Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Parafīna sveces – naftas atlieku produkts
Visplašākajā klāstā un arī zemāko cenu kategorijā tirdzniecības vietās pieejamas dažādu krāsu un bieži vien arī dažnedažādu aromātu sveces, kas ražotas no parafīna. «Šo sveču vasku gatavo no jēlnaftas, pareizāk sakot, vismazāk kvalitatīvās daļas, kas paliek pāri pēc benzīna ieguves. Kad naftu pārstrādā, tiek paņemta benzīna un dīzeļdegvielas daļa, bet parafīna izstrādei paliek pāri tas, kas, tā teikt, skalojas kanniņas dibenā,» vienkāršojot materiāla ieguves procesa aprakstu, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Ivars Vanadziņš. Bez šaubām, no naftas atliekām tiešā veidā sveces netaisa – tās tiek apstrādātas, attīrītas un iegūta masa, kas ir piemērota sveču izgatavošanai, respektīvi, bez krāsas un aromāta, bet vēlāk tai pievieno attiecīgas krāsvielas vai aromatizatorus. Lai vai kā, tas tomēr ir un paliek naftas produkts, un, kaut arī nelielā koncentrācijā, dedzinot no tā izdalās tās pašas vielas, kas rodas, dedzinot dīzeļdegvielu automašīnā.
Zinātniski nav izdevies pierādīt, ka sveču dēļ kāds būtu ticis pie ilgstošām, nopietnām veselības problēmām, ja neskaita īslaicīgu alerģiju, piemēram, no svecēm pievienotajām smaržvielām, jo sadegušo vielu koncentrācija gaisā nav augsta, taču ir vairākas nozīmīgas nianses, kas attiecas gan uz cilvēku veselību, gan apkārtējo vidi.
«Nodzēšot sveci, skaidri saredzams, ka izveidojas melni dūmi jeb sodrēji, kas ātri vien izkliedējas gaisā kopā ar sadegušajām vielām no pašas sveces. Pat ja mēs tās vairs neredzam, gaisā, kuru ieelpojam, tās ir. Tās reaģē tālāk, veidojot savienojumus ar daudz ko citu, kas, iespējams, atrodas telpā, piemēram, dažādiem ķīmiskajiem piesārņotājiem no mēbelēm, paklājiem, tīrīšanas līdzekļiem u. c. Mēs pat nezinām, kas tas par kokteili galu galā ir,» stāsta Vanadziņš. Tomēr piebilst, ka nav pret sveču dedzināšanu. Un pilnīgi skaidrs, ka no pareizi un saprātīgi dedzinātām svecēm uz svētku galda vai noskaņas radīšanai vakarā neviens nenoindēsies – galu galā, ir normatīvi, kas vismaz Eiropas Savienībā regulē, kuras vielas ir pieļaujamas sveču sastāvā. «Eiropas likumu prasības ir daudz augstākas nekā citur pasaulē! Aromatizētās sveces, kurās ir sintētiskās aromātvielas, var izraisīt kairinājumu jutīgākiem un alerģiskākiem cilvēkiem – zīdaiņiem, grūtniecēm, astmas vai citu elpceļu slimību skartajiem. Pārējiem labi ventilētā telpā nekāds ļaunums nenotiks. Tomēr uzsvars ir uz trim aspektiem: kvalitāti, saprātīgu sveču daudzumu un dedzināšanas ilgumu. Filmās redzam, ka romantiskas gaisotnes radīšanai telpā tiek iedegts desmitiem un pat simtiem sveču, taču tā noteikti nav laba izvēle, domājot par veselību.»
Telpas kārtīgi jāvēdina
Parasti uz iepakojuma vai uzlīmēm, kas uzlipinātas tieši uz sveces, ražotāji norāda ugunsdrošības brīdinājumus, taču par sastāvu detalizēti neinformē. RSU profesors skaidro – tas tāpēc, ka krāsvielas, smaržvielas pievienotas tik minimālā daudzumā, ka likums neparedz tās norādīt. Mēs aromātu jūtam, taču viela, kas to rada, svecē atrodas ļoti nelielā koncentrācijā.
