Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Upju kopgarums ir gandrīz 40 tūkstoši kilometru un ezeru skaits – vairāk nekā 2000. Taču vides eksperti norāda, ka labā ekoloģiskā kvalitātē ir aptuveni puse ezeru un tikai trešdaļa Latvijas upju. Turklāt pie mums situācija ir pat kritiskāka nekā citviet Eiropā.
Paši piesārņojām, pašiem jāsakopj
Saldūdens kvalitātes problēma ir aktuāla daudzviet pasaulē un arī visas Eiropas Savienības mērogā. Lai ūdeņus pasargātu no piesārņojuma, Eiropas Savienības biodaudzveidības stratēģijā līdz 2030. gadam kā vienu no darbības virzieniem nosaka saldūdens ekosistēmu un upju dabīgo funkciju atjaunošanu, izvirzot mērķi līdz attiecīgajam gadam vismaz 25 000 km upju padarīt brīvi plūstošas.
Vai tad tās tādas nav? – varētu rasties jautājums.
Diemžēl upes, arī ezerus un citas ūdenstilpes ietekmē dažādi cilvēku darbības faktori, piemēram, piesārņojums no lauksaimniecības un rūpniecības, pienācīgi neattīrīti notekūdeņi u. c.,
kas veicina ūdenstilpju eitrofikāciju, taču nozīmīgu kaitējumu rada upēs esošie aizsprosti un šķēršļi – tie visbūtiskāk ietekmē upju ekosistēmu.
Lielākā daļa šo šķēršļu, kas traucē upes dabiskajam plūdumam, ir cilvēku radīti aizsprosti, tai skaitā akmeņu krāvumi, lai, piemēram, koriģētu ūdens līmeni atpūtas vai citām vajadzībām, arī nepareizas būves – vecu tiltu, dzirnavu paliekas – rada negatīvu ietekmi upju ekosistēmās. Pie šķēršļu radīšanas mēdz piestrādāt arī bebri.
«Daudzus šķēršļus jeb aizsprostus cilvēki ir uzbūvējuši tieši uz straujtecēm, visbiežāk šādās vietās senāk atradās dzirnavas, bet mūsdienās HES. Jāpiebilst gan, ka Latvijas upēs ir ap 1100 aizsprostu, no kuriem HES ir tikai 140. Pārējie ir veci dzirnavu dīķi, zivju dīķi, estētiskām vai rekreācijas vajadzībām būvēti upju šķēršļi. Vietas ar strauju kritumu rada labākas iespējas ūdeni uzkrāt un pēc laika atkala palaist kritumā, piemēram, ražojot elektrību. Taču dabā upju krāces ir augstvērtīgs biotops, īpaši bagāts ar skābekli, šādās vietās ir lielāka bioloģiskā daudzveidība. Aizsprosti šos biotopus sabojā, turklāt, radot stāvoša ūdens platības, tiek traucēts segmentu pārneses režīms, gadu desmitiem uzkrājas dūņas, piesārņojums. Stāvošs ūdens arī vairāk uzsilst, kas savukārt veicina eitrofikāciju,» skaidro Jānis Šīre, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta LIFE Good Water IP administratīvais vadītājs.
Aizaug un slāpst
Veidojas process, kad ūdenskrātuve sāk barot pati sevi, jo tajā esošie augi satrūd, tā radot papildu mēslojumu, turklāt pūstot tie apēd visu skābekli. Slāpst un iet bojā gan zivis, gan ūdenī mītošie bezmugurkaulnieki. Veidojas sugu kompleksa nomaiņa – izzūd augu un dzīvnieku sugas, kuru eksistencei nepieciešams tīrs un ar skābekli bagāts ūdens, to vietā nāk mazprasīgas sugas.
Turklāt mainās ne tikai pati ūdenskrātuve, procesi ietekmē arī piekrasti – vairāk aug niedres, vilkvālītes u. c., veidojas vide, kurā patīk dzīvot bebriem un, iespējams, tie ar savu darbību vēl papildina šķēršļu zonas upē. Ūdeņos sāk augt lēpes un tādi augi, kas raksturīgi ezeriem, nevis upēm. Kopumā mainās ainava. «Papildus aizsprostu radītajām problēmām upes cieš arī no nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem, kas tajās ieplūst, tādēļ upju ekosistēmas izmaiņas ir sevišķi raksturīgas arī tuvu pie blīvi apdzīvotām vietām. Jo intensīvāka lauksaimniecība, jo lielāka šo teritoriju tuvumā esošo ūdenstilpju aizaugšana. Zemgalē, kur ir lēzens reljefs un lēnākas upes, to varam novērot īpaši izteikti,» pastāsta LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētniece Laura Grīnberga.
Augu valsts izmaiņas mēs varam saskatīt un konstatēt kā neapstrīdamu faktu, taču līdzās tām upē ir notikušas daudzas citas pārmaiņas, kuras skar gan augus, gan dzīvniekus un, protams, zivis.
Riski zivju populācijai
Aizsprosti, dambji un citi šķēršļi upē bloķē arī zivju migrācijas ceļus. To dēļ bieži tiek zaudētas nārstošanas vietas un samazinās vairāku sugu, piemēram, lašu, storu, foreļu un zušu, populācija, kas turklāt ietekmē arī plašāku ekosistēmas bioloģisko daudzveidību jeb tādu dzīvnieku kā ūdri un ērgļi izdzīvošanu.
«Pēdējo 50 gadu laikā migrējošo zivju skaits Eiropā sarucis par 93 %, kas ir vairāk nekā vidēji globāli – 75 %. Eiropā šis skaitlis ir lielāks, jo te ir vairāk aizsprostu.
Mūsu upes ir pārveidotas un aizsprostotas, tādēļ tās vairs nav dabiskas, un zivīm neizdodas pārvarēt šos šķēršļus,» skaidro Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups skaidro, ka ceļotājzivis lielākoties mīt jūrā, taču nārstot dodas uz iekšzemes ūdeņiem, šādas zivis ir lasis, taimiņš, vimba, store, arī zutis. Lai zivis varētu nonākt nārstošanas vietās, it svarīgi, lai šie upju ceļi būtu brīvi. Turklāt jāņem vērā, ka arī veiksmīga nārsta gadījumā zivju mazuļiem vajadzēs nokļūt atpakaļ jūrā, tādēļ zivju migrācijai piemērotām jābūt gan upju augštecēm, gan lejtecēm.
Starptautisks projekts upju glābšanai
Lai uzlabotu ūdensobjektu stāvokli Latvijā, 2020. gadā tika uzsākts LIFE Good Water IP projekts Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai, kura ietvaros līdz 2027. gadam paredzēts ilgtermiņā uzlabot ūdens kvalitāti aptuveni 30 % riska ūdens objektu, izstrādājot, adaptējot Latvijas apstākļiem un ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus. Viens no darbības veidiem ir dažādu aizsprostu un šķēršļu nojaukšana uz upēm, kā arī zivju ceļu izbūve tur, kur aizsprostus likvidēt nav iespējams.
Jānis Šīre skaidro, ka jāvērtē gan ekoloģiskā, gan ekonomiskā ieguvuma faktori. «HES nojaukt neplānojam, jo skaidrs, ka ekonomiskie ieguvumi šajā gadījumā ir gana nozīmīgi. Jāsaka gan, ka no visa hidroelektrostaciju saražotā elektrības daudzuma apmēram 40 % tiek iegūti no Daugavas HES. Taču ir aizsprosti, kuri nedod ne ekonomisku, ne estētisku vai kādu citu jēgpilnu pienesumu. Gan Igaunijā, gan Latvijā ir veikti pētījumi, kuros vērtēti upju biotopi, šķēršļi, to ietekme uz ekosistēmu. Ir noteiktas prioritārās vietas, kur nepieciešams veikt uzlabojumus, nojaucot aizsprostus vai izbūvējot zivju ceļus,» skaidro Šīre.
Paveiktajam – pozitīvi rezultāti
Vienkāršoti raksturojot zivju ceļu, to var dēvēt par tādu kā mazu upīti, kas plūst apkārt aizsprostam. Protams, zināms ūdens daudzums tiek novirzīts tajā un nedarbojas, piemēram, HES vajadzībām, taču ekoloģiskie ieguvumi ir nozīmīgi. «Vienā no upēm Igaunijā likvidējām šķērsli, kas traucēja zivju migrācijai, un jau nākamajā sezonā konstatējām, ka taimiņu populācija atkal ir atgriezusies,» stāsta Didzis Ustups, LIFE GoodWater IP projekta vadītājs partnerorganizācijā BIOR.
Vai vienmēr tā notiks un zivju populācija atjaunosies, neesot viennozīmīgi atbildams jautājums. Eksperts teic – tas atkarīgs no katras konkrētās upes, tās stāvokļa, kā arī zivju sugas. Piemēram, lasis esot konservatīvs, tam patīkot atgriezties vienās un tajās pašās nārsta un dzīvošanas vietās, un tā tas turpina uzvesties vairākus gadus, pat nepamanot, ka upe atkal ir brīva ceļošanai.
Tādēļ iespējams, ka vietām zivju populācija upēs būs jāatjauno arī ar zivjaudzētavu resursu palīdzību.
Kā pozitīvo piemēru zivju migrācijas nodrošināšanai eksperts min Rīvas upi. Upes augšpusē no tilta bijusi uzplūdināta ūdenskrātuve, kuras enerģija pagājušā gadsimta sākumā izmantota dzirnavu un vilnas kārstuves darbināšanai. Pirms diviem gadiem uz Rīvas upes tika izbūvēts zivju ceļš. Dambis savulaik pilnībā ierobežoja lašu un taimiņu iespējas migrēt augstāk pa upi uz nārsta vietām, savukārt tagad zivju ceļš ļauj lašveidīgajām zivīm ieceļot no jūras un tikt garām līdz šim nepārvaramajam dambim, saglabājot Rīvas upes tilta un tā apkārtnes ainavu.
Bez valsts un sabiedrības atbalsta neiztikt
«Patlaban esam tikai projekta sākumā. Ir veikti pētījumi un daži no iecerētajiem darbiem upju ekosistēmas uzlabošanai, piemēram, novākts sagruvušais tilts Pededzes upē pie Alūksnes, taču lielākā darbošanās vēl priekšā,» atklāj Jānis Šīre. Projekta ietvaros novāktas veca koka tilta drupas un no upes gultnes izvākti koku sanesumi, kas bija sakrājušies pirms tilta un radīja aizsprostu. Tādējādi ir atjaunots zivju migrācijas ceļš, atbrīvots upes tecējums laivošanas tūrismam, atjaunotas un uzlabotas lašveidīgo zivju nārsta vietas, ko nelabvēlīgi ietekmējis aizsprosts, atjaunotas straujteces dabīgai ūdens bagātināšanai ar skābekli, samazināts bioloģiskais piesārņojums un novērsta upes krasta erozija.
Šīre skaidro: «Pat ja visu darbu veikšanai būtu pieejams finansējums, grūtības sagādā nesakārtotā likumdošana, kā arī nepieciešamība vienoties ar privātīpašniekiem, kuriem pieder aizsprosti.
Ne visi vēlas sadarboties, un tas attiecas arī uz situācijām, kad aizsprostam nav ekonomiski nozīmīgu funkciju. Cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par aizsprostu ietekmi uz vidi.
Tie mēdz būt tik sen uzcelti, ka apkārtnes iedzīvotāji ir pieraduši pie ainavas, kāda izveidojusies, pie iespējām peldēties šādā mākslīgi uzplūdinātā dīķī.»
Savukārt Didzis Ustups pastāsta, ka daudzās Eiropas valstīs darbojas licenču princips – tiek izsniegta atļauja aizsprosta darbībai uz noteiktu laiku, pēc tam tā darbība jāpārskata. Parasti šādas licences tiek izsniegtas uz 5 līdz 10 gadiem. «Lai motivētu iedzīvotājus sadarboties ar vides ekspertiem, valstij būtu ar likumu spēku jānosaka zaļais virziens kā prioritāte. Un tas nebūt nav pretrunā ar ekonomiskajām interesēm, jo ir gana daudz risinājumu, kā atrast kompromisus. Galu galā, situācijās, kad tādi nav atrodami, teritorijas īpašnieks var saņemt kompensāciju. Turklāt jādomā ir ilgtermiņā! Daba ir cieši saistīta arī ar ekonomiku – nerūpējoties par ūdenstilpju kvalitāti, varam nonākt situācijā, kad tās nebūs izmantojamas mūsu vajadzībām,» uzsver eksperts.
Iesaistīties var ikviens!
- Pamanot ūdenstilpēs līdz šim nepiefiksētus šķēršļus un aizsprostus, iedzīvotāji ir aicināti ziņot institūtam BIOR lietotnē dabasdati.lv.
- Arī minerālūdens Mangaļi īsteno iniciatīvu, apņemoties ilgtermiņā rūpēties par Latvijas upju ūdens kvalitātes uzlabošanu un iedzīvotāju izpratnes veicināšanu, lai saglabātu dabas kvalitāti un arī nākamās paaudzes varētu izbaudīt tās sniegtās iespējas. Notiek talkas upju sakopšanai un aizsprostu likvidēšanai, kā arī kritisko vietu apzināšanai upēs. Informācija vietnē: partiramupem.lv.
- Dažādas talkas, tai skaitā upju ekosistēmas uzlabošanas darbus, organizācijām un iedzīvotājiem rīko arī Pasaules Dabas fonds, un par tām uzzināt un pieteikties var: darudabai.lv.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
