Latvija ir interesanta ar savu ģeogrāfisko izvietojumu – mūsu mazajā teritorijā atrodas nosacītā robeža, kur satiekas galējā izplatības robeža daudzām dienvidu sugām un daudzām ziemeļu sugām. Un tagad var redzēt, kā šīs robežas mainās. Piemēram, Latvijā nu jau vairs nav lidvāveres, kas ir klasisks ziemeļu dzīvnieciņš, izzūd arī vēl viena ziemeļu suga – baltirbe. Savukārt no dienvidiem Latvijā ienāk skaistie čemurziežu dižtauriņi un neparastie kukaiņi Eiropas dievlūdzēji. Ar agrāk aizsargājamo balto āmuli Liepājas pusē jau pilni visi koki, un dienvidu suga bišu dzenis jau dzīvojas pie Rucavas un Liepājas.
17 Latvijai potenciāli bīstamākās invazīvo dzīvnieku sugas
Spānijas kailgliemezis, Amerikas jenots, Ķīnas cimdiņkrabis, jenotsuns, sarkanausu bruņurupucis, Amerikas ūdele, daudzveidīgā mārīte, baltais vīngliemezis, dubļu krabis, ondatra jeb ūdensžurka, signālvēzis, dzeloņvaigu vēzis, melngalvas mīkstgliemezis, milzu kailgliemezis, daudzveidīgā sēdgliemene, rotans, apaļvaigu jūrasgrundulis. Taču oficiālajā invazīvo sugu sarakstā mums jocīgā kārtā joprojām iekļauts viens vienīgs Sosnovska latvānis! Tagad top jauns oficiālais saraksts.
Citi lasa
Kā tapa invazīvo sugu saraksts
LatViaNature projektā tika pētītas gan augu, gan dzīvnieku invazīvās sugas. Sākumā izvēlējās 85 iespējami invazīvas svešzemju dzīvnieku sugas un veica tām sākotnējo novērtējumu, sadalot četrās kastītēs: melnajā tos, kas pie mums ir sastopami un rada nopietnus draudus; pelēkajā tos, kas nav sastopami vai rada mazākus draudus; novērojumu kastītē tos, kuri paredzamā nākotnē varētu ierasties un radīt nepatikšanas; ceturtajā kastītē tos, kuri nav un nebūs invazīvi. 12 sugām veikta arī riska analīze un ir gatavas vadlīnijas iekļaušanai oficiālajā sarakstā, top invazīvo sugu pārvaldības vadlīnijas, plāns divām pilotsugām un stratēģija – ko tad tālāk iesākt, lai šiem invazīvajiem neļautu izplatīties.
Zini! Arī tu vari piedalīties invazīvo sugu saraksta tapšanā, ierakstot savus novērojumus invazīvo sugu izplatības kartē mājaslapā invazivs.lv. Savukārt Invazīvo sugu pārvaldniekā aprakstītas metodes, ko darīt, lai palīdzētu apturēt izplatību katrai no bīstamajām sugām.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.