Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Elektroauto (EV) popularitātes pieaugums ir nenoliedzams. 2010. gadā Eiropā bija reģistrēti tikai 600 elektrificēti automobiļi, bet 2021. gadā – 1,74 miljoni. Arī Latvijā vērojama stabila augšupeja. 2020. gadā bija reģistrēti apmēram 700 elektriskie spēkrati, bet pērnā gada nogalē jau aptuveni 6000. Lai arī tas ir tikai 1 % no visa automašīnu kopskaita, skaidrs, ka elektroauto iegūst arvien lielāku pīrāga daļu jauno auto pārdošanas rādītājos. Latvenergo izteicis prognozi, ka 2030. gadā pie mums būs vismaz 60 000 bezizmešu spēkratu. Laiks rādīs.
Kāpēc izvēlēties elektroauto?
Ar dažādām priekšrocībām tiek liets ūdens uz EV popularitātes dzirnavām. Daži labumi ir īpaši izdevīgi, ja dzīvojat Rīgā vai tās tuvumā, tāpēc nav pārsteigums, ka vairums elektroauto īpašnieku dzīvo tieši tur:
+ iegādes brīdī ir 4500 eiro atlaide privātpersonām (subsīdija);
+ netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis;
+ pirmreizējā reģistrācija bez maksas;
+ bezmaksas stāvēšana Rīgas satiksmes stāvvietās;
+ bezmaksas iebraukšana Jūrmalā;
+ sabiedriskā transporta joslu izmantošana.
Kad elektroauto īpašniekiem vaicā, kādēļ nolēmuši pāriet uz EV vai iegādāties to kā otro ģimenes auto, atbildes dažādas – gan minētie labumi, gan finansiālais izdevīgums.
Uzlāde mājās joprojām ir lētāka nekā degvielas liešana benzīntankā, turklāt nav jāsatraucas, ka degvielas cena varētu kāpt. Apkopes lētākas, remonti retāki.
Tradicionālajam automobilim ar benzīna vai dīzeļdzinēju un transmisiju ir aptuveni 1400 detaļu, bet elektromobilim aptuveni 200. Kādam patīk klusums, plašāks salons un komforts, citam paātrinājums, tomēr ir arī vienkārša pieeja – zaļā filozofija. Tā ir pārliecība, ka ar savu spēkratu esam radījuši mazāku oglekļa pēdas nospiedumu pasaulē nekā parasto auto īpašnieki.
Planētai arvien saudzīgāk
Nav izpūtēja – nav kaitīgo izmešu. Elektroauto ir patiesi ekoloģisks brīdī, kad ar to braucam. Pastāv mīts, ka elektriskie spēkrati ir videi kaitīgāki, skaidrojot to ar izejvielu ieguvi akumulatoriem un ražošanas laikā nepieciešamo enerģiju, taču svarīgi vērtēt visu laika posmu no elektroauto ražošanas līdz utilizācijai. Jo vairāk attīstās autorūpniecība, jo ekoloģiskāks kļūst arī elektroauto dzīves cikls. Piemēram, Volkswagen apgalvo, ka ID.4 elektromobiļa CO2 izmešu apjoms ir par 32 % mazāks nekā līdzīga izmēra Tiguan modelim ar iekšdedzes dzinēju pēc 200 000 kilometru nobraukuma. Saskaņā ar BloombergNEF ziņojumu, kopējās elektromobiļa dzīves cikla emisijas var būt līdz pat 87 % zemākas nekā automašīnai ar benzīna vai dīzeļdzinēju.
Vecā tipa baterijās izmanto reti sastopamus un sarežģītāk iegūstamus metālus, taču jaunās litija baterijas ir videi saudzīgākas nekā tās, kas tika ražotas pirms desmit gadiem. Vienlaikus inženieri pēta jaunas tehnoloģijas, kas padarītu akumulatorus dabai saudzīgākus un veiktspējīgākus. Atklāts, ka kobalts var tikt aizstāts ar 89 % niķeļa, alumīnija un mangāna savienojumu. Arvien populārāki kļūst dzelzs fosfātu un litija dzelzs fosfāta akumulatori. Pētnieki pat strādā pie tehnoloģijas, kas tīra silīcija iegūšanai izmanto smiltis.
Svarīga ir arī pašu ražotāju iesaiste. Vairākas kompānijas paziņojušas, ka samazinās ražošanas laikā radīto CO2 emisiju daudzumu, sadarbosies ar ilgtspējīgiem detaļu piegādātājiem un laika gaitā kļūs arī oglekļa ziņā neitrālas.
Vēl viens faktors ir elektroauto uzlāde. Izmantojot atjaunojamos resursus, piemēram, saules baterijas uz privātmājas jumta, elektroauto lietošana kļūst vēl zaļāka. Tieši šāda kombinācija ir populāra arī Latvijā, turklāt mums ir trešā zaļākā elektroenerģijas ieguve visā Eiropā. Tiesa, ne visi dzīvo privātmājās, tomēr mums ir iespēja izmantot publiskās uzlādes stacijas. Pie mums ir operatori, kuru piedāvātā enerģija iegūta tikai no atjaunīgiem resursiem un apstiprināta ar zaļo sertifikātu.
Ilgmūžība
Elektroauto akumulatoriem tiek nodrošināta ilga garantija – aptuveni astoņi gadi. Arī pēc šā termiņa beigām baterija, visticamāk, turpinās funkcionēt. Dažs zīmols jau izteicies, ka viņu baterijas kalpos līdz pat 1,5 miljoniem kilometru. Tas nozīmē, ka baterija izturēs ilgāk nekā pats auto, teorētiski dodot iespēju ievietot lietoto bateriju citā auto. Svarīgi, ka modernos elektroauto bojātu baterijas moduli var nomainīt atsevišķi, uzlabojot tā ilgtspēju.
ES noteikusi, ka akumulatoriem būs jāizstrādā digitālā pase, bet to dizains jāpielāgo atkārtotai izmantošanai, vienlaikus nodrošinot informāciju par to, cik ekoloģisks bijis baterijas ražošanas process.
Kad akumulators nokalpojis, to var pārstrādāt vai izmantot atkārtoti. Daudzi uzņēmumi labprāt tos iegādājas, lai izmantotu saules enerģijas uzglabāšanai. Bateriju pārstrāde attīstījusies tiktāl, ka no vienas nolietotas baterijas var uzražot trīs modernas, turklāt ar lielāku ietilpību.
Cik tālu aizbrauksim?
Pirms vairāk nekā desmit gadiem ar elektroauto varēja nobraukt no 100 līdz 200 kilometriem, bet šobrīd daži no modeļiem piedāvā vismaz 600 kilometru sniedzamību ar vienu uzlādi. Drīz būs arī 1000 kilometru. Tas ir tikai laika jautājums. 2026. gadā tirgū varētu ienākt cietvielu akumulatori, kas ļaus uzlādes ilgumu samazināt līdz 10 minūtēm, bet ar vienu uzlādi nobraukt pat 1200 kilometru.
Lai arī uzlādes ātrums ir svarīgāks par sniedzamību un smaga baterija ir tikai lieks svars, lielāka kilometrāža ir labs bonuss. Vairums no mums ikdienā garas distances nenobrauc, taču aukstā laikā litija jonu baterijām nobraucamais attālums var samazināties pat uz pusi, tāpēc labi, ja ir rezerve. Ražotāja patēriņa dati to jums priekšā nepateiks, jo oficiālā WLTP procedūra tiek veikta +23 grādu temperatūrā, kamēr mums ir trīs vēsie gadalaiki, tāpēc papīros redzamais patēriņš jāuztver ar veselīgu skepsi. Salona sildīšana prasa lielu enerģiju, un šīs ziemas bargais sals tam bija labs pierādījums.
Kur lādēsim?
Vislabāk, ja to var izdarīt mājās vai darbā, tomēr ir alternatīvas. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 500 publisko uzlādes punktu. Jau drīzumā uzlādēt auto varēsim arī kuplā skaitā degvielas uzpildes staciju, turklāt ar jaudu līdz pat 350 kW.
Tiek lēsts, ka Eiropā līdz 2025. gadam būs jau miljons publisko uzlādes staciju, bet Rīgā aptuveni 10800 uzlādes punktu līdz 2035. gadam. Latvijas elektrotīkls tam esot gatavs.
Līdzīgi kā autovadītāji iegaumē, kur atrodas stacionārie fotoradari un kuros punktos var būt pārvietojamie ātruma uzraugi, tā arī viegli var iemācīties, kur atrodas elektroauto uzlādes stacijas, taču tam palīdz arī dažādas viedtālruņa lietotnes. Atšķirībā no ātruma uzraugiem staciju skaits pieaug krietni straujāk.
Vajag vēl
Pārmaiņas sabiedrībā nenotiek ātri, un pāreja uz elektriskajiem auto nav izņēmums. Nav noslēpums, ka vairums elektroauto šobrīd ir ārpus budžeta līmeņa cenām. Lai izkļūtu no nišas produktu plauktiņa, elektroauto ar laiku jākļūst pieejamākiem, lai tos varētu atļauties ļaužu masas. Tiem jāprot veikt pietiekami garas distances, savukārt raķetes cienīgs paātrinājums nav obligāta prasība. Cilvēkam svarīgāk nokļūt līdz galapunktam bez lieka stresa, nevis strauji tikt līdz nākamajai sarkanajai luksofora gaismai.
Autoindustrijā iepūtuši pārmaiņu vēji. Mūs sagaida ne tikai dārgi SUV, bet arī Rietumeiropā iecienītās kompaktklases pārstāvji. Ja jauns elektroauto būtu pieejams par 25 000 līdz 35 000 eiro, pircēji uz šo segmentu mazāk raudzītos caur pirkstiem. Turklāt, jo ātrāk attīstīsies bateriju tehnoloģijas, jo lētāki kļūs auto. Šobrīd lielu daļu no elektroauto cenas maksājam tieši par akumulatoru.
Pašreiz nosacītajai budžeta klasei atbilst Dacia Spring un Citroen e-C3. Tiek prognozēts, ka jau tuvāko gadu laikā piedzīvosim lūzuma punktu, brīdi, kad elektromobiļa iegādes vērtība būs līdzīga ar iekšdedzes dzinēja auto vai pat lētāka.
2020. gadā LATVIJĀ bija reģistrēti apmēram 700 elektriskie spēkrati, bet pērnā gada nogalē jau aptuveni 6000.
Jau drīzumā gaidāms budžeta modeļu pieplūdums: KIA EV2 un EV3, Volkswagen ID.2, Tesla Model 2, Renault 5, BYD Dolphin un citi. Pēdējais no tiem nāk no Ķīnas kompānijas, kas nupat ieguvusi pasaulē lielākā elektroauto ražotāja titulu, pārspējot Tesla. Šobrīd gan Ķīnas autobūves invāzija mūsu kontinentā pagaidām nav tik strauja, kā sākotnēji daži gaidīja, turklāt esošo modeļu piedāvājums nepārliecina. Gaidījām zemās cenas kategorijas modeļus, bet ieguvām luksusa preces par atbilstošu cenu. Kas attiecas uz premium segmentu, arī tur gaidāmi jaunpienācēji, kuru cena būs zem 40 000 eiro, piemēram, Volvo EX30. Atliek izvēlēties.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
