Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ilgtspējīgas ietekmes investīcijām finanšu pasaulē ir aizvien nozīmīgāka loma, arī likumdošana, kas to regulē, arvien attīstās, taču izvēle, cik zaļi likt savai naudai pelnīt, ir katra paša rokās.
Katrs, kurš uzkrāj, jau piedalās spēlē
Ja nodomājāt, ka ar investīcijām nodarboties negatavojaties un šī tēma uz jums neatiecas, tad nudien maldāties. Ikviens strādājošais veic iemaksas pensiju 2.līmenī, daudzi izvēlas savas vecumdienas nodrošināt vēl papildus, uzkrājot naudu pensiju 3.līmenī, kādam ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, krākjonts u.tml. finanšu instrumenti. Bankas vai citi finanšu pārvaldnieki šo naudu attiecīgi iegulda investīciju fondos, pērk un pārdod dažādu uzņēmumu akcijas vai obligācijas un tādējādi pelna.
“Grūti iedomāties kādu finanšu tirgus spēlētāju, kurš mūsdienās nepiedāvā ilgtspējīgas ietekmes ieguldījumus. Dažiem tas ir izdarīts tā, ka citus risinājumus nemaz nav iespējams iegūt, piemēram, Eiropas Savienības regulā par 3. līmeņa pensiju plāniem ir iestrādāts noteikums, ka līdzekļi tiek ieguldīti tikai atbilstoši ilgtspējas kritērijiem (2. pensiju līmenis ir valsts obligāciju shēma un valstis var izvēlēties, tam piemērot vai nepiemērot šo regulu. Latvija ir izvēlējusies nepiemērot, taču ir vairāki pensiju pārvaldītāji, kuri paši šos ilgtspējas kritērijus attiecina arī uz 2. pensiju līmeni).
Lielākoties ilgtspējīgo investīciju portfeļos neatradīsiet tādas jomas kā azartspēles, alkohols, tabaka, naftas un citu fosilo resursu, arī metāla ieguve – nozares, kuras rada negatīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību,” teic Kaspars Peisenieks, neatkarīgs personīgo finanšu un investīciju eksperts, Investoru Kluba izpilddirektors.
Līdzīgi ir ar ieguldījumiem, darbojoties investīciju jomā un izmantojot dažādus finanšu instrumentus – investīciju fondus un varbūt pat pērkot atsevišķas konkrētu uzņēmumu akcijas vai obligācijas. (Varam atvērt bankā investīciju kontu, kas dod iespēju pirkt lielāko daļu pasaulē pieejamo akciju individuāli, veidojot savu portfeli pašiem.) Protams, investīciju jomā darbojamies, lai gūtu peļņu, tādēļ jāņem vērā arī šis faktors, lai ieguldījums ir pareizs un peļņu nesošs. Lai ir diversifikācija – pārstāvēti dažādi uzņēmumi dažādās nozarēs, pasaules reģionos utml.. Jāņem vērā, ka šajā gadījumā vajadzēs veltīt daudz laika un zināšanu. Iesācējiem piemētotāka izvēle ir investīciju fondi.
Arī tur varam fokusēties vai nu tikai uz peļņu attiecībā pret risku, vai arī “rakt dziļāk” un vienlaikus izvērtēt, kāda šīm investīcijām būs ietekme uz vidi un sabiedrību.
Seko vadlīnijām, bet pēti arī pati
Daudzi gatavie investīciju portfeļi jau ir veidoti, fokusējoties tieši uz zaļi domājošo interesēm un, piemēram, banku piedāvājumos iespējams itin viegli orientēties, jo produktu nosaukumos jau ietverti tādi apzīmējumi kā “zaļš”, “videi draudzīgs”, “ilgtspējīgs” un tamlīdzīgi. Tomēr Kaspars Peisenieks iesaka nepaļauties tikai uz “izkārtni”, bet katram pašam papētīt sīkāk gan peļņas rādītājus, gan noskaidrot, kādas tieši akcijas ir pieejamas konkrētajā piedāvājumā.
“Viennozīmīga standarta, kas tieši tiek saprasts ar nosaukumu “ilgtspēja”, nav. Ir dažādi filtri, indeksi un metodoloģijas, pēc kā uzņēmumi tiek vērtēti un noteikts to ilgtspējas līmenis. Viens no plašāk izmantotajiem ir ESG jeb “environmental, social and governance” kritērijs un viens no vienkāršākajiem veidiem, veicot izvēli, ir vadīties pēc šī standarta. Šo ESG vērtējumu uzņēmumiem piešķir organizācijas, kuras ir izstrādājušas kritērijus, pēc kuriem analizē uzņēmuma darbību un piešķir noteikti vērtējumu katrā no nozarēm: vide, sociālā atbildība un korporatīvās pārvaldības kvalitāte.
