• Lietas ir jālieto, nevis jātur kastē!

    IEVA dzīvo zaļi
    Aiva Alksne
    3. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ja tā padomā, tad, visticamāk, katrā mājā atradīsies kāda manta, kas tikpat kā netiek lietota. Uz to brīdi vajadzēja vai šķita, ka vajag, bet tagad krāj putekļus un aizņem vietu. Tad, lūk, lietu bibliotēka ir brīnišķīga vieta, kur kaut ko, kas jums nepieciešams, var aizņemties.

    Ideja par lietu bibliotēku atceļojusi no Amerikas, kur tā populāra kļuva 60.–70. gados. Latvijā šo ideju īstenojis Gētes institūts Rīgā. «Lietu bibliotēkas būtība ir pavisam vienkārša – kāpēc kaut ko pirkt, ja var padalīties, un kāpēc uzreiz kaut pirkt, ja pirms tam var izmēģināt,» stāsta bibliotekāre Jeļena Jonina. «Bieži iegādājamies dārgas ierīces un lietas, kuras pēc tam izmantojam tikai vienreiz vai ļoti reti. Piemēram, cilvēks sapņo par saldējuma mašīnu, jo mājās gatavots šis kārums šķiet veselīgāks, krāj naudu un, kad beigās nopērk, nemaz tā savu pirkumu neizmanto. Vai arī cilvēkam šķiet – nu tik pats ceps maizi, bet vienreiz pamēģina un vairs necep. Un tā nopirktā maizes krāsns kaut kur mājās mētājas. Bet, lai saražotu šīs lietas, kas aizņem tikai vietu mūsu dzīvokļos, tiek patērēti arī mūsu planētas ierobežotie resursi. Lai tā nenotiktu, talkā nāk lietu bibliotēka, piedāvājot praktisku un videi draudzīgu lietu izmantošanas iespēju.»

    Tad, lūk, lietu bibliotēka kalpo gan tam, lai kāroto mantu vispirms izmēģinātu, tā izvairoties no pārsteidzīgiem pirkumiem, gan tam, lai vajadzīgajā brīdī nepieciešamo lietu varētu iznomāt. Tas ne tikai ļauj taupīt naudu – tā mēs dodam savu artavu ilgtspējībā un apzinātā patēriņā.

    Ko piedāvā lietu bibliotēka?

    Te pieejams plašs lietu klāsts cilvēkiem, kuriem pašiem patīk darboties. Bibliotēkā atradīsiet gan mēbeļu skavotāju, gan daudzfunkcionālo slīpmašīnu, ar kuru var grebt, gravēt, frēzēt, griezt, slīpēt un pulēt. Ja paredzēti remontdarbi, te pieejams celtniecības fēns, ar kuru var atkausēt foliju un līmi, apstrādāt plastmasu, noņemt un žāvēt krāsu un pat aizdedzināt grila ogles. Ja nezini, kur sienā drīksti urbt caurumu vai kur atrodas kniedes vai strāvas vadi, noderēs meklēšanas ierīce. Tāpat te var iznomāt urbjmašīnu, slīpmašīnu, figūrzāģi, dārza darbiem – ērtas un vieglas akumulatora dzīvžogu šķēres un atzarošanas šķēres, kas paredzētas līdz 50 mm resnu zaru griešanai.

    Tie, kam patīk rosīties virtuvē, var iznomāt gan maizes cepšanas un makaronu pagatavošanas ierīci, gan saldējuma mašīnu un vafeļu pannu. Jo īpaši, ja jāgatavojas kādiem svētkiem vai ballītei.

    Savukārt, ja nepieciešams nomazgāt dārza mēbeles, darbarīkus, žogu, bruģi vai automašīnu, noderēs augstspiediena mazgātājs.

    Tad vēl te ir lietas, kas noder piedzīvojumiem dabā: sporta kamera, GPS ierīce, telts diviem un trim cilvēkiem, bērnu pārnēsājamais krēsliņš-mugursoma un pat Slackline lente, ko nostiepj starp diviem kokiem, un uz tādas, pilnībā nenospriegotas, tad cilvēks balansē, virzoties pa to uz priekšu. Iespējams, kāds priekā iegavilēsies uzzinot, ka lietu bibliotēkā var aizņemties arī mājas planetāriju, kas uzburs zvaigžņotas debesis uz istabas griestiem. Turklāt tam ir dažādi iestatījumi, tai skaitā zvaigžņu lietus režīms! Vai arī – iesācēja teleskopu, ar ko aplūkot Mēnesi vai planētas. Tikpat labi to var izmantot arī dabas vērošanai.

    Bērnus iepriecinās burvju koferis, ar kuru var apgūt un demonstrēt virkni triku, un BeeBots – mazi, draudzīga izskata roboti, kurus var ieprogrammēt, izmantojot pogas uz to muguras. Ar to palīdzību pat pirmsskolas vecuma bērni var gūt priekšstatu par robotiku un programmēšanu.

    Fakti
    Pērnā gada nogalē SKDS veiktā aptauja liecina:

    • jo vecāki cilvēki, jo mazāk tie kaut ko ir nomājuši/īrējuši par maksu vai saņēmuši lietošanai uz laiku bez maksas;
    • nomu vai lietošanu uz laiku bez maksas kopumā vairāk izvēlas 25–34 gadus veci iedzīvotāji ar augstāko izglītību;
    • visvairāk preces nomā Pierīgas, Rīgas un Vidzemes reģionos, vismazāk Latgalē;
    • jo augstāki ienākumi, jo vairāk izvēlas lietu nomu vai uz laiku saņemt tās bez maksas.

    Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē