Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc atkārtotām Londonas olimpisko spēļu dopinga provju pārbaudēm Radevičas analīzēs konstatēja anaboliskā steroīda oksandrolona pēdas, kā rezultātā bijusī vieglatlēte vēlāk atkāpās no Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentes amata.
Šī gada maijā viņa tika diskvalificēta no Londonas olimpiskajām spēlēm, bet tagad saņēmusi divu gadu diskvalfikāciju. Pēc Londonas Olimpiādes Radeviča augstākajā līmenī startēja Dimanta līgā, bet ziemā viņa paziņoja par karjeras beigām.
Tāpat Radevičai ir divu gadu liegums, kas stājies spēkā ar pērnā gada 22. novembri. LVS ir apstiprinājusi AIU lēmumus par divu gadu diskvalifikāciju un divu gadu liegumu.
Citi lasa
Sportistes karjeru Radeviča noslēdza pēc 2012. gada Londonas olimpiskajām spēlēm, kur viņa palika ceturtā, no bronzas godalgas arī atpaliekot tikai par centimetru, toreiz sasniedzot rezultātu 6,88 metri.
Līdz ar to 38 gadus vecās Radevičas ceturto vietu Londonas olimpiskajās spēlēs ieņems krieviete Ludmila Kolčanova, kura sacensībās bija vien sestā, taču iepriekš diskvalifikāciju saņēma arī viņas tautiete Anna Nazarova, kura bija piektā.
Kādreizējai sportistei jāatdod arī Londonas olimpisko spēļu diploms un nozīmīte.
Radevičai joprojām pieder Latvijas rekords tāllēkšanā, jo 2010. gadā Barselonā viņa aizlēca 6,92 metrus tālu, tad arī izcīnot Eiropas čempiones titulu.
Savukārt 2017. gada sākumā Radeviča pēc konkurentes diskvalifikācijas par aizliegto vielu lietošanu kļuva par 2011. gada pasaules vicečempioni, lai gan sākotnēji viņa bija izcīnījusi bronzu. Viņas tobrīd izcīnītā medaļa kļuva par Latvijai pirmo godalgu neatkarīgas valsts vēsturē pasaules čempionātos.
Kopš 2017. gada marta Radeviča pildīja LVS prezidentes pienākumus, bet dažas dienas pēc skandāla nākšanas gaismā atkāpās no amata.
