Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Noziegumi parasti notiek, kad mēs savam iekšējam mērkaķim dodam pārāk lielu varu pār cilvēku un nostājamies pret likumu, kas ir izteikti iracionāls, no dzīvnieka skatpunkta vērojot. Tāpēc nav brīnums, ka neģēlības vairāk izdara tie, kas kaut kāda iemesla dēļ mazāk saskārušies ar citu cilvēku sabiedrību, kultūru un likumiem.
Biežāk uz slidenās takas nostājas cilvēki, kam ir psihiski traucējumi, kas apcelti skolā, ir asociāli elementi un imigranti, kuri nāk no citām sabiedrībām un jaunajā jūtas izstumti. Tieksme uz noziedzību var būt iedzimta. Neģēļiem daudz biežāk ir sastopams tā sauktais karavīru gēns, kas ir iedzimts.
Reliģiozu cilvēku vidū noziedzība ir daudz retāk sastopama. Bagāti cilvēki izdara mazāk noziegumus nekā nabadzīgi. Vairāk noziegumus paveic vīrieši nekā sievietes. Ir uzskats, ka augsts testosterona līmenis var palielināt iespēju kļūt par likumpārkāpēju. Vairāk noziegumi tiek izdarīti lielpilsētās, kur saikne ar pārējo sabiedrību ir mazāka un daudz vieglāk iedomāties, ka likums uz tevi neattiecas, pret pārējiem nejūtot nekādu empātiju. Interesanti, ka visbiežāk ļaundarības dēļ cieš cilvēki tīņu vecumā un līdz 30 gadu vecumam, visretāk veci cilvēki.
Senais Knabs
Noziedzība pastāv, kopš tiek pierakstīti likumi, un droši vien tie bijuši arī agrāk. Pirmie zināmie likumi rakstīti šumeru pilsētvalstīs, tos sastādījis Lagašas valdnieks Urukagina 2380 gadu pirms mūsu ēras. Viņu var arī uzskatīt par vienu no pirmajiem cīnītājiem pret korupciju.
Josifs Staļins
Daudzi zina, ka viņš ir devis pavēles noslepkavot miljoniem cilvēku, taču šis Padomju Savienības līderis bija diezgan veiksmīgi nodarbojies ar bandītismu arī tradicionālajā izpratnē. Jaunais dzejnieks (Staļins jaunībā rakstīja dzeju, citiem vārdiem sakot, viņš, tāpat kā Hitlers, bija mākslai pietuvināts cilvēks) pēc izslēgšanas no garīgā semināra iestājās komunistiskajā partijā un nodarbojās ar laupīšanām. 1907. gadā viņš satika kādu bērnības draugu, kas Tiflisā strādāja kādā bankā. Bērnības draugs bija liels Staļina romantiskās dzejas cienītājs un piekrita dot informāciju, kad bankā notiks inkasācija. Uzbrukums inkasācijas pajūgam bija brutāls, bojā gāja 40 cilvēku. Ir vairākas versijas par to, vai pats Staļins piedalījās uzbrukumā, taču viņš bija viens no galvenajiem plānotājiem, turklāt šis noziegums viņam vēlāk palīdzēja izsisties komunistiskajā partijā. Kā pēc uzbrukuma teica Ļeņins, novērtējot viņa organizatora dotības: «Tieši šādi cilvēki mums ir nepieciešami!» Nolaupīti tika apmēram 300 000 rubļu jeb 2,8 miljoni dolāru, mūsdienu naudā pārrēķinot.
Marks Licinijs Krass
Vairāk pazīstams kā viens no romiešu triumvirāta valstsvīriem. Karavadonis, kas cīnījās pret Spartaku un krita kaujā pie Karras. Viens no bagātākajiem cilvēkiem, kas jebkad dzīvojis un savu bagātību ieguvis ar visai apšaubāmiem līdzekļiem. Taču, tā kā toreiz Romā bija juku laiki un likums bija stipri nosacīts, Krass nekad par to netika sodīts. Licinija Krasa profils bija lēti uzpirkt nepatiesi apsūdzēto mantu un arī visai apšaubāmas morāles ugunsdzēsības darbi. Markam bija 500 ugunsdzēšanā trenētu vergu, ar kuriem viņš ieradās katru reizi, kad kaut kur Romā dega kāda māja. Tad viņš piedāvāja apkārtējās mājas nopirkt par ļoti zemu cenu. Ja cilvēki nepiekrita, Licinijs Krass ar saviem ugunsdzēsējiem devās prom. Ja piekrita, ātri īpašumu nodzēsa, saremontēja un pārdeva.
Vikberts no Zēstes
Latvijas teritorijā viens no pirmajiem zināmajiem noziedzniekiem ir Vikberts no Zēstes.
Viņš bija pirmais zobenbrāļu Cēsu pils pārvaldnieks (1207–1209). Cik var spriest no Indriķa hronikas, Vikberts acīmredzot ir bijis intrigants un karjerists. Kad ordeņa mestrs Venno Vikbertu atcēla no Cēsu pils pārvaldnieka amata, viņš gan mēģināja pārmesties pie bīskapa Alberta, gan vēlāk izlikās, ka atgriežas pie saviem ordeņa brāļiem. Uzaicinājis zobenbrāļu ordeņa mestru Venno kopā ar priesteri Johannesu, viņš tos abus nogalināja ar kaujas cirvi. Pēc tam Vikberts mēģināja aizbēgt, taču viņu noķēra un sodīja ar nāvi, uz rata sadauzot locekļus.
Hērostrats un Džeki
Viens no zināmākajiem antīkās pasaules noziedzniekiem ir Hērostrats, kuru, lai cik tas dīvaini būtu, sodīja ne tikai ar nāvi, bet arī ar aizmiršanu. Par Hērostrata vārda pieminēšanu draudēja nāve, lai neviens cits nedomātu atkārtot viņa noziegumu. Grieķis nodedzināja vienu no septiņiem pasaules brīnumiem – Artemīdas templi – tikai tādēļ, lai kļūtu slavens. Hērostrats joprojām ir zināms sava sasnieguma dēļ.
Bet tiešām – dažreiz noziedzniekus labāk būtu aizmirst. Līdzīgi kā Džeks Uzšķērdējs (Jack the Ripper), 20. gadsimta 60. gados parādījās Džeks Izģērbējs (Jack the Stripper), kas sievietes ne tikai nogalināja, bet arī izģērba. Tieši tāpat kā Džeku Uzšķērdēju, Džeku Izģērbēju tā arī neizdevās ne atrast, ne notiesāt.
Kenets Lejs
Dažreiz ļaundari tiek noķerti, taču izbēg no soda nomirstot. Tā izdarīja kompānijas Enron vadītājs Kenets Lejs. Izrādījās, kompānijā visi finanšu dati ir izgudroti, un tā bankrotēja. Leju grasījās sodīt ar 45 gadiem cietumā un piedzīt no viņa 90 miljonus dolāru. Taču viņš pamanījās nomirt pirms soda pasludināšanas, turklāt viņam arī nekādu 90 miljonu nebija, tikai 250 tūkstošu mīnusā. Tiesa gan, Leja sieva paspēja pārdot Enron akcijas 10 minūtes, pirms to cena sabruka. Neņemot vērā aizdomas par tā saukto insaideru treidingu, nauda (apmēram 40 miljonu dolāru) viņai tā arī netika atsavināta.
Avio laupītājs Kūpers
Viens no noslēpumainākajiem un skaistākajiem noziedzības gadījumiem ir lidmašīnas nolaupīšana, ko paveica kāds kungs, kuru pazīst kā D. B. Kūperu. Kā viņu sauc patiesībā, neviens nezina. 1971. gadā šis kungs nolaupīja lidmašīnu, sakot, ka viņam ir sprāgstvielas. Pēc nosēšanās lidostā viņš atbrīvoja pasažierus, par to pieprasot 200 tūkstošus dolāru, četrus izpletņus, kā arī lidmašīnas uzpildīšanu ar degvielu. Pēc prasību izpildes Kūpers lika lidot uz Mehiko, taču ar minimālo iespējamo ātrumu – 190 kilometriem stundā – un maksimāli trīs kilometru augstumā, savukārt šasijai bija jāpaliek izlaistai. Šādā veidā nebija iespējams aizlidot līdz Mehiko, jo degvielas patēriņš būtu pārāk liels. Tāpēc piloti vienojās ar nolaupītāju, ka vajadzēs nolaisties Nevadā, lai vēlreiz uzpildītu degvielu. Taču tas nebija nepieciešams, pēc kāda laika Kūpers lika atvērt aizmugurējās kravas durvis un izlēca ar izpletni. Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas nolaupītājs sliktajos laikapstākļos gāja bojā. Taču ne viņa līķis, ne nauda tā arī nekad netika atrasti. Iespējams, viņš joprojām dzīvo kaut kur ASV laukos vai Argentīnā un satraucas par inflāciju.
Raksts publicēts žurnālā Klubs 2015. gada 5. numurā.
