Darba lapu atkritumu kalni. Nu cik var?

Trīs desmitgades metušas lokus un līkločus, nu es pati esmu mamma, kas katru gadu lepni saņem bērnu veidotos darbiņus skolā un pirmsskolā. Kaut nebūt neesam bērnu izglītošanās finiša taisnē, tikai pašā ceļa sākumā, darbiņiem paredzētais skapis sāk draudīgi brīdināt, ka jebkurai mēbelei ir sava kapacitāte (no idejas, ka darbiņi satilpst lielā kastē jau sen esmu atteikusies). Šobrīd esmu pārdomās arī par pulciņu izvēli. Kaut bērniem ļoti patīk keramika un mākslas nodarbības, varbūt tomēr labāk izvēlēties futbolu un akrobātiku, kas nebrēks pēc brīvas vietas mūsu ģimenes relikviju skapī?

Visam ir medaļas otra puse. Kad mana profesionālā dzīve bija saistīta ar pirmsskolas vadīšanu, ļoti labi atceros normas un likumus, kas nosaka bērniem apgūstamās prasmes. Ar kolēģēm daudz runājām un spriedām, kā atrast kompromisu likumu noteiktajām normām ražot taustāmus pierādījumus apgūtajām prasmēm un pārliecībai, ka ne vienmēr papīra lapa ir vienīgais materiāls, uz kura mācīties burtus.

Pieredzējām arī vecāku satraukumus par to, ka, ja mājās netiek nesti lietiskie pierādījumi (pēc iespējas vairāk lapu ar padarītiem darbiņiem), vai bērns vispār kaut ko šajā dienā ir darījis un iemācījies?

Citi lasa

Kristīne Sēnele

Māja

Kā pareizi kurināt krāsni? 4 lietas, kas jāzina

Marta Kalniņa

Bizness

Uzņēmēja un dziedātājas Tīnas Šipkēvicas mamma Kristīne Līpiņa pieņēmusi smagu lēmumu

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Lai saprastu, vai arī citus nodarbina šis jautājums, centos apzināt gan dažādu organizāciju, gan vecāku pieredzi un viedokli. Vai tiek domāts par to, kā skolā un bērnudārzā apgūt prasmes, patērējot mazāk resursu?

Lai mainītu ieradumus un apzinātu savu līdzdalību dabas globālajos procesos, Latvijā darbojas dažādas organizācijas, kas sniedz šo atbalstu. Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kurā iesaistījušās arī aptuveni 200 Latvijas skolas. Ekoskolu programmas vadītājs Latvijā Daniels Trukšāns skaidro, ka šīs kustības mērķis ir samazināt ietekmi uz vidi gan mācību laikā, gan ārpus stundu aktivitātēs. «Skolas, iesaistoties programmā, izvērtē esošo situāciju 10 tēmās, piemēram, vai skolotāji drukājot un kopējot izmanto abas papīra puses. Kad izpētīta esošā situācija, var sākt ieviest uzlabojumus, piemēram, mācības vairāk organizējot ārā, samazinot ierasto darba lapu patēriņu. Ir arī dažādas citas interaktīvas mācību metodes, piemēram, dažādu starpdisciplināru projektu īstenošana par kādu no vides tēmām, darbs komandā, pētot un darot gan individuāli, gan kopā, diskutējot un prezentējot paveikto, kas reizē ir arī efektīvāk nekā vienkārši darba lapu aizpildīšana.»

Arī Pasaules Dabas fonda Vides izglītības un sabiedrības iesaistes eksperte Elīna Pekšēna atzīst Ekoskolas programmas nozīmi, lai mācību process Latvijā kļūtu videi atbalstošāks: «Šī programma iesaista ne tikai skolotājus, bet arī mammas un tētus, jo vecāku izpratne par to, ka varbūt bērna darbiņš būs zīmēts uz otrreiz izmantota papīra, domāju, tikai palielinās. To noteikti veicina arī tas, ka bieži uzņēmumos, kur vecāki strādā, arī tiek ieviesta vides politika vai standarti, kas runā par zaļu iepirkumu un resursu taupību. Viens no tādiem ir arī Pasaules Dabas fonda Zaļais birojs.»

