Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Taču jāuzmanās – jāraugās, lai neizpostītu reto un aizsargājamo augu dzīvotnes, kā arī neapdraudētu sevi saskarē ar indīgiem augiem. Latvijā tādi ir ap 100 sugu, visvairāk to ir gundegu, nakteņu un čemurziežu dzimtās. Daži ir tik bīstami, ka pat neliels to daudzums pēc apēšanas rada letālu iznākumu. Lielākajam vairumam iedarbība gan nav tik postoša, drīzāk būs nepatīkamas sajūtas – niezi, dedzināšanu, nelabu dūšu vai reiboni – izraisoša, taču, ejot dabā ievākt augus, jābūt uzmanīgiem!
Indīgākie no indīgākajiem
Latvijas daba var lepoties ar lielu bioloģisko daudzveidību. Pie mums sastopamas ap 6000 vaskulāro augu sugas, vairāk kā 500 sugu sūnas un vēl citi augi. Pirmos pavasara vēstnešus – ziedus – jādodas meklēt uz saulainām vietām, piemēram, meža vai pļavu dienvidu nogāzēm un tamlīdzīgi.
Jāatceras, ka zied ne tikai augi mums pie kājām, bet jāpaceļ acis arī augstāk – pūpoli, lazdas ir vieni no pirmajiem, kas uzplaukst pavasarī.
Arī parastā zalktene ir viens no pašiem agrākajiem pavasara vēstnešiem, ko varam sastapt uzplaukstam Latvijas dabā. To mēdz dēvēt arī par meža ceriņiem vai drudža liepu. Lai arī zalktene ir koša un skaista, it sevišķi tad, kad ar saviem spilgti lillā ziediem izceļas uz pavasarīgi kailā meža fona, pret to jāizturas ļoti uzmanīgi. AS «Latvijas valsts meži» vides eksperte Gunta Evarte-Bundere iesaka šo augu neaiztikt vispār, jo indīgas ir it visas auga daļas – ziedi, sula, koksne un sarkanās ogas, kuras nogatavojas vasarā. Herbārija vajadzībām var uzmanīgi nogriezt zariņu, ietīt salvetē un ielikt maisiņā, pēc tam saudzīgi nospiest herbārija augu spiedē, taču tas jāuzglabā tā, lai nebūtu pieejams, piemēram, maziem bērniem.
Visprātīgāk par indīgo augu skaistumu priecāties vien ar acīm, bet “kolekciju” veidot, tos nofotografējot, taču neaizskarot.
Visindīgākais no Latvijas augiem ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs velnarutks. Zied ar baltiem ziediem un izskatās līdzīgs suņuburkšķim, bet saknes smarža atgādina pētersīļus. Ja govs apēd 100 gramus šī bīstamā auga, tā ir beigta, savukārt cilvēkam pietiek vien ar kumosiņu. Suņuburkšķim līdzīgs ir arī plankumainais suņustobrs. Ar šo augu esot noindēts filozofs Sokrāts. Ja neesi botānikas eksperts, labāk nevienu no suņuburkšķiem līdzīgajiem augiem neplūkt un, pasarg’ Dievs, mutē nebāzt!
Pavasaros zied arī kumeļpēdas, mugurenes, četrlapu čūskogas un bebrukārkliņi – visi ļoti indīgi. Noteikti jāpiemin arī melnās driģenes. Noteikti katrs ir dzirdējis teicienu: “Uzvedas gluži kā driģenes saēdies!” Saindējoties ar driģeni, cilvēks kļūst ļoti nemierīgs, skraida, kliedz, smejas, bet ja gadījusies palielāka deva, var ņemt arī nelabu galu.
Indīga ir arī Latvijā aizsargājamā īve, kas parasti uzzied aprīļa beigās vai maija sākumā. Arī šim augam ir indīgas visas daļas.
Leģenda vēsta, ka kādreiz no īvēm mēdza izgatavot kausus, no kuriem pacienāt ienaidniekus. Pietika vien pāris malkus no šāda biķera iedzert, lai dzēriena baudītājs būtu pagalam.
Viltīgās pavasara puķītes
Gunta Evarte-Bundere stāsta, ka indīgas ir pat tik parastas un šķietami nevainīgas puķītes kā pavasara vēstneses vizbulītes. Ja tās plūktas vāzei vai herbārijam, noteikti pēc darbošanās ar šiem augiem jānomazgā rokas. Tie neder tējām, ne arī kūku un citu našķu dekorēšanai gluži tāpat kā blīvguma cīrulīši, kas kā maigi violets paklājs mēdz saplaukt aprīlī un nosegt plašus zemes gabalus lapu koku mežos un mitros, vecos parkos.
