Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mēs tukšojam jau otro vīna glāzi. Mēs – tā esmu es, Zelda, un man senpazīstama dāma, kura šo vakaru un nakti pavadīs Rīgā.
Atbildes man nav, tāpēc dodos pie ledusskapja pēc vēl viena baltvīna un, ielejot to glāzēs, apdomīgi vaicāju: «Vai tu pati vispār esi gatava un vēlies jaunas attiecības?» Protams, seko sarunu biedres nopūta un vaļsirdīga atzīšanās: «Man nemaz nav pieredzes ar citiem vīriešiem… Un kur vispār var iepazīties?» Jūtu, ka vakars, tik jautri sācies, neglābjami ripo uz to pusi, ka varēšu pienest kabatas lakatiņus un klausīties žēlabās par nepateicīgam vīrietim atdotiem labākajiem gadiem, brīvu vīriešu neesamību ne tikai darba vietā, bet arī visā mazpilsētā un to, ka nekas skaists vairs nav gaidāms… Impulsa vadīta, ierosinu viņai ielikt iepazīšanās sludinājumu vienā ne visai nopietnā portālā un, negaidot piekrišanu, ķeros pie datora. Top teksts a la «esmu skolotāja, nesen šķīrusies, vēlos iepazīties, gan jau esi sapņojis par savu skolotāju». Pieliktais foto ir ilustratīvs, ietverot visus tos simbolus, kuri parasti saistās ar «skolotāju» – ir gan zeķes, gan tāfele, gan brilles melnos rāmjos un globuss uz galda.
Ne tikai lauku pedagoģei, bet arī man par pārsteigumu, izrādās, ka šajā vēlajā stundā portālu apmeklē pamatīgs daudzums tādu, kuri sapņo satikt «īstu skolotāju». Pastkaste ar jaunām vēstulēm pildās ātrāk, nekā mēs kopīgiem spēkiem spējam vēstules izlasīt un interesantākajām atbildēt. Viņas acis mirdz, vaigi sārtojas, un vīns glāzē stāv neaiztikts… Sākumā izsaucieni: «Vai tiešām? Nevar būt! Ko, ko viņš te raksta? Ārprāts!» – bija nepārtraukti, jo…
***
«5. klasē man ļoti patika ģeogrāfijas skolotāja. Vienreiz visu klasi atstāja pēc stundām. Ja citi bērni bija bēdīgi, tad es priecājos, ka varēšu vēl vienu stundu skatīties un fantazēt par ģeogrāfijas skolotāju. Es skatījos uz viņu, uz viņas lielisko augumu un fantazēju, kā pieskaros viņai, ieelpoju viņas matu smaržu, glāstu viņas krūtis, gurnus, dibenu…
Vēlāk man bija līdzīgas fantāzijas par matemātikas skolotāju, tad vēstures, bet pats pēdējais manu fantāziju un iekāres objekts jau pēdējā vidusskolas klasē bija bioloģijas skolotāja. Nu jau man ir pāri 40, bet ceru realizēt savu bērnības sapni un pamīlēties ar skolotāju…»
***
«Domaju katram puisim skolas gados bij kada uchenite kas piesaistija uzmanibu. Ari man ta bija, pat divas kas man ljoti patika, un gana biezi pilspalvu metu zem sola.»
***
«Kad biju skolnieks tad jūsmoju par seksīgām skolotājām un gribējās lūrēt zem galda, un bija vēlme ar acīm izģērbt kad viņas stāvēja pie tāfeles…!»
***
«Kam gan nebija sapņi par skolotāju? Man, piemēram, no skolas laikiem palicis fetišs par melnām zeķēm, jo manai vācu valodas skolotājai bija tieši šādas… un nepieklājīgi īsi svārciņi :) Viņa gan nebija blondīne, un to vācu valodu diez ko neiemācīja, bet tie tak ir sīkumi!»
***
«Sveika, protams ka visi ir sapņojuši par kko ar skolotāju, tas ir kā seksa simbols tīņu gados :) Man ir palaimējies ar simpātiskām skolotājām, bet diemžēl nekas nav sanācis :(»
***
«Nu man vienmer ir paticis ka skolotajas staigaja isakos svarkos un apspiletas bluzes. Man bija gadijies ka mums pasniedz jaunas skolotajas kuras tikko pabeidza universitati un sakushas stradat skola un taas bija smukinjas un beidzot bija forsi nakt uz stundaam.»
Kad žurnālos redzamas modes lapas «skolotājām», visi apģērbi ir lietišķi un, mūsu izpratnē, īsti nekvalificējas par erotisku domu rosinošiem… tomēr jaunu, no testosterona pārpilnības gandrīz sprāgstošu jaunekļu domās jebkurš apģērbs, ja vien tā nav parandža, raisa fantāzijas.
Mana viesos atbraukusī dāma nervozi malko vīnu, vaigi sārtojas, un ik pa brīdim viņa murmina, ka tad jau par viņu arī puiši fantazējuši… bet viņa taču nekad īsos svārkos ne… Un zeķes ar zeķturiem uz skolu varbūt velk tikai kāda advancēta vidusskolniece, nevis lauku pedagoģe… Un tad jau džinsus arī nedrīkst vilkt piegulošus… Bet gan jau tikai uz jaunajām skatās… Viņas tirādi pārtrauc jauna vēstule, kura mūs abas samulsina vēl vairāk. To raksta puisis, kuram jau 1. klasē iepatikusies audzinātāja, kurai bijis ap 50.
