Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Kā nonācāt līdz savam rūpalam? Ko darījāt līdz tam, un kas pamudināja pārmaiņām, turklāt vēl sarežģītajā ierobežojumu laikā?
Arturs: Pirms pašu biznesa izveides biju uzkrājis pieredzi un zināšanas, 10 gadu strādājot kūdras ieguves un pārstrādes nozarē un nogādājot Latvijas kūdru uz dažādām pasaules malām. Zināšanas par kūdru un tās apstrādi Latvijā iespējams apgūt padziļināti, tikai strādājot nozarē kopā ar vecākiem speciālistiem. Man bija iespēja būt klāt visos posmos – arī kūdras purvi izstaigāti, substrātu ražošanā līdzās būts, un ikdienas rūpes par šo vietējo dabas bagātību apzinātas dažādās praktiskās situācijās. Paralēli vienmēr prātā kalu dažādas biznesa idejas un pašmācības ceļā apguvu papildu prasmes, piemēram, filmēšanu un video montēšanu, e-komercijas sistēmu un sociālo tīklu reklāmu izveidošanu, programmēšanu un citas. Divu gadu laikā pirms sava biznesa izveides, skrienot garos gabalus, noklausījos ap 100 audiogrāmatu par motivāciju, biznesa un mārketinga stratēģijām, arī uzņēmēju autobiogrāfijas. Un varu teikt, ka šobrīd ikvienas papildu prasmes, zināšanas un dzirdētie pieredzes stāsti atrod pielietojumu un atvieglo mūsu pašu biznesa attīstību, jo varam daudz ko paveikt pašu spēkiem.
Liāna: Kopā esam jau 11 gadu, precējušies – 7. Mans pagrieziena punkts izmaiņām attiecībā uz profesionālo izaugsmi bija pirmais dēls, kuram tikko nosvinējām 6 gadu dzimšanas dienu. Pēc aizrautīgas un intensīvas darba dzīves, uzreiz pēc Rīgas Stradiņa universitātes beigšanas izaugot no sabiedrisko attiecību speciālista asistentes par zīmola vadītāju, kļuvu par mammu. Manas vērtības krietni mainījās un ātri vien sapratu, ka vēlos piedzīvot savu bērnu bērnību un ierādīt viņiem pasauli pati. Un tas nekādi negāja kopā ar ierasto 8–9 stundu darbadienu ofisā no bērna pusotra gada vecuma. Katram – savs! Man izdevās ar tā brīža vadību vienoties par attālinātu pusslodzi un iesaistīties projektos, kuros pati varēju plānot savu laiku un darbus. Sapratu, ka man ir pietiekama pašmotivācija, lai strādātu neatkarīgi. Līdz ar otrā dēla piedzimšanu jau bija pilnīgi skaidrs, ka jāpievēršas kaut kam pavisam savam.
Arturs: Cik mūs abus atceros, vienmēr esam interesējušies par pasaules aktualitātēm. Esam kopā daudz ceļojuši un redzējuši, ka dzīvē var darīt tik daudz dažādu lietu ar aizrautību, turklāt vēl ar to pelnīt iztiku. Laika gaitā esam centušies viens otram pārdot dažādas biznesa idejas, bet pārsvarā tās neizturēja pašu ticību idejai vai atbaidīja ar ieguldāmo līdzekļu apjomu. Un tad vienā brīdī Liāna, iespējams, nogurusi no visdažādāko biznesa ideju klāsta, man teica: «Mums taču ir jādara tas, ko mēs protam!»
Liāna: Un tad tas kāršu namiņš sāka pavisam organiski salikties. Arturam ir desmit gadu pieredze kūdras nozarē, man desmit gadu – mārketingā, zīmolvedībā un jaunu produktu radīšanā. Par abiem kopā mums ir vēl daudz citu papildu prasmju. Apzinoties katra stiprās puses, sākām domāt šajā virzienā.
Apmēram pirms diviem gadiem novērojām arī izteikti pieaugošo telpaugu audzēšanas tendenci, un bija skaidrs, ka jo īpaši veiksmīgai eksotisko augu kopšanai ir nepieciešama arī augstas kvalitātes augsne.
