Vairums cilvēku Latvijā ārkārtas situācijas laikā uzskatīja, ka tas nebija labs laiks ieguldījumu veikšanai, un to visvairāk ietekmēja cilvēku kopējā finansiālās drošības sajūta.
52% Latvijas iedzīvotāju ārkārtas situāciju neuzskatīja par labu laiku ieguldījumiem. Lietuvā tam piekrita 56% iedzīvotāju, bet Igaunijā respondenti bija drosmīgāki – 43% apgalvoja, ka nav īstais laiks investēt. 18% respondentu Igaunijā atklāja, ka, viņuprāt, šis ir labs laiks ieguldījumu veikšanai, kamēr tikai 12% Latvijā un 10% Lietuvā piekrita šim apgalvojumam.
Likumsakarīgi, ka vēlmi ieguldīt ietekmēja arī aptaujas dalībnieku mājsaimniecības ienākumi: cilvēki ar augstākiem ienākumiem jutās drošāki veikt ieguldījumus ārkārtas situācijas laikā.
Igaunijā 30%, Latvijā 18%, bet Lietuvā 16% respondentu, kuru ienākumi pārsniedz 900 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī, apgalvoja, ka ir īstais laiks ieguldījumu veikšanai.
“Igaunijas iedzīvotāji arī pirms pandēmijas uzkrāja un ieguldīja vairāk nekā pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji, taču aktīvo krājēju un ieguldītāju skaits nepārtraukti aug arī Latvijā un Lietuvā. Luminor aptaujas dati pierāda, ka attieksme pret ieguldījumiem saistīta arī ar iedzīvotāju kopējo finansiālās drošības sajutu: 31% Igaunijas, 24% Latvijas un 23% Lietuvas iedzīvotāju apgalvoja, ka viņu finansiālā situācija ir pietiekami laba, lai pārdzīvotu krīzes situāciju," saka Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.
Cilvēku vēlmi investēt ietekmēja gan personīgā finanšu nestabilitāte, gan kritums finanšu tirgos. Tomēr, veicot ieguldījumus krīzes laikā, investori var arī gūt ievērojamāku atdevi. „Investējot tirgus krituma laikā, bieži vien tirgus cenas ir pievilcīgākas. Tas nozīmē, ka par to pašu summu var iegādāties vairāk akciju, obligāciju vai fondu daļu un palielināt savu ienesīgumu brīdī, kad cenas atkal celsies. Tas attiecas uz jebkādiem ieguldījumu veidiem – sākot ar investīcijām akcijās un beidzot ar ieguldījumiem pensiju 3. līmenī,” stāsta Anželika Dobrovoļska.
* Luminor aptauja tika veikta 2020. gada maijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, aptaujājot 1618 respondentu vecumā no 23 līdz 59 gadiem.