Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze viņš uzsver - Valsts kanceleja jau ir konstatējusi, ka juridiskie argumenti domes atlaišanai nav pamatoti. Viņaprāt, domes atlaišana ir veids, kā pārskatīt pašvaldības vēlēšanu rezultātus.
«Kā mēs zinām, pats vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un daži viņa kolēģi gan Ministru kabinetā, gan Saeimā pirms pāris gadiem piedalījās leģitīmā politiskā cīņā par iekļūšanu Rīgas domē. Diemžēl zaudēja un vairākumu ieguva citu partiju pārstāvji. Kungi turpināja cīņu un šobrīd veido vairākumu Saeimā. Diemžēl rūgta miele ir palikusi, un tagad ir vēlme mainīt šo situāciju.»
«Par nelaimi minētajiem kungiem, viņu lēmumi nevar būt objektīvi, jo tiešā veidā skar viņu pašu politiskās intereses,» uzskata Rīgas vicemērs.
Intervijā laikrakstam viņš atzīmē, ka viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem ir objektīvisma princips, un, ievērojot to, persona nepiedalās lēmuma pieņemšanā, ja izskatāmais jautājums skar viņu pašu, taču patlaban notiekot pretējais – vairākums Saeimā valdošās koalīcijas politiķu minēto objektīvisma principu ignorē.
Kleins uzskata, ka daudz labāka iespēja opozīcijai pārņemt varu Rīgas domē bija aizvadītajā vasarā, taču šī iespēja netika izmantota, bet tagad, gada nogalē, domes opozīcijā un valdības koalīcijā esošie politiskie spēki ir pārdomājuši un nolēmuši to izdarīt «samocītā, ar neveikliem argumentiem pamatotā veidā».
Kā ziņots, Saeima 19.decembra vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.
Populārākie raksti
Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no KPV LV deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī. Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.
Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.