Arī pati aizraujos ar telpaugu audzēšanu mūsu mājās, un dārza darbi laukos nav sveši kopš bērnības. Tā nu šīs biznesa idejas rašanās ir vairāku apstākļu kopums, un iznākums ir likumsakarīgs. Savukārt pandēmija mūs pārsteidza nesagatavotus – ar tik tikko ieguldītiem ģimenes uzkrājumiem jaunā zīmola identitātes radīšanā un produkta prototipu izstrādē. Sapratām, ka atpakaļceļa vairs nav un esam gatavi darīt visu, ko tas prasīs. Uzņēmums tika reģistrēts attālināti, un katra diena bija jauns izaicinājums, biznesu uzsākot. Šobrīd esam laimīgi, ka nenobijāmies no nezināmā, turpinot ticēt savai idejai un ejot soli pa solim uz priekšu.
– Kurš izdomāja nosaukumu?
Arturs: Šķita svarīgi, lai nosaukums būtu starptautiski saprotams un lai, to izdzirdot, būtu skaidrs, par kādu tēmu ir stāsts. Neatlaidība un pacietība vainagojās ar, mūsuprāt, ļoti skanīgo For My Plants (tulk. no angļu val. – Maniem augiem), kas nu jau iedzīvojies pavisam labi arī vietējiem augu entuziastiem. No mūsu abu daudzajiem variantiem šis, manis pierakstītais, izturēja visus kritērijus.
– Kas bija pirmais produkts, un kā tas aizgāja tautās?
Liāna: Mūsu pirmais un joprojām galvenais produkts, kāpēc vispār šis zīmols tapa, ir augstvērtīga augsne telpaugiem. Tā ir gatavota no pirmā labuma Latvijas purvu kūdras un bagātināta ar profesionālu stādaudzētāju atzītām sastāvdaļām.
Mērķis ir atvieglot dzīvi augiem podiņos, nodrošinot to veselīgu dzīvošanu.
Jau gadu šis augsnes maisījums dzīvo daudzās mājās Latvijā, ir ļoti atzinīgi novērtēts, un esošie klienti atgriežas atkal, iesakot to saviem radiem, draugiem un paziņām. Prieks, ka mūsu vienaudži pamēģina paši un tad gādā augsni arī mammām un omītēm, kuras pēc ierastās melnzemes lietošanas puķu podiņos ir patīkami pārsteigtas par iespaidīgajiem augšanas rezultātiem. Kā mēs sakām: nekādas burvju dziras jau te nav, vienkārši ar savu pārdomāto recepti ļaujam augiem podiņos atviegloti uzelpot! Novērojam arī īpašu interesi no sabiedriskajām telpām: arvien vairāk saņemam pasūtījumus no birojiem, restorāniem un atpūtas vietām, kas ir zaļi apdzīvotas un prasa atbilstošas rūpes par šādu vidi.
Pēc uzticamāko klientu lūguma un pašu vēlmes izveidot piemērotu augsni savam balkona dārzam, šāgada pavasarī tapa arī otrs produkts – kūdras substrāts āra augiem podos, balkona kastēs, augstajās dobēs un siltumnīcās. Nu jau tas atzinīgi novērtēts arī urbānajos dārzos, piemēram, izdevās atbalstīt Agroresursu un ekonomikas institūta saimi, kopīgi izveidojot eksperimentālo terases dārzu viņu mītnes vietā. Lepojamies, ka šajā augsnē šī gada tropiskajā vasarā mūsu klientiem izdevies izaudzēt ne tikai varenus tomātus, gurķus un zemenes, bet pat arbūzus un melones!
– Kā top augsnes maisījumi? Kur meklējat informāciju, ko augiem vajag?