To, ka indīgas ir saldi smaržojošās maijpuķītes jeb parastās kreimenes, šķiet, ka visi jau zina. Pēc aromātiskās ziedēšanas uz ziedkāta nobriest apaļi auglīši, kas vēlāk iekrāsojas sarkani.
Augam ir indīgas visas daļas – no lapām, ziediem līdz pat ogām un indīgs kļūst arī ūdens, kurā maijpuķītes stāvējušas vāzē.
Dažkārt kaķi mēdz pagrauzt mājās ienestos savvaļas augus un pat ielakt puķūdeni – šajā gadījumā to noteikti nevajadzētu ļaut, jo saindēties var ne tikai cilvēki, bet arī zvēriņi!
Vienlaikus aizsargājamas un retas, kā arī indīgas ir meža silpurenes. Meža silpurenes zied agri pavasarī, aprīlī vai maijā un sastopamas sausos priežu mežos. Tām raksturīgi lieli, koši violeti zvanveida ziedi ar saulaini dzeltenu viducīti, kas vēlāk vasarā nobriest par pūkainām pogaļām. Šo augu nedrīkst aizskart ne tikai tāpēc, ka tas ir indīgs, bet galvenokārt aizsargājamā statusa dēļ – augs ir rets gan Latvijā, gan citviet Eiropā.
Pirms pieskaries, noskaidro sugu!
Pirms došanās dabā ieteicams iegādieties augu noteicēju, piemēram, izpētīt grāmatu “Latvijas augi", bet padomu sugu noteikšanā var meklēt arī vietnē “Dabasdati.lv”. To var lejuplādēt arī mobilajos telefonos kā lietotni, ļoti ērti izmantojama. Uzietos augus var nofotografēt un atzīmēt informāciju “Dabasdati.lv” datubāzē, tā palīdzot arī pētniekiem ar ziņām par noteiktu sugu atradnēm. Savukārt, ja nezini, kas tas par augu, uzdod jautājumu citiem “Dabasdati.lv” lietotājiem – noteikti atradīsies kāds, kurš var palīdzēt ieviest skaidrību.
Par piemiņu un pētnieciskiem nolūkiem:
- Latvijā plašākais herbārijs ir atrodams Latvijas universitātes Botānikas muzejā. Vecākajiem tā paraugiem ir vairāk kā 200 gadus un kopumā krājumā ir vairāk kā 150 000 augu eksemplāru.
- Herbārija veidošanai profesionāļi ievāc visas auga daļas, sākot no saknes līdz pat augļiem un ogām, taču iesācējs savam priekam var nospiest vien ziedus ar kātu un lapām.
- Dodoties dabā, līdzi jāņem papīra maisiņi vai aploksnes, kur ievietot augus. Šķēres un nazītis, kā arī lāpstiņa, lai saudzīgi izraktu augu, ja gribat ievākt arī saknes.
- Ieteicams pirms ievākšanas augu nofotografēt un digitāli vai uz papīra izdarīt atzīmes par sugu, ievākšanas vietu un laiku.
- Ir iespējams iegādāties speciāli herbārija veidošanai paredzētas augu preses, taču var improvizēt un tādu izveidot pats, piemēram, ievietojot augus starp biezu, smagu grāmatu lapām. Lai nesasmērētu grāmatas ar auga nospiedumiem, starp lapām liec papīra dvielīšus vai akvareļpapīra lapas – tādu materiālu, kas labi uzsūc mitrumu.
- Augi presēties jāliek iespējami drīz pēc ievākšanas, lai tie nesačokurojas un ir iespējams maksimāli precīzi tos nospiest. Pirms likšanas presēties lapiņas un ziedi ir rūpīgi jānogludina un jānovieto tā, kā tiem būtu jāizskatās “gataviem”.
- Augi būs nospiedušies un izžuvuši aptuveni pēc 1–3 nedēļām, atkarībā no tā, cik tie sulīgi un biezi.
- Gatavos augus var līmēt pie papīra, veidojot glezniņas vai auga aprakstu, izmantot kā ilustrācijas dienasgrāmatā vai mācību materiālus bērniem, vēstot par dabas izziņu.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