Eiropas Savienībā ir izstrādāti nosacījumi, kas ražotājiem jāņem vērā, un tie attiecas ne tikai uz pašu galaproduktu, bet arī sveču tapšanas procesu – ražotnēm jābūt aprīkotām ar atbilstošu ventilāciju, darbiniekiem jānēsā respiratori un vēl jāīsteno dažādi specifiski nosacījumi. Uz svecēm, tāpat kā uz ikvienu patērētājiem domātu produktu, attiecas preču drošības prasības, kas nosaka ierobežojumus arī to ķīmiskajam sastāvam.
ES rūpējas par gaisa kvalitātes uzlabošanu, tiek veikti mērījumi gan pilsētvidē, gan skolās un publiskajās telpās, taču attiecībā uz privātajiem mājokļiem nekādas kontroles un vadlīniju nav. «Ir pētījumi, kuros secināts, ka telpās, kas paredzētas dzīvošanai, gaiss mēdz būt divas līdz piecas reizes piesārņotāks nekā ārā. Telpās vienlaikus var būt pat vairāk nekā simt dažādu bīstamu ķīmisko vielu! Tāpēc īpaši svarīgi regulāri vēdināt telpas un rūpīgi izvēlēties, kādus produktus un vielas izmantojam savā mājoklī,» uzsver RSU asociētais profesors Ivars Vanadziņš, apgalvojot, ka daudzos mājokļos Latvijā, it sevišķi daudzdzīvokļu ēkās, ventilācija nav kvalitatīva, tāpēc viss, kas rodas degšanas procesā, paliek gaisā un to mēs ieelpojam. Turklāt sveces degot ne tikai izdala dažādas vielas, bet arī patērē skābekli. Mēs nedzīvojam hermētiski noslēgtā vidē, un tik lielu sveču daudzumu vienlaikus iedegt diez vai spēsim, lai bažītos, ka tās apēdīs visu skābekli un nosmaksim, taču rūpēs par gaisa kvalitāti šo aspektu vajadzētu paturēt prātā.
Stearīns un nežēlastībā kritusī palmu eļļa
Aizvien vairāk aktualizējoties jautājumam par vides saudzēšanu, palielinās arī to sveču klāsts, kas gatavotas no dažādu augu vaskiem vai to maisījuma, piemēram, stearīna. Stearīns ir ar īpašas ražošanas tehnoloģiju iegūts materiāls no augu eļļas (ļoti bieži tā ir palmu eļļa), tas var būt arī maisījums no dažādām eļļām, piemēram, bāzes eļļa ir palmu, bet tiek pievienota rapšu vai olīvu. Dažkārt stearīns tiek iegūts arī no produktiem, kas rodas dzīvnieku apstrādes procesā. «Stearīns ir materiāls, kuru raksturo kušanas temperatūra un dažādas specifiskas īpašības, taču tā pamata izejviela ir dabiski materiāli, un, piemēram, stearīns, kuru izmanto uzņēmuma Baltic Candles ražotajās svecēs, ieguvis Skandināvijā populāro Eco Swan (Ziemeļu gulbis) zīmi, kas ir produkcijas augstākās kvalitātes apliecinājums videi draudzīgo produktu kategorijā, to dēvējot par ekoloģisko produktu. Savukārt stearīns, kas ražots no palmu vaskiem, ir RSPO sertificēts. Tas nozīmē, ka mūsu izmantotais stearīns nāk no drošām un kontrolētām palmu ieguves un pārstrādes vietām pasaulē, kur palmu plantācijas tiek atbilstoši atjaunotas un nodrošināts ilgtspējīgs atjaunošanas process, kā arī tajās ir nodrošināta eļļas piegāžu izsekojamība,» stāsta uzņēmuma Baltic Candles direktore Zita Sāviča.
Tajā pašā laikā informācijā par svecēm tirgotāji mēdz uzsvērt, ka tās nesatur palmu eļļu (līdzīgi, kā to dara konditorejas produktu ražotāji). Zita Sāviča skaidro – tas tāpēc, ka nereti pircējiem ir būtiski iebildumi pret palmu eļļu, cilvēki ir dzirdējuši, ka palmu eļļa kaut kādu iemeslu dēļ nav laba, un nevēlas lietot produktus, kas to satur. Norādīt, ka svecē palmu eļļas nav, dažkārt ir vienkāršāk nekā skaidrot tās izcelsmi un atšķirību ilgtspējīgi apsaimniekotās plantācijās iegūtai palmu eļļai no konvencionāli ražotas.
