Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Drag kustību visbiežāk saista ar citādu seksuālo orientāciju, taču tai pievēršas arī heteroseksuāli cilvēki. Vairāk stāsta sieviešu stand-up un performanču māksliniece Laura Šterna – pirmais zināmais drag king Latvijā.
Ir darbdienas vakars. Tikšanos ar Lauru emu norunājusi Kaņepes Kultūras centrā, kur drīz notiks pašmāju vēsturē pirmais Drag king festivāls un uz uz skatuves drag king tēlā kāps arī Laura. Drīz viņa ierodas – smalks augums lielā, biezā jakā, kājās bikses, uz acīm cepure, rokās liela, kantaina soma, kādās velokurjeri piegādā ēdienu. Izrādās, Laura tiešām piepelnās, strādājot par kurjeru. Tiekoties ar klientiem, viņa arī iegūstot daudz interesanta materiāla savām stand-up izrādēm. Kolēģi kurjerdienestā viņu uzrunājot vīriešu dzimtē un sasitot dūres sveicienā džeku stilā. To var saprast, jo, paskatoties uz Lauru, pirmajā brīdī var rasties jautājums: puisis vai meitene? Laura pasmaida, pabāž savu velokurjera somu zem galda, un mūsu saruna var sākties.
– Drag king, Drag queen… Izskaidro, lūdzu, šos jēdzienus sīkāk!
– Drag kultūra nozīmē pārtapšanu pretējā dzimumā, izmantojot apģērbu, pārspīlējot un izceļot stereotipus, radot no tā visa baudāmu šovu. Drag queen (karaliene) parasti ir ļoti sievišķīgs tēls – lakoti nagi, gliteri, parūkas, pieliktās krūtis, sarkanas lūpas, rotas, augstpapēžu kurpes, kleitas.
Drag king (karalis) savukārt ir sievietes pārtapšana par vīrieti – maskulīnu tēlu ar ūsām, muskuļiem, citiem vīrišķības atribūtiem un, iespējams, paslēptām, noplacinātām sievišķajām ķermeņa daļām.
Karalienes mēdz būt vizuāli krāšņākas, vairāk vērstas uz izklaidi – visā pasaulē cilvēki apmeklē drag queen pasākumus, lai vienkārši baudītu krāšņu šovu, kur tiek arī dziedāts, dejots, notiek performances, ko nereti papildina uguņu šovi. Karaļi parasti nav tik krāšņi, jo arī stereotipiskais vīrietis taču nelieto kosmētiku un nestaigā apkārt, izgreznojies kā pāvs. Drag king pasākumos cilvēki biežāk izpaužas caur komēdiju un tekstu, stand-up etīdēm, dažkārt arī dzied un dejo. Drag kustību visbiežāk saista ar citādu seksuālo orientāciju, taču tai pievēršas arī heteroseksuāli cilvēki.
– Tātad tas ir šovs. Bet vai tam visam ir vēl kāds vēstījums?
– Tā ir ne tikai izklaide, būtībā tā ir mākslas forma, teatrāla performance, kas radusies, lai pētītu ierobežojumus, ko rada uzskats – pastāv tikai divi pretnostatāmi dzimumi, kuri drīkst izpausties tikai ļoti konkrētos noteiktos veidos, un pa vidu nekā cita nav. Šis uzskats tiek apšaubīts, mēģinot lauzt stereotipu, ka vīrietis vai sieviete drīkst izskatīties un izturēties tikai tā un nekā citādi. Cilvēki drag veidolā šos uzskatus kariķē, apšauba, parodē, pārspīlē. Būtībā tā ir pretošanās caur mākslu un arī veids, kā būt sabiedriski aktīviem.
– No kurienes tas viss nācis?
– Šobrīd drag uzskatāma vairāk par mākslas formu, tāpēc seksuālajai piederībai nav izšķirīgas nozīmes, taču iesākumā tas nāca no kvīru kopienas. Kvīrs apzīmē tādu kā lietussarga tipa terminu visiem, kas neietilpst normā. Paskaidrošu. Ir divi poli – pilnībā heteroseksuāli cilvēki, kuri nekādos apstākļos nevar sevi iedomāties tuvākās attiecībās ar sava dzimuma cilvēku, un otrā polā – homoseksuāli cilvēki. Kvīru kopiena ir viss, kas ir pa vidu šiem diviem poliem, arī transpersonas, arī panseksuāli cilvēki, kam konkrēts dzimums vispār nav svarīgs.
Un, lūk, visos laikos bijuši cilvēki, kas vēlējušies izskatīties citādi un par to ir apsmieti.
Drag performances ir arī centieni atrast sev vietu – ja, piemēram, vīrietim patīk pārģērbties sieviešu drēbes, tas nenozīmē, ka viņam būtu jāpaliek mājās savās četrās sienās. Tieši otrādi – viņam ir iespēja iet uz skatuves un izpausties. Sabiedrība viņu var ieraudzīt, un tā ir iespēja sajust – jā, tu drīksti būt! Jo ne jau katram der šī uzspiestā sievišķība vai uzspiestā vīrišķība, kas sabiedrībā joprojām tiek postulēta – sieviete ir šāda, vīrietis tāds, un viss, atkāpju nav. Bet šī performanču kustība vēsta: nē, tu drīksti būt arī vēl tāds, tāds un šitāds, tev nav jāslēpjas, tu vari kāpt uz skatuves un teikt, kas tev sakāms, un pretī ir cilvēki, kas vēlas to dzirdēt!
– Pastāsti vairāk par cilvēkiem, kas iecienījuši drag izpausmes veidu!
– Pasaulē tie lielākoties ir homoseksuāli cilvēki – geji, lesbietes. Bet ir arī heteroseksuāli cilvēki, kuriem pārģērbšanās vienkārši ir sevis izpausmes veids. Tajā brīdī tu vairs neesi tu, tu pieņem citu tēlu un vari piemērot sev citas īpašības, kādu tev nav ierastajā dzīvē. Piemēram, ir arī heteroseksuāli vīrieši, kas vēlas atraisīt sevī sievišķo daļu un darīt to apstākļos, kad viņus neizsmej. Tāpat ir ar sievietēm.
Ar drag kustības pirmsākumiem saistīti arī tādi vismaz gadsimtu seni vēsturiski termini kā male/ female impersonator, kad sievietes nedrīkstēja spēlēt teātrī kopā ar vīriešiem. Tad sieviešu lomas tēloja vīrieši.
Vai arī otrādi – ja izrādi iestudēja kāda sieviešu trupa, tad vīriešu lomas tēloja pārģērbtas sievietes. Tolaik bija svarīgi, lai apkārtējie šo maiņu pat nepamanītu, neuzzinātu aktiera īsto dzimumu. Vēsturē zināmi arī gadījumi, kad kādu konkrētu iemeslu dēļ sievietes uzdevušās par vīriešiem un šajā lomā nodzīvojušas ilgu laiku vai pat visu mūžu. Arī Latvijas vēsturē ir tādi gadījumi – bija tāda sieviete Līna Čanka, kas ar sava brāļa Jāņa identitāti un dokumentiem kā vīrietis brīvprātīgi iestājās latviešu strēlnieku vienībā, cīnījās un vēlāk pat tika apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni. Dažkārt tas arī bijis risinājums, kā divām sievietēm apprecēties un būt kopā, – viena sieviete pieņem vīrieša tēlu un nodzīvo tajā visu mūžu.
– Tātad drag pirmsākumi ir diezgan seni?
– Jā, bet mūsdienu izpratnē drag kustība sāka veidoties deviņdesmitajos gados ASV un Anglijā, arī citviet pasaulē. Mūsdienās drag queen ļoti labi nopelna, šajā industrijā ir savas zvaigznes un apgrozās lieli līdzekļi. Un ir ļoti daudz cilvēku ar dažādu seksuālo orientāciju, kas nāk un izbauda šos šovus kā labas kvalitātes izklaidi. Piemēram, amerikāņu drag queen RuPaul ir pasaules mēroga superzvaigzne ar savu TV šovu un savu zvaigzni Holivudas Slavas alejā. Savukārt drag king vizuālais tēls nav tik krāšņs, un viņu šovus vairāk piesātina intelektuāli joki un temati par aktuālām sabiedrības norisēm, politiku un, protams, vīrišķību un vīrietību.
– Šomēnes Latvijā notiek pirmais drag king festivāls. Tu esi iesaistījusies tā rīkošanā un arī pati kāpsi uz skatuves?
– Festivālā uzstāsies un meistarklases vadīs slavens britu drag pāris Adam All un Apple Derrieres no Londonas. Šie abi viesi interesentiem palīdzēs apgūt pārtapšanas mākslu, kustības un citas praktiskas zināšanas – grima uzklāšanu, mākslīgo matu piestiprināšanu, gaitas un balss mainīšanu, būs pieejams apģērbs, ar ko eksperimentēt. Notiks arī konkurss – žūrijā būs festivāla rīkotāja māksliniece Mētra Saberova, kultūras fenomenu kritiķis Vents Vīnbergs un pašmāju drag queen Amuna Davis.
Es uz skatuves izspēlēšu maskulinitātes tēmu humoristiskā stand-up. Noteikti arī dziedāšu. Būšu drosmīgāka, skaļāka, nekā esmu ikdienā.
No savas pieredzes varu teikt – kad esi tēlā, kad ķermenis ir atbrīvots un tu ļauj tam runāt, kustēties, kā tas vēlas, tad jūties daudz atraisītāks. Un uz skatuves tam var ļauties, izbaudot savas apspiestās šķautnes. Lielākoties uz skatuves ir tēls, bet var būt arī gadījumi, kad cilvēkam tieši tā ir viņa īstā dzīve un pēc tam negribas ne noģērbt to tērpu, ne notīrīt kosmētiku. Aicinu cilvēkus, kas nāks uz festivālu, skatīties to visu ar atvērtu prātu un izbaudīt krāšņu vakaru. Protams, var nākt arī ar visiem saviem stereotipiem un aizspriedumiem, bet tad ir jābūt gataviem tos locīt un krāmēt kaudzē!
– Kā tev šķiet – vai Latvijas sabiedrība šādam pasākumam ir gatava?
– Ja reiz notiek festivāls – pamazām jā. Vietējas drag karalienes Rojs Rodžers un Amuna faktiski te tiek uztvertas kā slavenības, viņām ir sekotāju pūļi tīklos. Par to, cik pie mums reāli ir drag king, – to tad nu tagad redzēsim festivālā. Redz, mēs jau katrs dzīvojam savā info burbulī, un ir aprindas, kur šis viss ir skaidrs, bet noteikti ir arī tādas, kur vēl ne. Gribu uzsvērt: piedalīšanās festivāla konkursā un iejušanās tēlā neapdraud nevienas dalībnieces patieso dzimumidentitāti, lai kāda tā arī būtu. No tā, ka sieviete uz mirkli pārtop vīrieša tēlā, nevienam nekas ļauns nevar tikt nodarīts. Tā ir performance, iespēja izzināt sevi.
– Kā rīkoties ģimenei – mammai, tētim –, ja viņi ievēro, ka atvasei patīk iejusties pretējā dzimuma tēlā? Kā, tavuprāt, būtu veselīgi uz to reaģēt?
– Atbalstīt un nolikt malā kaut kādas savas iedomas (ak kungs, viņš tūlīt kļūs par geju vai viņa – par lesbieti!). Iesaku atrast sevī resursu un godīgi pavaicāt: kas tas ir, pastāsti sīkāk, kāpēc tev tas ir interesanti? Atklāta saruna vienmēr ir pareizais ceļš. Noteikti nevajag kliegt, noliegt, draudēt, jo tas ir taisnais ceļš uz savstarpējas uzticēšanās zaudēšanu. No savas pieredzes varu teikt – vecāki mani atbalstīja, nekad nespieda vilkt kleitas, ļāva kāpt kokos, un liels viņiem paldies par to.
– Kā tu jūties kā Latvijā pagaidām pirmā skaļi pieteiktā drag king? Nav bail?
– Vairs ne. Jau gadiem ilgi cilvēki jauc – esmu meitene vai puisis? Bet faktiski vienīgā vieta, kur nejūtos droši, ir sabiedriskā tualete. Sieviešu tualetē man mēdz teikt, lai eju prom. Tad atbildu, ka es taču arī esmu sieviete, un dāmas, kas man aizrādījušas, apraujas un atvainojas. Jā, man patīk valkāt arī žaketi, kaklasaiti vai uzlikt tauriņu. Vispār šajā dzīvē es jūtos kā sieviete, bet ar androgīnām iezīmēm.
Es nevalkāju kleitas, nekrāsoju lūpas, bet man arī nav vēlmes būt vīrietim vai bioloģiski pārtapt par vīrieti. Taču mani interesē daudzas vīrišķīgas lietas un nodarbes.
Kopumā man patīk būt savā sievietes ķermenī, tomēr priecājos, ka man nav izteiktu gurnu. Tā kā mani interesē sava dzimuma cilvēki, dažreiz pieķeru sevi, ka man patīk sievietes arī ar izteiktu bumbierveida augumu, tātad arī manā zemapziņā tas ir signāls par labām iespējām iznēsāt bērnu, kaut teorētiski tā ir tikai vīriešiem raksturīga doma. Smadzenes ir grūti izskaidrojamas. Bet tāpēc man ir interesanta šī vīrišķā loma uz skatuves, šis tēls, jo patiesais es tev šobrīd sēž pretī – sieviete Laura.