«Tiesi ta, bija ap 50, bet vinai bij tik liels dibens ka nespeju neskatities, patika ka kratas kad vina staigaja. Man joprojām patīk par mani vecākas dāmas.»
Divas vīna pudeles iztukšotas, bet šķiet, ka pārsteigtā skolotāja tagad no pudeles kakliņa ierautu arī vodku, jo katra nākamā vēstule viņu šokē aizvien vairāk. Tomēr pēc laiciņa viņa atgūst spēju pat pajokot un sarkastiski nosaka: «Tad, re, kāpēc puiši mācās sliktāk… Grib pēcstundas.»
***
«Kad skolotaja bija atnakusi svarkos uz stundam, tad man vienmer gribejas redzet , kas ir zem tiem svarkiem. Gribejas lai vina, budama vecaka, pavedina mani, uzaicinot uz savam majam, apgut vielu, kas man nepadodas.»
***
«Sekss ar skolotāju…tas ir tas par ko es sapņoju jau no skolas laikiem…bija fantāzija, ka palieku pēc stundām…pārrakstīt kādu kontroldarbu…un kontroldarbu rakstu tikai es… Esam es un skolotāja…un kādā brīdī viņa iesauc mani savā kabinetā…»
***
«Es jau ta isti vairs neatceros ;) bet skiet ka sapnoju par to ka skolotaja ir zekes un zekturi un cereju palikt uz pecstundam ceriba ka vina pacels svarkus uz augsu :).»
«Un klases kopīgie foto? Es tajos skatījos uz to klasesbiedru, kurš tajā gadā patika vairāk par citiem, bet, iespējams, puišus šajās bildēs vairāk interesēja klases audzinātāja, nevis vienaudzes… Un foto tika vērots vakaros, jau gultā…»
«Starp stundām – starpbrīdī, kamēr neviena nav klasē, pieiet pie galda, pacelt skolotāju uz galda un pacelt viņas svārkus un novilkt biksītes. Paņemt priekšā un kad sāktos stunda, aiziet atpakaļ uz savu vietu un sēdētu un klausītos tā it kā nekas nebūtu bijis.»
Rudenī, kad ielas piebirst ar skolēniem un pašiem jāved atvases uz skolu, neatcerēties savu skološanos ir neiespējami. Kādam atmiņas ir nostalģiskas, kādam skumjas un nepatīkamas. Bet ir atmiņas, kuras ir vīriešiem, bet nav sievietēm. Un tās ir seksuālās fantāzijas, kurās galvenā persona ir skolotāja. Neesmu satikusi nevienu dāmu, kura skolas laikā sapņojusi par seksu ar vīriešu kārtas skolotāju. Varbūt tāpēc, ka meitenēm bija vairāk romantiskas jūsmas? Vai tāpēc, ka skolotāju vīriešu bija ļoti maz? Manā pamatskolā bija vecs ķīmiķis, pāķisks fiziķis, pirmspensijas fizkultūrietis un apaļīgi sirms mācību daļas vadītājs. Tik daudz izdzert, lai par kādu no tiem fantazētu, vienkārši nebūtu iespējams… Ā, vēl atnāca jauns un maigs vēsturnieks, vidusskolniecēm patika, bet šaubos, ka viņas aizmiga, učuka foto vērojot…
Tā nu mans nejaušais atklājums ir – gandrīz visi puikas skolā sapņojuši par seksu ar savu skolotāju.
Ne jau tikai vidusskolnieki tā uzlūkojuši jauniņās praktikantes, ar nekautriem skatieniem un vēl nekautrākām domām uz klases audzinātāju vai kāda priekšmeta skolotāju vērušies arī pamatskolnieki. Fantāzijām nemaz nevajag dziļu dekoltē vai mini… Caur svārkiem izspiedusies biksīšu vīle, zem pieguloša džempera nojaušamās krūtis, runājot aplaizītas lūpas – un puiša domas aizklīst neceļos, vienlaikus paceļot un piebriedinot formas biksēs esošo aprīkojumu. Vai ir bijis tā, ka puisis nereaģē uz aicinājumu nākt pie tāfeles? Pēkšņi kļūst rupjš un izskrien no klases? Nebrīnies, skolotāja, viņš bija aizfantazējies un kaunējās iet klases priekšā, kur taču visi ieraudzītu samilzušo bikšupriekšu…
«Drosi vien jau ka jebkurs skolnieks ir sapnojis par sex ar savu skolotaju :) bet tad skolnieki pieaug un fantazijas drosi vien ka paliek.»
Nu, skolotājas vīriņ, kā jūties tagad, zinot – ar acīm tavu sievu izģērbj pat piektklasnieks? Un vecāku sapulcēs viņu vēro daži atnākušie tēvi, kuriem, iespējams, joprojām gribas realizēt skolas laika fantāzijas…