Lai smeltos iedvesmu radošākai pieejai dažādu prasmju apguvē, Elīna vienmēr meklē resursus globālajā tīmeklī. To tur ir tik daudz, jāzina tikai atslēgas vārdi. «Manējie vārdi meklētājam nodarbībai ir recycling, upcycling, DIY, reuse, repurpose kombinācijā ar kids, school un atsevišķos gadījumos arī ar tēmas nosaukumu. Ideāla vieta meklējumiem ir Youtube, nu jau arī Instagram.

Mana pārliecība ir tāda, ka par dabu, vidi nav iespējams mācīties tikai teorētiski – no grāmatas vai pastāstot. Bērnam ir jāpieskaras vides materiāliem – dabas materiālam vai cilvēka radītam materiālam.

Ne tikai čiekuri un kastaņi ir jāizpēta, bet arī dažādu veidu papīrs, plastmasa, metāls un arī stikls ir jāaptausta un savā veidā jāsaprot. Tam lieliski noder lietu otrreizējās pārstrādes radošās darbnīcas. Man liekas, ideāla nodarbība vai nodarbības cikls tēmas apguvei ir pēc šādas shēmas:

1.  saruna jaunas informācijas apgūšanai;
2.  zīmējums (tāds kā konspekts) par to, ko esam runājuši, piemēram, piecas lietas, kas palikušas atmiņā;
3.  radošs darbs ar dabas vai otrreiz izmantojamajiem materiāliem par šo tēmu.

Šī pieeja der visiem vecumiem, ja to niansēti pielāgo. Tieši izglītībā ir tik svarīgi būt radošiem un meklēt aizvien jaunas pieejas. Mēs uz planētas šobrīd saskaramies ar milzīgiem izaicinājumiem, kas ar gadiem tikai pieaugs. Klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušana kardināli maina pasauli, un aizvien palielinās pieprasījumu pēc jauniem risinājumiem, pēc spējas domāt ārpus ierastās sistēmas jeb, kā saka, ārpus kastes. Ir ļoti svarīgi prast domāt, radīt un galvenais – pieņemt jaunos risinājumus mainīgajā realitātē, kas sakņojas dziļā dabas un cilvēka kopsakarību izpratnē.»

KĀ RESURSUS TAUPA SKOLĀS?
Ko skolu vadītāji domā par zelta vidusceļu, lai visas prasmes apgūtas, bet resursi izmantoti ar apdomu?

Tīnūžu sākumskolas direktore Zane Āboliņa:

«Tīnūžu sākumskola ir maksimāli atteikusies no papīra formāta dokumentācijas, tā vietā izmantojam Google Document sistēmu. Pedagogi ir apmācīti un priecīgi par to, ka vēl pēc darba nav jāsēž un jāraksta/jādrukā papīra formāta atskaites (īpaši pirmsskolā). Dokumenti ir kopīgoti un visiem pieejami, nekur nekas nepazūd. Protams, ir arī informācija, kas pieejama tikai attiecīgiem speciālistiem un skolas vadībai.

Papīra formāta darba lapas drīz būs vēsture. Lēniem, bet stabiliem soļiem ejam uz digitalizāciju arī mācību procesā.

Bet šeit es nerunāju par mākslas un radošām nodarbēm, kur bez papīra nu nekādi.

Kā mamma priecājos, ka bērns pulciņos strādā ar papīru, tas ne tikai attīsta smadzeņu darbību, bet arī radošumu. Man ir tikai viens bērns, darbus visus glabājam, lai arī tie aizņem daudz vietas. No sirds žēl izmest, varbūt vēlāk… kad dēls apprecēsies. Nevajadzīgās aizpildītās burtnīcas, ķēpu lapas nododam makulatūrā, ne tikai mājās šķirojam atkritumus, bet arī skolā piedalāmies makulatūras vākšanā.»