Taču cilvēkam pašam vajadzētu padomāt, ko viņam nozīmē ilgtspēja un kādas ir viņa vērtības, kas svarīgas un kā investīcijas tās atbalstīs,” iesaka investīciju speciālists.
Ilgtspējīgas ietekmes investīcijas tātad nenozīmē, ka uzņēmumi, kas uzskatāmi par ilgtspējīgiem, obligāti pārstāvēs kādu “zaļo” nozari – atjaunīgo enerģiju, vegānisku uzturu, elektroauto ražošanu vai tamlīdzīgi. Protams, šiem uzņēmumiem lielākoties ESG rādītāji būs augstāki, taču ilgtspējīgs var būt arī, piemēram, apģērbu vai kosmētikas zīmols, vai kādu citu nozari pārstāvošs uzņēmums, kuram ir laba korporatīvā pārvaldība un maza ietekme uz vidi – neliela eko jeb CO2 “pēda”.
No zaļmaldināšanas pasargās likumu normas
Lai izvairītos no negodīgas prakses, klientu acīs cenšoties biznesu nokrāsot zaļāku, nekā tas ir patiesībā, Eiropas Savienībā ieviesti noteikti regulējumi un atskaites sistēmas, kas, piemēram, bankām uzliek par pienākumu klientus informēt par ilgtspējīgas ietekmes investīcijām dažādos to piedāvātajos produktos, kā arī gada vidū vajadzēs publicēt ziņojumu, kāda, piemēram, pensiju plāniem ir ietekme uz vidi.
Pavisam “zaļa” investīciju joma ir tā sauktais “impact investing”, kas jau robežojas teju ar labdarību.
Ja tev ir lieka nauda, tu vari to ne gluži ziedot, bet ieguldīt uzņēmumā vai organizācijā, kas risina kādu videi būtisku jautājumu, tādējādi to atbalstot, bet nefokusējoties uz peļņu.
Jābruņojas ar pacietību
Krievijas kara Ukrainā un sekojošās enerģētikas krīzes dēļ pērn ilgstpējīgās investīcijas peļņas ziņā zaudēja, savukārt līdz 2022. gadam tās bija sapelnījušas krietni vairāk kā neilgtspējīgās nozares – pērn fosilajiem resursiem cenas būtiski uzkāpa. Taču eksperti prognozē, ka, pasaulei cīnoties ar klimata krīzi, visās jomās ilgtspējas standarti kļūs tikai un vienīgi arvien stingrāki, arī atjaunīgās enerģijas un ar to saistīto produktu un pakalpojumu tirgus arvien pieaugs.
Noteikti, lasot šo rakstu, tev radās divi būtiski jautājumi: cik liela naudas summa vajadzīga, lai sāktu darboties. Un otrs – pēc cik ilga laika varēs baudīt peļņu?
“Kāpēc cilvēki vispār uzkrāj? Būtībā tā ir patēriņa pārnešana uz nākotni – vēlamies veikt kādu nozīmīgāku pirkumu, nodrošināt papildu līdzekļus vecumdienām vai atstāt kādam mantojumu. Varētu arī vienkārši krāt “zeķē”, taču šādā gadījumā inflācija “ēd” šīs naudas pirkstspēju. Līdzekļi ir jāiegulda, lai tie pieaugtu un labākajā gadījumā mēs pat nopelnītu vairāk, nekā ir bijusi inflācija. Šobrīd ir iespējams sākt ar pavisam nelielām summām, pat dažiem eiro. Galvenais – cik daudz laika esam gatavi veltīt, lai sev labākās iespējas noskaidrotu un izprastu,” uzskata Kaspars Peisenieks.
Jārēķinās, ka ideālajā gadījumā naudai jāļauj “strādāt” vismaz gadus 10 un papildus darbībām investīciju jomā jāatvēl līdzekļi arī ātrāk pieejamu uzkrājumu veikšanai – te shēmas ir dažādas, taču finanšu pratības autoritātes iesaka nodrošināties ar līdzekļiem kontā “nebaltām dienām” trīs līdz sešu mēnešu algu apmērā, veikt uzkrājumus pensiju 3.līmenī un tad, kad vēl pēc ikdienas izdevumu segšanas (te ietilpst arī kleitas, kafijošana ar draudzenēm un ceļojumi) paliek pāri vēl naudiņa, to novirzīt kādiem (ilgtspējīgiem, protams!) investīciju instrumentiem.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