«Eko tēmai kļūstot aizvien populārākai, pircēji vēlas iegādāties sveces no videi un veselībai draudzīgākiem materiāliem, nevis parafīna, kas mūsdienās arī, starp citu, tiek ražots un attīrīts atbilstoši diezgan augstiem vides standartiem, taču ne visi zina, kādi sveču materiāli tiešām ir tie labākie. Nākas daudz skaidrot un atbildēt uz jautājumiem, vai sojas vasks, piemēram, nav ģenētiski modificēts,» ievērojusi veikala Latvijas sveces pārstāve Lelde Rozgale.
Iecienītākās ir klasiskās galda sveces no videi draudzīgiem materiāliem, jo īpaši stearīna, jo tās deg lēni un vienmērīgi, ilgi, tās netek, nedūmo. Cilindra vai sešstūra formas stearīna sveces ir īpaši lietas un degot izveido sev apkārt skaistus mežģīņu rakstus. Tās ir dārgākas nekā parafīna sveces, taču joprojām gana demokrātiskā cenu kategorijā.
Labākās – no bišu vaska un augu eļļām
Vērtējot tieši degšanas procesu, videi un arī cilvēka veselībai draudzīgākas ir sveces, kas izgatavotas no augu izcelsmes eļļām. Te populārākās ir sojas, rapša, palmu eļļas un no citu augu taukiem darinātas sveces. Tās sadegot rada mazāk sodrēju nekā parafīna sveces.
Tomēr pilnīgi nevainīgas nav arī šādas sveces, jo, piemēram, sojas, arī palmu eļļu plantāciju izveidošanas dēļ jau daudzus gadus intensīvi izcērt bioloģiskās daudzveidības ziņā ārkārtīgi vērtīgos lietusmežus, kas kalpo arī kā sargs pret straujajām klimata pārmaiņām. Savukārt rapša audzēšana nav videi draudzīga, jo tiem vajag ļoti daudz minerālmēslu un pesticīdu, kas piesārņo dabu – iznīcina kukaiņu sugas, aizplūst notekūdeņos, veicinot eitrofikāciju –, kā arī paši rapši ļoti noplicina augsni, kurā tie auguši. Izpētīts, ka plaši rapša lauki kaitē noteiktām kukaiņu populācijām un līdz ar to dabas daudzveidībai kopumā.
Tādēļ vērts noskaidrot nolūkotās sveces izcelsmi, sastāvu un ražošanas apstākļus. Iespējams, tā darināta no bioloģiski audzētiem resursiem, un tad bažām par ietekmi uz vidi nav pamata.
«Manuprāt, teorētiski sveces var ražot teju no jebkura auga, no kura iespējams iegūt eļļu. Mēs sākām liet sveces jau pirms desmit gadiem, un tad izejmateriālu izvēle bija mazāka nekā tagad. Pieaugot ražošanas apjomam, lūkojāmies pēc iespējām iegādāties vaskus, kas būtu draudzīgāki arī videi. Ir ražotāji, kas piedāvā ekosertificētus vaskus, un tos mēs izvēlamies savu sveču ražošanai,» pastāsta uzņēmuma Gardenia Eco saimniece Aiva Balode.
Ar mierīgu sirdi varam omulīgi atpūsties arī bišu vaska sveču gaismā. Tās sadegot rada daudz mazāk kvēpu par citām svecēm, tiek darinātas no pilnībā dabiska materiāla – medus ražošanas blakus produkta. Tas ir svarīgi, jo nozīmē, ka netiek tērēti papildu resursi, turklāt šīm svecēm jau pirms iedegšanas ir patīkams medus aromāts. Latvijā ir plaši attīstīta biškopība, tādēļ nav problēmu iegādāties vietējas izcelsmes bišu vaska sveces un tādējādi samazināt preču transportēšanas radīto slogu uz vidi, turklāt tā atbalstām vietējos uzņēmējus. Bišu vaska sveces nodeg mazliet ātrāk un nereti arī izteikti pil, taču meistari mēģina piemeklēt labāko formu un dakts izmēru, lai sveces pēc iespējas ilgāk degtu un netecētu.
