Lai pagatavotu sulīgu lečo, jāpievieno arī kabači, kas prāvā izmērā vēl daudzās mājās gaida savu izmantošanas stundu!
Sastāvdaļas
- Ap 80 ml augu eļļas
- 6 jaunie sīpoli
- 6 ķiplokdaiviņas
- 4–5 paprikas (dažādās krāsās – sarkana, oranža, zaļa)
- 3 vidēji lieli kabači
- 1 čili
- 4 palieli gatavi tomāti
- 2 lauru lapas
- sāls un svaigi malti melnie pipari pēc garšas
- pāris ēdamkarotes dabīga ābolu etiķa (pēc garšas)
- pāris ēdamkarotes cukura (pēc garšas)
Sīpolus notīra un rupji sakapā, ķiplokus arī. Čili iztīra un sagriež smalkās ripiņās. Kabačus
sagriež nelielos kubiņos (var nemizot, ja miza nav pārāk bieza), paprikas iztīra un sagriež
gabaliņos. Tomātus noblanšē verdošā ūdenī, noņem mizas un sablendē, necenšoties, lai ļoti
viendabīgi. Lielā katlā lej eļļu un uzkarsē, tad ber iekšā sīpolus un ķiplokus, mazliet apcep,
līdz caurspīdīgi.
Pievieno sakapāto čili, paprikas un kabačus, maisot kādu brīdi apcep. Tad
pievieno blendētos tomātus, lauru lapas, samaisa un uz nelielas uguns vāra. Vārīšanas
ilgums atkarīgs no tā, cik savārītu gribas lečo – ja vēl tādu ar jūtamiem dārzeņu
gabaliņiem, pietiks ar 20 minūtēm. Pieber sāli, svaigi maltus melnos piparus, kā arī pielej
ābolu etiķi un pieliek cukuru (skābuma neitralizēšanai). Vēl kādu brīdi pavāra, pagaršo,
vai kas netrūkst, tad lej izkarsētās burkās un aizvāko, apliek burkas augšpēdus, lai
izspiežas liekais gaiss un atdziest. Ja vēlas, burkas pasterizē, bet no pieredzes varu teikt, ka
ledusskapī var kādu laiku glabāt arī tāpat.
Padoms! Dārzeņu lečo ir izcils variants, kā saglabāt kabaču grēdas un iebojāties sākušus tomātus.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.