Arturs: Augsnes maisījumu tapšana ir kārtīgs izpētes process. Lieti noder manas gadiem gūtās zināšanas par kūdru – kā mēdz teikt, Latvijas brūno zeltu, un to tad arī izvēlamies par pamatu savu produktu receptēs. Augsnes tapšanā notiek izpēte no divām pusēm. Viena izpētes daļa ir zinātniskā, piesaistot dārzkopības speciālistus, profesionālus audzētājus, lasot dažādus informatīvus materiālus. Otra izpētes daļa ir sarunas ar cilvēkiem, kam mājās ir kaut viens augs, par kuru rūpēties. Un šī daļa ir ne mazāk svarīgāka par pirmo, jo tā varam izprast, kādu problēmu nepieciešams atrisināt arī cilvēkam, kurš pagaidām ir dārznieks ar sirdi, nevis zinātnisko grādu.
Liāna: Kad esam apkopojuši visu informāciju un nonākuši pie iespējamās receptes, augsnes maisījums tiek saražots nelielā apjomā, veiktas analīzes, testēts uz augiem. Mūsu pašu augi, protams, ir pirmie izmēģinājuma trusīši un, par laimi – ir bijuši tikai ieguvēji! Augsni dodam testēt arī citiem, lai saprastu, kā kurš to lieto. Mums ir svarīgi izzināt dažādas pieredzes, lai pēc iespējas efektīvāk precizētu recepti.
– Vai nav grūti sastrādāties? Kurš jūsu biznesā ir galvenais? Vai mēdzat strīdēties?
Arturs: Šis ir populārākais jautājums. Esot pārim un biznesa partneriem, protams, ir savi bonusi un savi nosacītie trūkumi. Tā kā šobrīd esam kopā teju 24/7, vēl atdalīt lomas – vecāki, laulātais pāris, biznesa partneri – mums būtu neiespējamā misija. Reizēm pārslēgties no vienas lomas uz citu ir jāspēj trīs reizes piecu minūšu laikā. Nereti gatavojam ēst, palīdzam bērniem un paralēli pārrunājam darba lietas. Lai arī cenšamies to izskaust kā ieradumu un koncentrēties uz katru lietu atsevišķi, apzināmies, ka ģimenes bizness kļūst par dzīvesveidu un mums nāksies iemācīties vēl atbildīgāk plānot darbu un atpūtu, lai kādā brīdī nemanot nepārvērstos vienkārši par darba kolēģiem, kas dzīvo kopā.
Par lielu priekšrocību un pašmērķi, uz kuru gājām, veidojot savu ģimenes biznesu, uzskatām iespēju pašiem plānot savu laiku. Ja jūtam, ka viss ir par daudz, varam mierīgi paņemt brīvdienu otrdienā un aizbraukt izvēdināt galvas pie jūras. Varam būt kopā ar bērniem, strādājot uz maiņām.
– Tāds filozofiski sirsnīgais jautājums – kāpēc cilvēkam vispār vajag augus?
Liāna: Es uzskatu, ka augus cilvēkiem vajag mieram un priekam. Augu kopšanu pat mēdz dēvēt par aktīvo meditāciju. Un svarīgākais, ko paredz meditācija – tā ir koncentrēšanās uz kādu noteiktu procesu, esot šeit un tagad. Augu pārstādīšana, jauno lapu uzraudzīšana, apčubināšana ir nu dikti klātesošs process! Turklāt arī gandarījums, kad ieguldītais laiks un rūpes vainagojas ar jaunām telpaugu lapām vai mikrozaļumiem uz palodzes, – pilnīgi dabiski paaugstinās serotonīna jeb laimes hormona līmenis ķermenī. Pajautājot pieredzi kādam, kam izdevies pacietīgi no apēstā avokado kauliņa izdzīt sakni un izaudzēt kuplu kociņu vai no sēkliņas tikt līdz sarkanam tomātam, varu galvot, ka stāstu pavadīs mirdzošas acis un plats smaids!
Arturs: Varu tikai piekrist, jo redzu, kā sieva kādu raižu pilna nereti iziet mūsu balkona dārzā un pēc kāda laika atgriežas mierpilna un jau ar kādu labu risinājumu.
