Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Papildus tiesiskajam regulējumam būtiska ir arī sabiedrības un uzņēmēju izpratne par šo uzņēmējdarbības veidu. Lai stiprinātu sociālo uzņēmēju kompetences, kā arī motivētu citus pievērsties šim uzņēmējdarbības veidam, Labklājības ministrija organizē Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu ar moto “Radām pievienoto vērtību!”
“Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā turpina attīstīties, ko redzam pēc arvien pieaugošā reģistrēto uzņēmumu skaita – šobrīd ir 128 aktīvi sociālie uzņēmumi. Tomēr iespēju netrūkst, tāpēc šogad Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas laikā mēs aicinām sociālos uzņēmējus un nozares ekspertus dalīties savos pieredzes stāstos un padomos sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un veiksmīgai īstenošanai,” stāsta Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Ideja – darīt labu sabiedrībai
Meklējot ideju sociālajai uzņēmējdarbībai, jāsāk ar izpratni, kam un kādu atbalstu uzņēmējs vēlas sniegt. Sociālā uzņēmējdarbība ir aktīva saimnieciskā darbība ražošanas vai pakalpojumu nozarē, risinot kādu sociālu problēmu un radot labvēlīgu sociālo ietekmi uz kādu sabiedrības grupu vai sabiedrību kopumā.
Sociālie uzņēmumi var sniegt sociālos pakalpojumus, veidot iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, nodrošināt kultūras daudzveidību, darboties izglītības, vides vai dzīvnieku aizsardzības un citās jomās. Sociālā uzņēmuma saimnieciskā darbība ir vērsta uz sociālā mērķa sasniegšanu, nevis peļņas gūšanu. Peļņa sociālajam uzņēmumam ir nevis mērķis, bet gan līdzeklis tā sasniegšanai.
Piemēram, sociālais uzņēmums Stikla Māja darbojas kultūras daudzveidības un izglītības veicināšanas jomā. Studijā Glass Point rada šedevrus no otrreiz pārstrādāta stikla, meistarklasēs izglīto par stikla mākslu un vides jautājumiem u. c. Uzņēmuma valdes locekle Ieva Zemīte uzsver, ka sociālās uzņēmējdarbības būtība ir vēlme darīt labu sabiedrībai: “Sociālais uzņēmums ne vienmēr nozīmē darba integrāciju vai kādai šaurai mērķgrupai sniegtus pakalpojumus. Veids, kā mēs to darām, ir caur māksliniecisko darbību, sabiedrības izglītošanu, jautājumiem par vides aizsardzību. Ja uzņēmums mērķtiecīgi dara un vēlas sasniegt rezultātus sociālajā jomā, tad sociālā uzņēmējdarbība ir brīnišķīgs ietvars.”
Kļūt par sociālo uzņēmumu
Sociālā uzņēmuma statuss tiek piešķirts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kas atbilst Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajiem kritērijiem. Šo statusu var saņemt gan jaundibināts uzņēmums, gan tāds, kurš uzkrājis pieredzi biznesā.
“Mēs sākām darbību un tikai tad sapratām, ka patiesībā mēs darām to, ko dara sociālais uzņēmums. Mums bija ļoti skaidra vīzija par to, kā strādā pasaulē, kā mēs vēlamies strādāt un kurš virziens jāattīsta. No pirmā brīža, kad mēs sākām kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kad sapratām, ka darām to, ko dara sociālais uzņēmums, mēs jau bijām izgājuši zināmu loku,” stāsta SIA Stikla Māja valdes locekle I. Zemīte.
Finansiāla ilgtspēja
Nereti sociālā uzņēmējdarbība kļūdaini tiek pielīdzināta labdarībai. Sociālie uzņēmumi ir līdzīgi citiem biznesa modeļiem – tie ir ekonomiski ilgtspējīgi, nodarbina cilvēkus, kas par savu darbu saņem atalgojumu, spēj nopelnīt savu mērķu īstenošanai nepieciešamos līdzekļus. Tas, kas atšķir sociālos uzņēmumus no pārējiem, ir veids, kā peļņa tiek izmantota. Proti, nopelnītais tiek ieguldīts savu pakalpojumu attīstībā, lai turpinātu sniegt arvien lielāku pievienoto vērtību sabiedrībai.
SIA Dabas zirgi ir pirmais sociālais uzņēmums Latvijā, kas rūpējas par zirgu labturības veicināšanu Latvijā. Uzņēmuma īpašniece Līga Broduža atzīst: “Sociālā uzņēmuma statuss mums liek būt atbildīgiem sabiedrības priekšā. Vienkāršs uzņēmējs strādā, saņem ienākumus un dara ar tiem, ko vēlas. Bet mēs – saņemam un visu laiku paturam prātā, kas būs tas un cik liels būs tas, ko mēs iedosim sabiedrībai!”
Sociālie uzņēmumi Latvijā biznesa uzsākšanai vai paplašināšanai var pieteikties ALTUM grantam, var izmantot Sociālā uzņēmuma likumā paredzēto atbalstu. Sociālajiem uzņēmējiem tāpat kā pārējiem uzņēmējiem ir pieejamas arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inkubatoru programmas un citi atbalsta instrumenti.
