Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Nesagaidīt trešo krakšķi
Pēc izkļūšanas no plaisas mēs kopīgi turpinājām ceļu pa biedru iesākto maršrutu, kas būtībā ir piemērots vienīgi vasaras sezonai. Karabīnes un inventārs, mums ejot, radīja troksni – tas šķindēja un grabēja. Radīto kņadu pārtrauca ledus krakšķis, kāds dzirdams pirms lavīnas. Ja esi lavīnbīstamā zonā un dzirdi krakšķi, tas ne tuvu nav labi. Protams, neviens no mums negribēja izrādīt, ka viens krakšķis spēj mūs sabiedēt un nogriezt ceļu uz virsotni. Drīz vien atskanēja vēl viens ledus krakšķis. Nākamais loģiskais solis būtu tonnām smaga sniega lavīna, kas, ļoti iespējams, apraktu arī mūs.
Izdzīvojuši bīstamajā lavīnu posmā, nonācām vietā, kur ceļš līdz virsotnei solījās būt drošāks. Šeit arī vajadzēja izšķirties, vai ceļu turpinām.
Raimis nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš vēl reizi dzīvē grib piedzīvot gultas priekus, tāpēc labprātāk dotos atpakaļ drošībā.
Joprojām esmu pārliecināts, ka mēs nemaz nebijām pelnījuši virsotni sasniegt, jo ignorējām pārāk daudz apstākļu, ar kuriem būtu bijis prātīgi rēķināties.
Atceļā vēlreiz iegriezāmies un palikām meteoroloģiskajā stacijā pie Levanī, kurš par manu iekrišanu plaisā vien pavīpsnāja.
Kāpjot lejā, ciematu sasniedzām vienas dienas laikā. Es gāju pa priekšu, bet Raimis ar Māri nāca no muguras. Jau biju pagājis garām Samebas klosterim, kad man garām pabrauca balts Land Cruiser džips, kurā sēdēja abi mani ceļabiedri. Kopā ar viņiem mašīnā atradās vairāki svētie tēvi. Kādā brīdī mašīnas salonu bija piepildījusi baznīcas zvanu skaņa. Tas bija kāda svētā tēva telefona zvana signāls, kas atskanēja no jaunākā Nokia modeļa.