Rīgas Montessori sākumskolas direktores Kate Pelēce:

«Tas, kā plānojam resursu patēriņu, nav atkarīgs no likuma, standarta vai mācību programmas, bet gan indivīdu un tālāk jau iestādes attieksmes par ilgtspējīgu rīcību, patērējot resursus. Tas nav viegli, bet ir daudz otrreiz izmantojamu resursu, tai skaitā papīrs, atgriezumi, vecāku lietots biroja papīrs, lietots iepakojums, ko bērni var izmantot. Tāpat izdruku plānošana un resursu patēriņš, radot papīru kalnus, ir tikai katra paša atbildība. Neapšaubāmi – tas ir jautājums, pie kura jāstrādā katru dienu, lai arī bērnos veidojas ieradums resursus izmantot, arvien mazāk kaitējot planētai. Gan Montesori programmas, gan UNESCO ASP skolu programmu tīklā, darbojoties vairākas reizes gadā, pievēršamies tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, resursu saprātīga izmantošana un atjaunošana, izpratne par to, ko ēdam un cik daudz pārtikas izmetam, kāds ir pārtikas transportēšanas ceļš un kādu pārtiku labāk izvēlēties, kas ir godīga tirdzniecība un kā apsaimniekot savas ģimenes atkritumus un plānot ūdens patēriņu, kas ir virtuālais ūdens u. c. Noteikti ir lietas, kas varētu būt citiem noderīgas, un ar tām plānojam šajā mācību gadā dalīties arī mūsu mājaslapā. Mums ir daudz tulkotu materiālu, jo domāju, ka pedagogiem trūkst dziļākas izpratnes un arī resursu šo tematu izklāstam skolās. It kā tas ir iestrādāts arī jaunajā mācību standartā, bet laika un īsti arī saprašanas un materiālā nodrošinājuma nav tik, cik gribētos.

Bērni, kas uzzinājuši un ir izglītoti šajos jautājumos, to uztver ļoti nopietni un iesaistās arī savas ģimenes ikdienas ieradumu pārmaiņās.

Pirms kaut ko kopā ar bērniem izgatavojam, sev desmitkārt pajautājam, ko bērns ar šo izgatavoto lietu iesāks. Vai tā būs noderīga sadzīvē vai kā dekors u. tml.? Cits jautājums ir vecāki, kuriem šie taustāmie darbiņi tik tiešām katru dienu ir vajadzīgi, jo tā vecāks var būt pārliecināts, ka bērns vismaz kaut ko ir darījis. No šā cenšamies izvairīties, un dažreiz nākas arī pavadīt laiku sarunās ar vecākiem, ka tas nav vienīgais apliecinājums tam, vai šodien bērns ir mācījies un attīstījis savas prasmes. Domāju, ļoti svarīgi ir saprast arī, ka bērnam darbošanās ir mirkļa piedzīvojums, un katrs viņa darbiņš nav jāsaglabā, to atkal var pārveidot, dot mazākiem bērniem lielāko bērnu darbus, lai izmanto kā izejmateriālu savām nodarbēm un lai resurss pēc iespējas ilgāku laiku paliek apritē, nevis tiek izmests un nemitīgi pirkts no jauna. Ja šādi plānojam savas darbības, tās atdarina arī bērni un cits citam jau parāda, ka labāk negriezt sev vajadzīgo no lapas vidus, bet gan taupīt, šķirot papīra atgriezumus un visu, ko varam lietot vēl un vēl.»

Mammas pieredze

Mums nepatīk aizrauties ar drukāto materiālu kalniem.

AGNESE TILINDE, četru dēlu (9; 7; 5 un 2 gadi) mamma, izvēlējusies mājmācības ceļu saviem bērniem. Vai, izvēloties šo modeli, iespējams veikt dabai saudzīgākas izvēles? Vai iespējams katru dienu ietaupīt resursus, ne tikai tāpēc, ka nav jāmēro ceļš līdz skolai, bet arī tā, ka materiālus var izmantot ne tikai viens, bet četri bērni?