Augu vasku sveču aromatizēšanai visbiežāk izmanto dabiskās ēteriskās eļļas, taču tas gan jāatceras – ja kaut kas ir dabisks, tas nenozīmē, ka jutīgākiem cilvēkiem nebūs nepatīkamas reakcijas! Arī no pilnīgi dabiskām vielām var būt gan kairinājuma sajūta elpceļos, gan nopietnas alerģiskas izpausmes.
«Aromātiskās sveces lejam konteineros, to aromatizēšanai izmantojam ēteriskās eļļas, kas paredzētas tieši sveču gatavošanai. Konteinersveces piedāvājam arī atkārtoti uzpildīt, lai nebūtu ik reizi jāpērk atkal jauns trauciņš un jārada lieki atkritumi,» ne tikai pašas sveces materiālu, bet arī iepakojuma ietekmi uz vidi iesaka izvērtēt Aiva Balode.
Arī lejot sveces mājās, ieteicams pēc iespējas noskaidrot, kāda ir izejmateriāla izcelsme. Ilgtspēja ir jauna tēma, kas aktuāla vien pēdējos desmit gadus, tāpēc var būt grūti izsekot izejvielu ceļam.
Uz sveču lielražotājiem attiecas dažādi noteikumi, līdz ar to tie izvēlas drošus piegādātājus, kas izejmateriālu ražošanas apstākļus var pierādīt ar dokumentiem. Taču, pašiem pērkot lētu sojas vasku kādā ārzemju interneta vietnē, it sevišķi, ja tā ir bāzēta ārpus Eiropas Savienības, nevaram būt droši, vai solītais eko vasks patiešām ir eko.
Āra sveces – tikai pagalmam!
Ir sveces, kuras apzīmētas ar nosaukumu āra sveces. To pamatuzdevums ir degt tieši āra apstākļos. Tam, ka svece paredzēta dedzināšanai ārpus telpām, jābūt norādītam aprakstā vai uz piktogrammas, jo āra svecēm ir lielāks deglis, kas iztur vēju, mitrumu vai īpaši veidots trauks, kas aizsargā no laikapstākļu ietekmes. Dedzināšanai telpās šādas sveces nav piemērotas, jo to liesma būs pārāk liela, izteikti veidosies kvēpi. Āra sveces ražo kā no parafīna, tā jebkura cita materiāla. Tās mēdz būt arī aromatizētas, piemēram, pievienojot smaržvielas, kuras atbaida odus.
Nenopūst un apgriezt degli!
4 knifi, dedzinot sveces
- Lai izvairītos no kaitīgu un piesārņojošu vielu nonākšanas gaisā, sveces jādedzina pareizi. Piemēram, caurvējš svecei traucēs degt vienmērīgi, izraisot dūmošanu un pastiprinātu kvēpu izdalīšanos.
- Lai samazinātu dūmošanas iespēju, pirms aizdedzinām nopūstu sveci, vajadzētu noņemt degļa augšgalā sakrājušos degšanas blakusproduktus, bet, ja deglis degšanas gaitā kļūst pārāk garš un izliecas ārpus liesmas, tas jānogriež ar šķērēm.
- Svarīgi būt racionāliem un sveci dedzināt tā, lai nodeg viss diametrs, tādēļ ir ražotāji, kas uz sveces iepakojuma norāda, ka vienā reizē sveci nevajag dedzināt ilgāk par, piemēram, četrām stundām.
- Konteinersveces ieteicams dedzināt, kamēr vaska virskārta izkūst līdz trauka maliņām, pretējā gadījumā svece izdegs tunelī uz leju un samazināsies tās degšanas laiks.
Savukārt nodzēst liesmiņu pareizāk ir nevis nopūšot, bet gan izmantojot speciālu zvana formas kausiņu. Tas mehāniski apslāpē liesmu un kavē skābekļa piekļuvi, tādējādi nodzēšanas brīdī samazinot nevajadzīgu dūmošanu.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