Liāna: Interesanti – lai arī sākotnēji mūsu biznesa plāns tika balstīts uz eksporta tirgu, pandēmija mūsu grandiozos plānus ātri vien atsēdināja un savu attīstības ceļu uzsākām Latvijā. Un pārsteidzošā kārtā atklājām, ka Latvijā ir ļoti aktīvas augu entuziastu kopienas. Turklāt šis īpatnējais laiks, kas ļāva cilvēkiem vairāk pavadīt laiku savās mājās, izmainīja arī attieksmi pret vidi, kurā katrs dzīvojam. Atklājās, ka mūsu vidū ir ne tikai aizrautīgas mammas un omītes, kuras rosās pa dārzu un apdzīvo savas palodzes, bet rūpēm par telpaugiem pievēršas arvien jaunāki cilvēki un pārtop pat par augu kolekcionāriem. Nenojautām, cik aktīva un ārkārtīgi pozitīva būs ikdienas komunikācija ar augumīļiem.
Pilsētniekam vajag augus!
- No sirds katram pilsētniekam novēlu savu balkona dārzu! Šogad jau otro vasaru izbaudīju nesteidzīgus rītus mūsu zaļajā oāzē un pie katras iespējas devos apraudzīt, kas ir paaudzies, kas jāaplaista, kam jānoņem kāds noziedējušais zieds.
Mūsu pieredze ir labs piemērs, kā, dzīvojot pilsētas centrā, var iekopt savu urbāno dārziņu – šogad izdevies izaudzēt ķirštomātus, gurķus, papriku, čili, zemenītes, pupas un garšaugus.
- Protams, vieta atvēlēta arī ziedošiem krāšņumaugiem. Ir tik patīkami no rīta basām kājām un pidžamā iziet uz balkona saplūkt pašu audzētus gardumus brokastīm! Šī ir lieliska pieredze arī pilsētnieku bērniem, kuriem ir iespēja redzēt un izprast augu augšanas ciklu arī tad, ja nav lauku mājas.
- Ja nav balkona, ir pieejams plašs telpaugu klāsts! Latvijas klimatiskajos apstākļos es tikpat ļoti kā balkona dārzu vasarā, izbaudu rūpes par telpaugiem. Jebkurš dzīvoklis atdzīvojas, kad tajā tiek ienesti augi! Zaļāka vide ir mājīgāka, un pat zinātniski ir pierādīts, ka tā samazina stresa līmeni un uzlabo garastāvokli. Darba vietas (gan birojos, gan mājās) iesaku apdzīvot ar augiem, jo tas patiešām spēj uzlabot koncentrēšanās spēju un darba produktivitāti.
Kažmeru ģimenes zaļie ieradumi un ieteikumi
- Mūsu ģimenes zaļākais paradums tiešā nozīmē ir augu kopšana savās mājās. Pie mums mitinās ap 50 telpaugu un vasarās liela nozīme ir balkona dārzam.
- Ikdienā izvēlamies šķirot atkritumus un to mācām arī bērniem kā normu. Arī iešana uz veikalu ar savu auduma maisiņu ir ierasta lieta jau gadiem.
- Mums ir svarīgi radīt arī jēgpilnu iepakojumu saviem produktiem. Tā radās ideja par mazgājamā papīra maisu, kuru pēc telpaugu augsnes izlietošanas var izskalot ar ūdeni, izžāvēt un izmantot atkārtoti kā augu podiņa ietvaru vai interjera objektu sadzīves lietu uzglabāšanai.
- Dodamies garās pastaigās un piedzīvojumos dabā, mācām bērniem saudzēt dabu un pēc gardiem piknikiem rūpīgi sakopt pēc sevis.
- Lai zaļi ieradumi veidotos jau no bērnības, mūsu bērni apmeklē privāto bērnudārzu, kam ir Ekoskolas sertifikāts. Tas paredz ilgtspējīgas attīstības vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanu izglītības iestādē. Praktiski tas nozīmē, ka bērni ikdienā runā arī par ekoloģiju, pēta un izzina dažādus dabas procesus, kopā ar audzinātājām dodas pastaigās uz mežu, gar ūdens tilpnēm, pētot kukainīšus un, piemēram, augu sēkliņu dabisko izplatīšanos. Bērniem pie bērnudārza ir plaša zaļā teritorija, savs ābeļdārzs un siltumnīca, kur rušināties.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