«Mūsu ģimene vienmēr ir domājusi, kā dzīvot zaļāk un saudzēt planētu. Daudz ar bērniem par to runājam. Skola, kurai esam piesaistīti, bērniem māca izmantot digitālos resursus, tamdēļ mēs iepērkam tikai pašus nepieciešamākos materiālus un grāmatas. Esam izveidojuši savu mājas bibliotēku, kur katrs bērns atrod sev vajadzīgo. Burtnīcas pērkam ar apdomu, arī tikai tik, cik patiesi nepieciešams. Ļoti svarīgi materiālus saglabāt līdz nākamajam skolēnam, tāpēc drukātos materiālus laminējam. Dzīvojam laukos, dabaszinības apgūstam turpat, dabā, mācību grāmatas neizmantojam, jo ir gan uzziņu literatūra, gan materiāli digitālā formātā. Mums nepatīk aizrauties ar drukāto materiālu kalniem. Mājmācībā visa dzīve un sadzīve ir viens liels mācību process! Energoefektivitāti cenšamies ievērot it visā. Mācību procesa ietvaros daudz staigājam ar kājām, braucam ar velosipēdiem. Vienmēr ņemam līdzi ēdienu kastītes, dzērienu lejam daudzkārt izmantojamā ūdens pudelē vai termosā. Pulciņus šogad puiši apmeklēja attālināti, Zoom platformā, kas ļāva ietaupīt transporta resursus. Vecākais dēls apmeklēja zinātnes skolu Laboratorium, eksperimentos izmantojot mājās esošās vielas un materiālus. Tāpat, Yamahas skolā apgūstot ģitārspēli, nekādus papildu resursus neradījām un netērējām. Turklāt vienu ģitāru taču var izmantot vairāki bērni!»

Vienkārši ieteikumi ikdienai

1. Izvēlēties bērnam rotaļlietas no videi saudzīga materiāla. Ja plastmasa, tad tādas spēles vai rotaļas, kas kalpos ilgstoši. Par lietotām plastmasas rotaļlietām gan sajūsmas saucienus vairs nevar dzirdēt, jo, izrādās, senāk ražotā plastmasa un attiecīgi tās izstrādājumi satur piemaisījumus, kas mūsdienās aizliegti ražošanā. Tāpēc no vecākās plastmasas rotaļlietām ieteicams izvairīties!
2. Ikdienas zīmējumiem un darbiņiem ļoti labi noder arī papīrs, kuram otra puse jau izmantota.
3. Mācīties rakstīt burtus, ciparus var ne tikai uz lapām, bet trafaretiem, tāfelēm uz kuriem var rakstīt, nodzēst un atkal rakstīt.
4. Kad spēles vai mācību materiāli jūsu ģimenei ir apauguši, nemetiet tos laukā, iespējams, bērnudārzs, skola vai draugu ģimene būs priecīga par šādu dāvanu.
5. Ne visas grāmatas ir jāpērk, labi noder bibliotēkas apciemojums, grāmatu un spēļu maiņa ar draugiem, kā arī grāmatu pirkšana sludinājumu portālos.
6. Ja ģimenē aug gan brāļi, gan māsas, izvēlies spēles krāsās, kas der gan meitenēm, gan zēniem – zaļi un dzelteni spēļu kluči noderēs ne tikai brālim, bet arī mazajai māsai.
7. Šis ieteikums gan vairāk attiecas uz skolām: dienasgrāmata elektroniskā formātā (Latvijā pieejamas vairākas platformas) pilnībā aizstāj papīra formāta dienasgrāmatu.
8. Pirmsskolā un sākumskolā daudzas prasmes iespējams apgūt, arī izmantojot čiekurus, oļus, kociņus, smiltis, pupas, rīsus u. tml.
9. Mācību grāmatu fonda veidošana skolā. Ja darba burtnīca vai grāmata netiks izmantota pilnībā, labāk skolotājam iegādāties vienu grāmatu un vajadzīgo lapu/lapas no tās kopēt.
10. Kad pašiem aptrūkstas iedvesma, to var smelties Ekoskolu programmā, Ekoskolu tēmās vai interneta plašumos, ievadot atslēgas vārdus recycling, upcycling, DIY, reuse, repurpose kombinācijā ar kids, school.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.