Rīga +15°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pavasaris «Rāgārēs» laikapstākļu svārstību dēļ nesa pārsteigumus, tomēr prātīga ilgtspējīga lauksaimniecība, kas ir «Ragāru» rokraksts, ļauj saimniekiem ticēt, ka raža būs laba.
Dārzeņu laukā jau vairāk nekā desmit gadu vienuviet aug cukurkukurūza, ķirbjveidīgie un sviesta pupiņas. Šādu zaļo oāzi reizēm «Ragārēs» veido lielāku, citugad mazāku, bet arvien ražu tā devusi izcilu. Lai šis dārziņš izdotos nevainojams un ražīgs, pie sagatavošanās darbiem saimnieki Jānis un Elīna ķērās aprīļa sākumā, stādiem ielikot saldo kukurūzu, ķirbjus un cukīni. Ja zemē ieliek reizē kukurūzas un pupas kā sēklas, tad pupas nomāc kukurūzu un nekas nesanāk. Jārīkojas pakāpeniski.
Jānis paskaidro: «Pamatkultūra ir prasīgā cukurkukurūza. Izmantojot tās kātus, pa to rāpjas pupiņas, kuras savukārt, kā jau tauriņzieži, papildina kukurūzas barošanu ar slāpekli.
Visa zeme ir noklāta ar ķirbju vai cukīni agresīvi ātraugošajām lielajām lapām, tāpēc tiek nomāktas nezāles un maksimāli saglabāts mitrums augsnē. Rezultātā visi augi ir skaisti un ražīgi!
Ik gadu pielāgojam un uzlabojam šo audzēšanas principu atbilstoši laikapstākļiem un mums pieejamajai kopšanas tehnoloģijai, taču būtība tā pati, kas Amerikas indiāņiem. Tomēr, lai nepieciešamā apkopšana būtu minimāla, savas izmaiņas esam ieviesuši. Mēs visu stādām rindās ik pa metram – pamīšus kukurūza un cukīni vai ķirbīši – divas trīs kukurūzas vienuviet ar 20 centimetru starpu, tad metrs un viens cukīni vai ķirbis. Nākamajā rindā mainām vietām kukurūzu ar ķirbjiem. Katru trešo rindu liekam tikai kukurūzu. Pie katra kukurūzas pleķīša iespraužam zemē dažas garo sviesta pupu sēklas.
Pupu pākstis arī viegli nošķinamas.
Kamēr ķirbjveidīgie saņemas un sāk noklāt zemi, vēl ir iespēja pavisam viegli izbraukt un viena divu centimetru dziļumā uzrušināt augsnes virskārtu abos virzienos pavisam tuvu kultūraugiem, līdz ar to nezāles problēmas nesagādā. Pēc pēdējās rušināšanas vēl brīvajās starpās sastādām dažādus labos ziedošos augus – samtenes, verbēnas –, lai tīkami bitēm un citiem apputeksnētājiem, bet lai apjūk laputis vai citi kaitēkļi. Pēc tam kopšana ir beigusies un seko tikai ražas vākšana līdz pat rudenim.»
Tik lieli kukurūzas un ķirbju stādi jau gaida likšanu vagās.
Lai nebūtu jāravē, izmanto riteņkapļus
Jānis ir riteņkapļu fans, jo uzskata, ka nekas nevar būt labāks kā traktora nepieblietēta, pašā virspusē uzirdināta zeme ar nogrieztām nezālēm. Nav jātērē degviela, un gaiss nepiesārņojas. Ar riteņkapli panākamas gan tīras rindstarpas, gan pašas rindiņas. Augs efektīvi saglabā mitrumu. Izmantojot dažādus instrumentus, iespējams izbraukt pat caur mazākajām rindiņām.
Pamazām mācoties, var apkopt gandrīz jebkuru kultūru. «Tieši šo riteņkapļu dēļ mums ir vairāk dārzeņu, ja to nebūtu, raža būtu mazāka, bet darba nesalīdzināmi vairāk, ar tiem visu augu kopšanu var veikt vienatnē,» saka Jānis.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
