Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
Gan vasarā, gan ziemā viņu ikdienā ir daudz veselīgu un vienlaikus videi draudzīgu ieradumu – lai noder iedvesmai arī citiem!
1. Sniega mājai būt!
Jau vairākus gadus ziemā, ja vien ir sniegs, būvējam sniega māju savā pagalmā, nu tā kļuvusi par tradīciju. Lielākoties visi kaut ko no sniega būvē tad, kad tas ir mitrs, labi līpošs. Arī sniega būdu tā ir vienkāršāk uzbūvēt – saveļ bumbas, cik vien var, saliek blakus, izveidojot mājas rāmi, un augstāk krāmē sniega bumbas arvien uz iekšpusi. Tad nostrādā kaut kādi fizikas likumi, jo, kad tiek līdz centram un uzmet pēdējo savelto bumbu, būda nebūt negāžas, drīzāk nostiprinās!
Atceros, ka pagājušā ziemā, kad uznāca atkusnis, māja arī turējās stipri, turklāt vienā pusē tai varēja ierīkot slidkalniņu no jumta lejup! Un vispār sniega māja ir forša ar to, ka var visu laiku būvēt piebūves. Pērn atradām veidu, kā arī no birstoša sniega var uzbūvēt māju, – metām sniegu lielā kaudzē, tad tas pats sablietējas, un tad rakām ieejas caurumu un izbūvējām istabas. Kad laukā ir mīnusi un auksts vējš, sniega būdā ir ļoti patīkams klimats – mēs tur dzeram tēju, var pat sasildīties!
2. Pikniks pie dabas
Dzimšanas dienas mūsu ģimenē vienmēr svinam dabā un, tā kā abiem dēliem jubilejas ir ziemā, tad mums ir arī ziemas pikniki. Ar uzkodām, desiņām, pašceptu maizi… Un ar saviem traukiem! Mums nepatīk lietot plastmasas vienreizlietojamos traukus, tad nu krāmēju mugursomās pašas taisītos keramikas traukus – krūzes, šķīvjus, maizes cepamo formu ar visu maizi – un lietojam tos.
Arī Vecgada vakaru jau vairākus gadus pavadām mežā, mums ir rituāls – vispirms ejam ziemas peldē, filmējam un sūtam draugiem veselīgu videosveicienu, tad sasildāmies pie ugunskura, dedzinām svecītes un sagaidām jauno gadu mežā pie dzīvām eglītēm.
Ja atbilstoši saģērbjas, ārā ziemā var mierīgi pavadīt visu dienu – tikai vajag izkustēties, laikus paēst, lai uzņemtu enerģiju, nodrošināties ar siltiem dzērieniem līdzi, kā arī maiņas apģērbiem, ja nu gadās saslapināt drēbes.
3. Ejam mežā!
Tieši ziemā mežā ir vislabākie pārgājieni – mežs nav aizaudzis, nav brikšņu, nātru un dadžu, nav arī ērču, odu un knišļu! Toties krietni vairāk var ieraudzīt interesanto, tādas lietas dabā, kas vasarā paliktu nepamanītas, – meža zvēru pēdas, visādas alas, apgrauztus koku stumbrus (var minēt, kurš grauzējs darbojies!) un dažādus dzīvnieku skeleta kaulus, puikas par to visu ļoti interesējas. Reizēm sanāk sastapt arī dzīvus zvērus – stirnas un zaķus biežāk, bet ir nācies arī saskatīties ar mežacūkām!
4. Fizisks darbs – laba aktivitāte ziemā
Mums netālu ir arī pašiem savs meža stūrītis, kurp regulāri dodamies kaut ko sakopt, sadedzināt sausos zarus, pastrādāt – ziemā tas ir vienkāršāk un ērtāk. Un sporta zāles vietā esam noteikuši sev mērķi visam gadam – paši gādājam malku ziemas sezonai! Praktiski tas nozīmē, ka vairākas dienas nedēļā ejam uz savu mežu un vācam malku – Jānis zāģē, es un puikas nesam un kraujam kaudzē. Ir, ko turēt, jo mežiņš ir kalnā, bet malka jānes lejā. Tā nu tur staigājam augšā, lejā, treniņš sanāk iespaidīgs.
5. Slēpojam dabā!
Man ļoti patīk braukt ar sniegadēli, lai arī esmu iesācēja šajā sportā. Pagājušajā gadā uz kalna ierobežojumu dēļ varēja tikt tikai ar pierakstu un bija nežēlīgas rindas. Bet dēlis man bija, zābaki arī, un – bija taču ļoti daudz sniega! Aptvēru, ka mūsu brīnišķīgajā Kandavā ir kalns bez maksas un – aiziet! Diezgan pagarš nobrauciens sanāk – sāc vienā Kandavas galā, beidz otrā. Bija ļoti forši, vienīgais, ka pacēlāja nav, jākāpj katru reizi pašai augšā. Toties veselīgi! Tāpat, ja ir sals, mums Kandavā ir slidošanas iespējas – ir gan ezers, gan speciāli uzliets ledus pilsētā.
6. Peldes ziemā
Peldes aukstajā sezonā uzsāku, kad biju rehabilitācijas periodā pēc mugurkaula lūzuma (Linda pirms pāris gadiem nokrita no zirga un salauza muguru – aut.). Tolaik pēc atkopšanās daudz staigāju, lēnām un prātīgi, un reiz tādā pastaigā pēkšņi sagribējās ieiet ezerā nopeldēties, lai arī bija jau auksts. To arī izdarīju, un kopš tās dienas ik pa laikam regulāri dodamies peldēt visi, arī bērni, un ne tikai vasarā.
Viena īpaši forša un spontāna pelde man bija Īvandes ūdenskritumā pie Rendas. Mēs, visa ģimene, devāmies turp pārgājienā ar mērķi paskatīties, kāds ūdenskritums izskatās ziemā – tieši bija atkusnis, ūdens skaisti tecēja starp lediem… ļoti iespaidīgs skats! Un man sagribējās iekāpt! Tā arī izdarīju, tas bija atsvaidzinoši. Ja pēc peldes aši saģērbjas un dodas tālāk raitā solī, auksti nav nemaz!
Vēl ziemā var ieiet siltā vannā laukā – arī tas ir ļoti foršs temperatūru kontrasts! Mums pagalmā ir tāda metāla vanniņa, tajā var sasildīties, tad noberzties ar sniegu, atkal sasildīties…
7. Pārgājieni.
Mūsu ģimenē ir arī šāda veselīga tradīcija – trīs reizes nedēļā ejam pārgājienā, lai kādi būtu laikapstākļi. Maršruta garums ir apmēram 12 kilometru katru reizi. Mēs ejam diezgan raitā solī, lai tas būtu veselībai noderīgs efekts, un lielākais bērns, kuram ir deviņi gadi, braši tur līdzi. Mazākais parasti ņem palīgos divriteni. Bet nesen mēs ar Jāni divatā par godu Latvijas valsts svētkiem nogājām rekordiņu – 37 kilometrus, no Kandavas līdz Sabilei un atpakaļ! Izgājām trijos dienā, ap deviņiem vakarā bijām mājās, Sanāca, ka lielākā daļa pastaigas mums bija pa tumsu, turklāt pa zemes ceļu, kur bija daudz peļķu. Bet mums par prieku pievakarē starp mākoņiem izlīda apaļš, spožs mēness, gluži kā tāds ceļvedis! Pēc šādiem pārgājieniem ir nogurums, taču reizē arī lepnums par sevi, kā rezultātā salds miegs un prieks darboties tālāk.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
