nelielu bedrīti, kas pēcāk jāaizrok. Nenokārtosim dabiskās vajadzības tiešā ūdens tuvumā!
      8. Būsim atbildīgi un ievērosim dabas parku noteikumus, kas attiecas uz mājdzīvniekiem dabā un mūsu uzvedību, sastopot savvaļas dzīvniekus. Savvaļas zirgus, govis un taurus dabiskajās pļavās nevajag barot.
      9. Daba ir sarežģīta sistēma, kur katram elementam ir īpaša nozīme. Piemēram, mirusī koksne takas malā ir mājas tūkstošiem sīkbūtņu, koks pāri upei – ēna ūdens iemītniekiem vai iespēja kādam sauszemes dzīvniekam, bet iežu atsegumi, kurus mēdzam drupināt, ir tūkstošiem gadu veidojusies ainava un neatjaunojama dzīvotne dažādām sugām.

      Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē