Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Kad savulaik 2004. gadā pārcēlos strādāt un dzīvot Briselē, zaļas dzīvošanas jautājumi manā dzīvē nebija visai aktuāli. Atceros, ka pirmais pārsteigums pēc iekārtošanās uz dzīvi jaunajā mītnes valstī bija cītīgas atkritumu šķirošanas pienākums – katrai atkritumu kategorijai savas pašvaldības veikalos bija jāiegādājas atšķirīgas krāsas plastmasas maisi un visi mājsaimniecības atkritumi kārtīgi jāsašķiro pēc piederības. Kamēr piešāvos, vienreiz pat dabūju sodu!» smejas Linda un teic, ka tas bijis viens no pagrieziena punktiem apzinātākas un zaļākas dzīvošanas virzienā. «Mani profesionālie pienākumi bija saistīti ar lauksaimniecību, tostarp bioloģisko, kā arī mežu un vides sfērām. Klimata pārmaiņas arvien biežāk nokļuva politiķu diskusiju centrā, par to sāku aizdomāties arī pati. Jo vienmēr esmu ticējusi indivīda spējai ietekmēt procesus.
Tad satiku savu tagadējo dzīvesbiedru Pīteru. Viņš bija uzaudzis un izglītojies Zviedrijā – valstī, kura zaļas dzīvošanas ziņā allaž ir dažus soļus priekšā pārējai pasaulei. Pirmie mūsu soļi ikdienas kopdzīvē bija gaužām vienkārši – uz veikalu, piemēram, devāmies ar saviem iepirkumu groziem, uz darbu – ar sabiedrisko transportu.»
Lielākais pagrieziens notika, ģimenei pārceļoties uz Latviju, – tobrīd jau Beļģijā bija piedzimis Lindas un Pītera vecākais dēls Gustavs, un abi vecāki bija pārliecināti, ka saviem bērniem vēlas rādīt priekšzīmi un dzīvot zaļāku dzīvi.
Pārdomātā māja
Nozīmīgākais lēmums pirms vairākiem gadiem bija būvēt koka māju ar augstiem siltumefektivitātes standartiem. «Lai arī skaitās, ka lielāka enerģijas taupīšanas efektivitāte iespējama divstāvu ēkā, mūsu ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām, tāpēc māja projektēta vienā stāvā, lai varētu ērti pārvietoties un nebūtu jākāpj pa trepēm,» saka Linda.
Mājas projektēšanā un būvniecībā ļoti palīdzēja arhitekts Matīss Zemītis. Lielākā atšķirība no parastām ēkām ir mājas siltumizolācija (gan ziemai, gan vasarai) un gaisa necaurlaidība. Mājas karkass veidots no CLT materiāla (cross laminated timber), kas ražots tepat Latvijā. Māja tika «izgriezta» rūpnīcā, atvesta uz teritoriju un salikta uz zemes divu dienu laikā. Pīters ir uzlicis uz papīra divas līknes – cik daudz izmaksā mājas būvniecība un cik daudz tā pēc tam izmaksā mēnesī: «Apmēram desmit gadu laikā šīs līknes sastapsies, un tad būsim ieguvēji.»
Lūk, būtiskas lietas ekonomiski izdevīgas mājas būvniecībā:
- mājas orientācijai jābūt uz dienvidiem (pasīvās mājas principi), lai ēka saņemtu pēc iespējas vairāk saules siltuma gada aukstajā laikā;
- būtiski arī, lai mājai dienvidu pusē būtu aptuveni vienu metru plata jumta pārkare – tas nepieciešams, lai māja vasarā neuzkarstu;
- dienvidu pusē, kur ir arī dārzs, atrodas visi lielie mājas logi, savukārt uz ziemeļiem ir tikai daži mazi nepieciešamākie logi.
- Atkritumu šķirošana. Mēs cītīgi šķirojam atkritumus – kompostējamās lietas pie komposta, plastmasu, kartonu, stiklu atsevišķi. Agrāk vedām uz konteineriem pie lielveikaliem, tagad nomainījās atkritumu apsaimniekotājs un šķirošanas konteinerus piedāvā izvest – tas, manuprāt, ir ļoti ērti. Lietotne tālrunī atgādina, kurā dienā kurš konteiners jāizved uz ielas.
- Apģērbs. Viens no principiem, pie kura cītīgi turos, ir dabisku materiālu apģērbu iegāde. Ar izņēmumiem funkcionālam apģērbam, kur bez poliestera neiztikt, sev un saviem ģimenes vīriešiem iegādāju tikai kokvilnas, viskozes, vilnas materiālu drēbes. Tāpat forši tagad ir moderno tehnoloģiju radītie audumi (modāls, kupro, liocels utt.). Visi minētie ir labi elpojoši un mazgājot ūdenī neizdala mikroplastmasu.
- Bibliotēka. Vairākus gadus mūsu ģimenes ikdiena ir bibliotēkas apmeklēšana – mums tuvākā atrodas skaistajā Ziemeļblāzmas parkā – un tur ņemam gan bērnu, gan pieaugušo grāmatas. Gada laikā izlasu vismaz 50 grāmatas, plus vēl bērnu literatūra – ja grāmatas pirktu veikalā, tās drīz vien pārņemtu visus mūsu mājas stūrīšus!
- Mājas kopšana. Izmantoju dabīgus līdzekļus – pati gan tos negatavoju (ja neskaita kombināciju etiķis plus ūdens), bet reizi gadā iegādājos Sonett ražotos lielajos iepakojumos (ar Ziemassvētku atlaidēm Weleda veikaliņā). Man patīk domāt gada griezumā – ja zinu, cik un kas mūsu mājās būs nepieciešams, tas man ļauj par šo iepirkumu kategoriju aizmirst uz veselu gadu.
Ēka ir kārtīgi nosiltināta, piemēram, bēniņos atrodas pusmetru biezs siltinājuma slānis, kura efekts labi redzams agri pavasaros: uz jumta ļoti ilgi vēl turas sniegs. Savukārt mājas ārpusi klāj ne tik biezs, bet ļoti moderns un efektīvs siltinājuma materiāls. «Svarīga ir arī pareiza pamatu izbūve – tie var izrādīties liels siltuma zaglis. Tāpēc mēs izmantojām amerikāņu pieeju, betona pamatus veidojot paceltus. Airtight mājai svarīgi ir arī tas, lai būtu aktīva rekuperējošā ventilācijas sistēma,» skaidro saimnieks.
Mājas apkurei izmanto elektrību – šāda izvēle izdarīta apzināti, jo tuvākajā laikā Pīters plāno uz jumta uzstādīt saules baterijas un nepieciešamo enerģiju saražot šādi. «Šobrīd elektrības piegādātāji piedāvā saules bateriju iegādi kredītā, kad katru mēnesi pie rēķina pieskaita kredīta maksājumu. Esam aprēķinājuši, ka ieguldījums atmaksātos 7 gadu laikā un pēc tam mēs būtu pilnībā pašpietiekami. Tiesa, tas gan ir atkarīgs no Latvijas likumdošanas – šobrīd šā iemesla dēļ tas nebūtu iespējams. Patlaban elektrības rēķins mēnesī ir ap 200 eiro, un šajā summā ietilpst gan apkure un ūdens sildīšana, gan divu elektromobiļu uzlāde, kā arī visa sadzīves tehnika.»
Piemājas dārzs – sakopts un savvaļā
Dārzā pārsteidz daudzie skujeņi, kuriem acīmredzami ir ap četrdesmit un vairāk gadu – lielas egles, tūjas, īves. «Jā, senāk šeit bija botāniskā dārza liegums, tāpēc varam priecāties par sen stādītiem, vareni saaugušiem skujeņiem, un, pateicoties to mūžzaļajai iedabai, arī ziemā dārzs ir skaists. Pīters gan saka, ka to lielo tūju mums ir par daudz, bet saprotams, ka tā vienkārši tās neņemsim un nenozāģēsim. Esam jau iesaistījuši dārza plānošanā arboristus, lai saprastu, ko un kā labāk darīt ar vecajiem kokiem, kā tos kopt,» stāsta Linda.
Lai arī zemes pie mājas nav daudz, dārzā ir gan sakņu dobes, kas ierīkotas kastēs, gan siltumnīca, gan puķu dobes un arī pavisam savvaļīgi nostūri.
«Mēslojam ar kompostu, dažādiem kūtsmēsliem – ar tikai bioloģiskiem paņēmieniem. Dārzniecībai pieejam vienkārši – ar no dig gardening metodi, kad dobēs ik pa laikam liek pa virsu kompostu, nevis ierok zemē. Man patīk permakultūras doma, kur viss tā dabīgi aug, saaug kopā, sasējas… Piemēram, zemenes laižam brīvi, lai stīgo un sakņojas – jau izveidojusies tāda skaista zemeņu laucīte. Pašas sasējas kliņģerītes, pētersīļi, tiem atļaujam augt, kur patīk.»
Dārzā ir vairāki nostūri, ko saimnieki neaiztiek, lai tur netraucēti var dzīvot dabas daudzveidība – te mājo ežu ģimene, bet lielajos, vecajos kokos mīt dažādi putni. Arī daļu no regulāri pļaujamā zāliena saimnieki apzināti atstājuši savvaļā, ļaujot tajā augt visam, kas dabiski aug un zied priežu mežā. «Vasaras pilnbriedā šī pļava nav mazāk skaista par iekoptām puķu dobēm! Tajā zum bites un kamenes, smaržo krāsaini ziedi un aug vairāku veidu smilgas. Pļaušana notiek tikai augusta vidū, kad viss, kam ir jāsasējas, jau sasējies,» priecājas saimniece.
Domāt uz priekšu un spert pirmo soli
«Mums kā planētas un arī Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi apzināties, ka te ir mūsu mājas un ka mūsu ikdienas pavisam mazās izvēles ietekmē vidi, kurā dzīvojam un kurā dzīvos mūsu bērni.
Pirms sākam domāt, KĀ patērēt, manuprāt, vispirms būtu jādomā, CIK patērēt un kā ierobežot savu atstāto pēdu. Tieši milzīgais patēriņa pieaugums pasaulē situāciju ekoloģijā ir padarījis tik nopietnu. Apzinos, ka mani ieradumi ir tikai ceļa sākums un šis ceļš ir jāturpina visu dzīvi, ieliekot apzinātus paradumus arī bērnos,» saka Linda un piebilst, ka ikviens ceļojums sākas ar pirmo soli. «Jā, tieši tik vienkārši. Kā dzirdēts zaļi domājošu cilvēku diskusijās, svarīgi ir, nevis lai viens cilvēks visu izdarītu 100% perfekti, bet lai 100 cilvēku darītu to pašu neperfekti. Piemēram, tikai tad, kad mēs paši sākām šķirot plastmasu sadzīves atkritumu kaudzē, aptvēru, cik daudz viena ģimene spēj saražot! Šāda atskārsme palīdzēja izdarīt apzinātākas izvēles, piemēram, pārtikas veikalos atstājot plauktā tos produktus, kuri no galvas līdz kājām iepakoti plastmasā.
Arī plastmasas aizstāšana ar papīru diemžēl nav ilgtermiņa risinājums. Viena papīra maisiņa saražošanai tiek iztērēts sešreiz vairāk resursu nekā plastmasas maisiņa, turklāt celulozes rūpnīcas ir liels dabas piesārņotājs. Vislabāk maisiņu patēriņu samazināt līdz minimumam, vai nu neizmantojot tos vispār (trīs paprikas un divi cukīni nav jāliek maisiņos!), vai ņemot līdzi un izmantojot atkārtoti savējos. Ilgtermiņā zaļi lēmumi atmaksājas: savs maisiņš lielveikalā gada laikā sniedz ietaupījumu, par šķirotu atkritumu izvešanu nav jāmaksā, kārtīgi nosiltināta māja ietaupa enerģiju tās apkurināšanai. Pārdomāti pērkot kvalitatīvākas lietas, tās kalpo ilgāk.»
Lindas ieteikumi saimniekošanā
Par un ap ēšanu Lindas virtuvē!
«Zaļāka dzīvošana prasa rūpīgāku plānošanu un piedomāšanu. Iepērkos reizi nedēļā veikalā, pirms tam apskatot virtuves plauktus un ledusskapja saturu. Dārza sezonā ēdienreizes plānoju, ņemot vērā pašu izaudzēto un tobrīd pieejamo.
Gaļu, zivis un piena produktus iegādājos no zemniekiem – pēc iespējas ilgtspējīgi un/vai bioloģiski audzētus. Mūsu apkaimē nedarbojas tiešās pirkšanas pulciņš, bet esmu nodibinājusi Facebook grupu, un caur to mums notiek pieteikšanās iknedēļas piegādēm no pašmāju audzētājiem.
Mana pārliecība ir, ka videi un cilvēkam draudzīgāka ir sezonāla produktu izmantošana – tas ir ne tikai svaigāk un interesantāk, bet arī finansiāli izdevīgāk. Piemēram, vasarā pēc labumiem regulāri dodos uz Nakts tirgu, kur iegādājos arī ogas un zaļumus saldēšanai, kā arī šo to konservēšanai. Vispār tirgus apmeklējumi man ir sirdij ļoti tuvi, jo patīk aprunāties ar lauku saimniekiem un produktu ražotājiem, labi pazīstu visu Rīgas Centrāltirgu. Zinu, kur iegādāties svaigāko gaļu un zivis, kur ir interesantākais zaļumu un sakņu piedāvājums. Ar saviem tirgus apmeklējumu foto un video dalos savā Instagram kontā – par šiem ierakstiem ir milzīga interese!
Esmu arī saldēšanas fane – saldēju visu ko, sākot ar garšaugiem un ogām, beidzot ar maizi. Maizi sagriežu šķēlēs, sasaldēju, un pēc tam atliek ielikt tosterī un galdā ir svaiga, kraukšķīga maizīte. Tāpat saldēju gatavus ēdienus – ar domu, piemēram, par rītdienu, kad zinu, ka nebūs laika gatavot.»
Praktiskā bļoda kompostam
«Es gatavoju katru dienu un diezgan daudz, tāpēc ir svarīgi, lai virtuvē viss būtu iespējami ergonomiskāk. Piemēram, vairāki plaukti zem virtuves virsmas atstāti atvērti. Un pirmajā plauktā no augšas stāv ietilpīga komposta bļoda. Ja man katru reizi, kad jāizber dārzeņu atliekas vai olu čaumalas, būtu vispirms jāatver skapītis, tad jāatver komposta tvertne, tas būtu visai apgrūtinoši. Bet šādi ir ļoti ērti – bļoda ir tepat, rokas stiepiena attālumā. Dienas laikā bļoda piepildās un aiznesu to uz kompostu dārza malā.»
Lindas vasarīgie salāti
«Ēdam sezonāli un pēc iespējas – vietējos labumus!» tā skan Tellgrenu ģimenes ikdienas ēšanas moto. Šādu zaļo salātu pagatavošana aizņem vien desmit minūtes, un rezultāts ir gards un vasarīgi spirdzinošs. Ņem dažādus zaļos salātus, rukolu, lociņus (kas kuram garšo), kārto šķīvī. No eļļas un baltvīna etiķa samaisa mērcīti, pārlej salātiem. Pārber ar sīki sakapātu šalotes sīpolu. Pa virsu liek mīkstā kazas siera piciņas, pārkaisa ar ciedru riekstiem un svaigām ogām (šoreiz mellenes un avenes) un visbeidzot viegli pārlaista šķidru, svaigi izsviestu medu.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
